Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija ir 43 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizpute, Bauskas pils, Dānija, Dobeles pils, Durbes viduslaiku pils, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Grobiņas pils, Grodņas ūnija (1566), Jaunpils pils, Jelgavas pils, Kandavas viduslaiku pils, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Kuldīgas pils, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Magnuss (Livonijas karalis), Matemātika, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, ..., Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Saldus ordeņa pils, Sēlpils pils, Stefans Batorijs, Tukuma viduslaiku pils, Ventspils viduslaiku pils, Viļņas ūnija, Zemgale, Zviedrija, Zviedru Vidzeme. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Aizpute un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Aizpute un Livonija ·
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Bauskas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Bauskas pils un Livonija ·
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Dānija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Dānija un Livonija ·
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Dobeles pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Dobeles pils un Livonija ·
Durbes viduslaiku pils
Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.
Durbes viduslaiku pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Durbes viduslaiku pils un Livonija ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Gothards Ketlers un Livonija ·
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Grobiņas draudzes novads un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Grobiņas draudzes novads un Livonija ·
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Grobiņas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Grobiņas pils un Livonija ·
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Grodņas ūnija (1566) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Grodņas ūnija (1566) un Livonija ·
Jaunpils pils
Jaunpils pils. Jaunpils no Pauluči albuma (1827). Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pilsmuižas plāns no Pauluči albuma (1827). Pils plāns Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.
Jaunpils pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jaunpils pils un Livonija ·
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jelgavas pils un Livonija ·
Kandavas viduslaiku pils
Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gadsimta beigās. Kandavas skats ar pilsdrupām 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Kandavas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Kandavā, kas no 13.
Kandavas viduslaiku pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kandavas viduslaiku pils un Livonija ·
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Krievijas cariste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Krievijas cariste un Livonija ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Krievijas Impērija un Livonija ·
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kuldīgas pils un Livonija ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kursa (valsts) un Livonija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes bīskapija un Livonija ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes guberņa un Livonija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvija · Latvija un Livonija ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Livonija ·
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karaliste · Livonija un Livonijas karaliste ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš · Livonija un Livonijas karš ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Livonija un Livonijas Konfederācija ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Livonija un Livonijas ordenis ·
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas vietvalži · Livonija un Livonijas vietvalži ·
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Magnuss (Livonijas karalis) · Livonija un Magnuss (Livonijas karalis) ·
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Matemātika · Livonija un Matemātika ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Livonija un Piltenes apgabals ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Livonija un Prūsijas hercogiste ·
Saldus ordeņa pils
J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saldus ordeņa pils · Livonija un Saldus ordeņa pils ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils pils · Livonija un Sēlpils pils ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs · Livonija un Stefans Batorijs ·
Tukuma viduslaiku pils
Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma viduslaiku pils · Livonija un Tukuma viduslaiku pils ·
Ventspils viduslaiku pils
Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils viduslaiku pils · Livonija un Ventspils viduslaiku pils ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņas ūnija · Livonija un Viļņas ūnija ·
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgale · Livonija un Zemgale ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedrija · Livonija un Zviedrija ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme · Livonija un Zviedru Vidzeme ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija
Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija
Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220 attiecības, bet Livonija ir 253. Tā kā viņi ir kopīgs 43, Jaccard indekss ir 9.09% = 43 / (220 + 253).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: