Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Livonijas Konfederācija un Livonijas ordeņa mestri

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Livonijas Konfederācija un Livonijas ordeņa mestri

Livonijas Konfederācija vs. Livonijas ordeņa mestri

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243. Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Līdzības starp Livonijas Konfederācija un Livonijas ordeņa mestri

Livonijas Konfederācija un Livonijas ordeņa mestri ir 12 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Andreass no Felves, Gothards Ketlers, Heinrihs fon Gālens, Livonija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Pabaiskas kauja, Prūsijas hercogiste, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Valters fon Pletenbergs, Viļņas ūnija, Viljandi.

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).

Andreass no Felves un Livonijas Konfederācija · Andreass no Felves un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Gothards Ketlers un Livonijas Konfederācija · Gothards Ketlers un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Gālens

Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.

Heinrihs fon Gālens un Livonijas Konfederācija · Heinrihs fon Gālens un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Livonija un Livonijas Konfederācija · Livonija un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Livonijas Konfederācija un Livonijas krusta kari · Livonijas krusta kari un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Livonijas Konfederācija un Pabaiskas kauja · Livonijas ordeņa mestri un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Livonijas Konfederācija un Prūsijas hercogiste · Livonijas ordeņa mestri un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Livonijas Konfederācija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Livonijas ordeņa mestri un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Livonijas Konfederācija un Valters fon Pletenbergs · Livonijas ordeņa mestri un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Livonijas Konfederācija un Viļņas ūnija · Livonijas ordeņa mestri un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Livonijas Konfederācija un Viljandi · Livonijas ordeņa mestri un Viljandi · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Livonijas Konfederācija un Livonijas ordeņa mestri

Livonijas Konfederācija ir 204 attiecības, bet Livonijas ordeņa mestri ir 73. Tā kā viņi ir kopīgs 12, Jaccard indekss ir 4.33% = 12 / (204 + 73).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas Konfederācija un Livonijas ordeņa mestri. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »