Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Livonijas karš un Magnuss (Livonijas karalis)

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Livonijas karš un Magnuss (Livonijas karalis)

Livonijas karš vs. Magnuss (Livonijas karalis)

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570). Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Līdzības starp Livonijas karš un Magnuss (Livonijas karalis)

Livonijas karš un Magnuss (Livonijas karalis) ir 49 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizkraukles viduslaiku pils, Ļaudonas viduslaiku pils, Ērģemes pils, Ērgļu viduslaiku pils, Bērzaunes pils, Brandenburgas Vilhelms, Burtnieku pils, Cēsu kauja (1578), Cēsu pils, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Gothards Ketlers, Helmetas pils, Holšteina, Ivans IV, Johans IV fon Minhauzens, Juhans III, Karkuses pils, Katrīna Jagailiete, Kokneses pils, Krievijas cariste, Krustpils pils, Kuresāre, Kurzemes bīskapija, Landtāgs, Lielvārdes pils, Livonijas karaliste, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Možaiskas līgums, ..., Norvēģija, Oldenburga, Pērnava, Rīgas arhibīskapija, Rūjienas pils, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Somija, Tallina, Tartu, Tērbatas bīskapija, Trikātas viduslaiku pils, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Veisenšteinas pils, Viļņas ūnija, Ziemeļu septiņgadu karš, Zviedrija, 1583. gads. Izvērst indekss (19 vairāk) »

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.

Aizkraukles viduslaiku pils un Livonijas karš · Aizkraukles viduslaiku pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Ļaudonas viduslaiku pils

Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.

Livonijas karš un Ļaudonas viduslaiku pils · Magnuss (Livonijas karalis) un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Livonijas karš un Ērģemes pils · Magnuss (Livonijas karalis) un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Livonijas karš un Ērgļu viduslaiku pils · Magnuss (Livonijas karalis) un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Bērzaunes pils

Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Bērzaunes pils un Livonijas karš · Bērzaunes pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Brandenburgas Vilhelms un Livonijas karš · Brandenburgas Vilhelms un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Burtnieku pils un Livonijas karš · Burtnieku pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Cēsu kauja (1578)

1578.

Cēsu kauja (1578) un Livonijas karš · Cēsu kauja (1578) un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Cēsu pils un Livonijas karš · Cēsu pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Dānija un Livonijas karš · Dānija un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Dānijas karaļu uzskaitījums un Livonijas karš · Dānijas karaļu uzskaitījums un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Gothards Ketlers un Livonijas karš · Gothards Ketlers un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Helmetas pils un Livonijas karš · Helmetas pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Holšteina

Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.

Holšteina un Livonijas karš · Holšteina un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Ivans IV un Livonijas karš · Ivans IV un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Minhauzens

Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.

Johans IV fon Minhauzens un Livonijas karš · Johans IV fon Minhauzens un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Juhans III un Livonijas karš · Juhans III un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Karkuses pils un Livonijas karš · Karkuses pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Katrīna Jagailiete un Livonijas karš · Katrīna Jagailiete un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Kokneses pils un Livonijas karš · Kokneses pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Krievijas cariste un Livonijas karš · Krievijas cariste un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Krustpils pils un Livonijas karš · Krustpils pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Kuresāre

Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.

Kuresāre un Livonijas karš · Kuresāre un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Kurzemes bīskapija un Livonijas karš · Kurzemes bīskapija un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Landtāgs un Livonijas karš · Landtāgs un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Lielvārdes pils

12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

Lielvārdes pils un Livonijas karš · Lielvārdes pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Livonijas karš un Livonijas karaliste · Livonijas karaliste un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Livonijas karš un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordeņa mestri un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Livonijas karš un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Možaiskas līgums

Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.

Livonijas karš un Možaiskas līgums · Magnuss (Livonijas karalis) un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Livonijas karš un Norvēģija · Magnuss (Livonijas karalis) un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Oldenburga

Oldenburga (izrunā) ir pilsēta Lejassaksijā Vācijā.

Livonijas karš un Oldenburga · Magnuss (Livonijas karalis) un Oldenburga · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Livonijas karš un Pērnava · Magnuss (Livonijas karalis) un Pērnava · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija · Magnuss (Livonijas karalis) un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Livonijas karš un Rūjienas pils · Magnuss (Livonijas karalis) un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Livonijas karš un Sāmsala · Magnuss (Livonijas karalis) un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Livonijas karš un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Magnuss (Livonijas karalis) un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Livonijas karš un Sigismunds II Augusts · Magnuss (Livonijas karalis) un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Livonijas karš un Somija · Magnuss (Livonijas karalis) un Somija · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Livonijas karš un Tallina · Magnuss (Livonijas karalis) un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Livonijas karš un Tartu · Magnuss (Livonijas karalis) un Tartu · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Livonijas karš un Tērbatas bīskapija · Magnuss (Livonijas karalis) un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Livonijas karš un Trikātas viduslaiku pils · Magnuss (Livonijas karalis) un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Livonijas karš un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Magnuss (Livonijas karalis) un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Veisenšteinas pils

Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas). Pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Atjaunotais pils tornis "Garais Hermanis", kurā iekārtots "Laika centrs ''Wittenstein''". Veisenšteinas pils, video Veisenšteinas pils (lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā.

Livonijas karš un Veisenšteinas pils · Magnuss (Livonijas karalis) un Veisenšteinas pils · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Livonijas karš un Viļņas ūnija · Magnuss (Livonijas karalis) un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Ziemeļu septiņgadu karš

Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.

Livonijas karš un Ziemeļu septiņgadu karš · Magnuss (Livonijas karalis) un Ziemeļu septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Livonijas karš un Zviedrija · Magnuss (Livonijas karalis) un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1583. gads

1583.

1583. gads un Livonijas karš · 1583. gads un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Livonijas karš un Magnuss (Livonijas karalis)

Livonijas karš ir 157 attiecības, bet Magnuss (Livonijas karalis) ir 90. Tā kā viņi ir kopīgs 49, Jaccard indekss ir 19.84% = 49 / (157 + 90).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas karš un Magnuss (Livonijas karalis). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »