Līdzības starp Livonija un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 42 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizkraukle, Ļubļinas ūnija, Brandenburgas Vilhelms, Dānija, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Grodņas ūnija (1566), Gustavs II Ādolfs, Harija, Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jānis Hodkevičs, Jervas zeme, Krievijas cariste, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas vietvalži, Magnuss (Livonijas karalis), Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Piltene, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, ..., Rīgas brīvpilsēta, Rīgas pils, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlpils pils, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Tērbatas bīskapija, Viļņas ūnija, Viruzeme, Zemgale, Zviedrija, Zviedru Igaunija. Izvērst indekss (12 vairāk) »
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Aizkraukle un Livonija · Aizkraukle un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Livonija un Ļubļinas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ļubļinas ūnija ·
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Livonija · Brandenburgas Vilhelms un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Dānija un Livonija · Dānija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonija · Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Grobiņas draudzes novads un Livonija · Grobiņas draudzes novads un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Grodņas ūnija (1566) un Livonija · Grodņas ūnija (1566) un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Gustavs II Ādolfs un Livonija · Gustavs II Ādolfs un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Harija un Livonija · Harija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Livonija · Inflantijas vaivadija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonija · Ivans IV un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jānis Hodkevičs un Livonija · Jānis Hodkevičs un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Jervas zeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jervas zeme un Livonija · Jervas zeme un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Krievijas cariste un Livonija · Krievijas cariste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonija · Kurzemes bīskapija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonija · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Livonija un Livonijas karaliste · Livonijas karaliste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonija un Livonijas karš · Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonija un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Livonija un Livonijas vietvalži · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas vietvalži ·
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Livonija un Magnuss (Livonijas karalis) · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Magnuss (Livonijas karalis) ·
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Livonija un Pasvales līgums · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pasvales līgums ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Livonija un Pērnava · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pērnava ·
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Livonija un Piltene · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Piltene ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Livonija un Piltenes apgabals · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Piltenes apgabals ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonija un Prūsijas hercogiste · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Prūsijas hercogiste ·
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Livonija un Rīgas brīvpilsēta · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas brīvpilsēta ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Livonija un Rīgas pils · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas pils ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Livonija un Sēlpils pils · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Sēlpils pils ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Livonija un Stefans Batorijs · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonija un Svētā Romas impērija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Svētā Romas impērija ·
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Livonija un Tērbatas bīskapija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Tērbatas bīskapija ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Livonija un Viļņas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Viļņas ūnija ·
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Livonija un Viruzeme · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Viruzeme ·
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Livonija un Zemgale · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Zemgale ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Livonija un Zviedrija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Zviedrija ·
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Livonija un Zviedru Igaunija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Zviedru Igaunija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonija un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Salīdzinājums starp Livonija un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonija ir 253 attiecības, bet Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 135. Tā kā viņi ir kopīgs 42, Jaccard indekss ir 10.82% = 42 / (253 + 135).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonija un Livonijas un Lietuvas reālūnija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: