Kurzemes guberņa un Livonijas Konfederācija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Kurzemes guberņa un Livonijas Konfederācija

Kurzemes guberņa vs. Livonijas Konfederācija

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām. Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Aizputes draudzes novads

Aizputes un Piltenes-Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Aizputes draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizputes draudzes novads jeb Ordeņa Aizputes draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Aizputes draudzes novads un Kurzemes guberņa · Aizputes draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Alsungas draudzes novads

Alsungas draudzes novads (1859). Alsungas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Alsungas draudzes novads un Kurzemes guberņa · Alsungas draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Ārlavas draudzes novads

Ārlavas draudzes novads 1859. gada kartē Ārlavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854) Ārlavas draudzes novads jeb Ārlavas ķiršpēle bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen) un Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Kurzemes guberņa un Ārlavas draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Ārlavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Baltijas jūra un Kurzemes guberņa · Baltijas jūra un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Daugavpils draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Daugavpils draudzes novads un Kurzemes guberņa · Daugavpils draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Dobeles draudzes novads

Dobeles draudzes novads 1859. gada kartē. Dobeles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dobeles draudzes novads jeb Dobeles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Dobeles draudzes novads un Kurzemes guberņa · Dobeles draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Dundagas draudzes novads

Dundagas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Dundagas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dundagas draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Dundagas draudzes novads un Kurzemes guberņa · Dundagas draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Durbes draudzes novads

Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Durbes draudzes novads un Kurzemes guberņa · Durbes draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Embūtes draudzes novads

Embūtes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Embūtes draudzes novads un Kurzemes guberņa · Embūtes draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Grobiņas draudzes novads

Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Grobiņas draudzes novads un Kurzemes guberņa · Grobiņas draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Inflantijas vaivadija un Kurzemes guberņa · Inflantijas vaivadija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Jaunpils draudzes novads

Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē. Jaunpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunpils draudzes novads un Kurzemes guberņa · Jaunpils draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Jelgavas draudzes novads

Jelgavas draudzes novads (''Mitausche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Jelgavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jelgavas draudzes novads un Kurzemes guberņa · Jelgavas draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Kandavas draudzes novads

Kandavas draudzes novads 1859. gada kartē. Kandavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Kandavas draudzes novads jeb Kandavas ķirspēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Kandavas draudzes novads un Kurzemes guberņa · Kandavas draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Krievijas Impērija un Kurzemes guberņa · Krievijas Impērija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Kuldīgas draudzes novads

Kuldīgas draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Kuldīgas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Kuldīgas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818.

Kuldīgas draudzes novads un Kurzemes guberņa · Kuldīgas draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Kurzemes guberņa un Latgale · Latgale un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Kurzemes guberņa un Latvija · Latvija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Kurzemes guberņa un Luterisms · Livonijas Konfederācija un Luterisms · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Kurzemes guberņa un Pareizticība · Livonijas Konfederācija un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Kurzemes guberņa un Piltenes apgabals · Livonijas Konfederācija un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Piltenes draudzes novads

Piltenes draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Piltenes draudzes novada karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Piltenes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Kurzemes guberņa un Piltenes draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Piltenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Prāvests

Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.

Kurzemes guberņa un Prāvests · Livonijas Konfederācija un Prāvests · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Kurzemes guberņa un Prūsija · Livonijas Konfederācija un Prūsija · Redzēt vairāk »

Sabiles draudzes novads

Sabiles draudzes novads 1859. gada kartē. Sabiles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sabiles draudzes novads jeb Sabiles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Kurzemes guberņa un Sabiles draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Sabiles draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sakas draudzes novads

Sakas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sakas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sakas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Kurzemes guberņa un Sakas draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Sakas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Saldus draudzes novads

Saldus draudzes novads 1859. gada kartē. Saldus draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Saldus draudzes novads jeb Saldus ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Kurzemes guberņa un Saldus draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Saldus draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sēlpils draudzes novads

Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Kurzemes guberņa un Sēlpils draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Sēlpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sesavas draudzes novads

Sesavas draudzes novads 1859. gada kartē. Sesavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sesavas draudzes novads jeb Sesavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Kurzemes guberņa un Sesavas draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Sesavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Talsu draudzes novads

Talsu draudzes novads 1859. gada kartē. Talsu draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Talsu draudzes novads jeb Talsu ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Kurzemes guberņa un Talsu draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Talsu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Tukuma draudzes novads

Tukuma draudzes novads 1859. gada kartē. Tukuma draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Tukuma draudzes novads jeb Tukuma ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Kurzemes guberņa un Tukuma draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Tukuma draudzes novads · Redzēt vairāk »

Valtaiķu draudzes novads

Valtaiķu draudzes novads (1859). Valtaiķu draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Kurzemes guberņa un Valtaiķu draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Valtaiķu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Kurzemes guberņa un Vācu valoda · Livonijas Konfederācija un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Ventspils draudzes novads

Ventspils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Ventspils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Ventspils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818.

Kurzemes guberņa un Ventspils draudzes novads · Livonijas Konfederācija un Ventspils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Kurzemes guberņa un Vidzemes guberņa · Livonijas Konfederācija un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Kurzemes guberņa un Zviedru Vidzeme · Livonijas Konfederācija un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »