Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas krusta kari un Visvaldis
Livonijas krusta kari un Visvaldis ir 23 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Daugerūts, Ernsts fon Rasburgs, Folkvins, Indriķa hronika, Jersika (valsts), Latgaļi, Ledus kauja, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Polockas kņazi, Tautvils, Traidens, Veļikijnovgoroda, Venno, Vetseke, Vladimirs (Polockas kņazs), Zobenbrāļu ordenis, 1203. gads.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Livonijas krusta kari · Alberts fon Bukshēvdens un Visvaldis ·
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Daugerūts un Livonijas krusta kari · Daugerūts un Visvaldis ·
Ernsts fon Rasburgs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Ernsts fon Rasburgs vai Raceburgas Ernests (latīņu: Ernestus von Rassburch) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1274.
Ernsts fon Rasburgs un Livonijas krusta kari · Ernsts fon Rasburgs un Visvaldis ·
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Folkvins un Livonijas krusta kari · Folkvins un Visvaldis ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Indriķa hronika un Livonijas krusta kari · Indriķa hronika un Visvaldis ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Livonijas krusta kari · Jersika (valsts) un Visvaldis ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Livonijas krusta kari · Latgaļi un Visvaldis ·
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Ledus kauja un Livonijas krusta kari · Ledus kauja un Visvaldis ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonijas krusta kari · Lietuvas lielkņaziste un Visvaldis ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Lietuvas valsts vadītāji un Livonijas krusta kari · Lietuvas valsts vadītāji un Visvaldis ·
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Livonijas bīskapi un Livonijas krusta kari · Livonijas bīskapi un Visvaldis ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Livonijas bīskapija un Livonijas krusta kari · Livonijas bīskapija un Visvaldis ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonijas krusta kari un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordeņa mestri un Visvaldis ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas krusta kari un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Visvaldis ·
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Livonijas krusta kari un Polockas kņazi · Polockas kņazi un Visvaldis ·
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Livonijas krusta kari un Tautvils · Tautvils un Visvaldis ·
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Livonijas krusta kari un Traidens · Traidens un Visvaldis ·
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Livonijas krusta kari un Veļikijnovgoroda · Veļikijnovgoroda un Visvaldis ·
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Livonijas krusta kari un Venno · Venno un Visvaldis ·
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Livonijas krusta kari un Vetseke · Vetseke un Visvaldis ·
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Livonijas krusta kari un Vladimirs (Polockas kņazs) · Visvaldis un Vladimirs (Polockas kņazs) ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonijas krusta kari un Zobenbrāļu ordenis · Visvaldis un Zobenbrāļu ordenis ·
1203. gads
1203.
1203. gads un Livonijas krusta kari · 1203. gads un Visvaldis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas krusta kari un Visvaldis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas krusta kari un Visvaldis
Salīdzinājums starp Livonijas krusta kari un Visvaldis
Livonijas krusta kari ir 335 attiecības, bet Visvaldis ir 61. Tā kā viņi ir kopīgs 23, Jaccard indekss ir 5.81% = 23 / (335 + 61).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas krusta kari un Visvaldis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
