Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas hercogi un Rīgas arhibīskapija
Livonijas hercogi un Rīgas arhibīskapija ir 15 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Brandenburgas Vilhelms, Gothards Ketlers, Inflantijas vaivadija, Jersika (valsts), Katrīna II Lielā, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Mēklenburgas Kristofs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Vācu ordenis, Vidzemes guberņa, Zviedru Vidzeme.
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Livonijas hercogi · Brandenburgas Vilhelms un Rīgas arhibīskapija ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas hercogi · Gothards Ketlers un Rīgas arhibīskapija ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Livonijas hercogi · Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Livonijas hercogi · Jersika (valsts) un Rīgas arhibīskapija ·
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Katrīna II Lielā un Livonijas hercogi · Katrīna II Lielā un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas hercogi · Livonijas Konfederācija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas hercogi un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija ·
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Livonijas hercogi un Mēklenburgas Kristofs · Mēklenburgas Kristofs un Rīgas arhibīskapija ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas hercogi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Livonijas hercogi un Sigismunds II Augusts · Rīgas arhibīskapija un Sigismunds II Augusts ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Livonijas hercogi un Stefans Batorijs · Rīgas arhibīskapija un Stefans Batorijs ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas hercogi un Svētā Romas impērija · Rīgas arhibīskapija un Svētā Romas impērija ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonijas hercogi un Vācu ordenis · Rīgas arhibīskapija un Vācu ordenis ·
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Livonijas hercogi un Vidzemes guberņa · Rīgas arhibīskapija un Vidzemes guberņa ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Livonijas hercogi un Zviedru Vidzeme · Rīgas arhibīskapija un Zviedru Vidzeme ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas hercogi un Rīgas arhibīskapija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas hercogi un Rīgas arhibīskapija
Salīdzinājums starp Livonijas hercogi un Rīgas arhibīskapija
Livonijas hercogi ir 68 attiecības, bet Rīgas arhibīskapija ir 181. Tā kā viņi ir kopīgs 15, Jaccard indekss ir 6.02% = 15 / (68 + 181).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas hercogi un Rīgas arhibīskapija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
