Satura rādītājs
334 attiecības: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219), Aizkraukles kauja (1229), Aizkraukles kauja (1279), Ako, Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs (Tērbatas bīskaps), Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs III (pāvests), Ase, Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223), Augustīniešu ordenis, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Šabis, Švābijas Filips, Žemaitija, Balduīns no Alnas, Baltijas valstis, Benediktiešu ordenis, Bernhards no Lipes, Bertolds (Livonijas bīskaps), Beverīnas aplenkums, Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211), Birgers Brūsa, Brēmenes arhibīskapi, Cēsu kauja (1245), Celestīns III, Cisterciešu ordenis, Dabrelis, Daugavas līvi, Daugavgrīvas klosteris, Daugerūts, Daumants, Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219), Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222), Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dobele, Dobeles aplenkums (1280), Dortmunde, Durbes kauja, Embūtes kauja (1244), Ernsts fon Rasburgs, Folkvins, Fulko, Garozas kauja, Gotlande, Grāfs, Grunvaldes kauja, Harija, ... Izvērst indekss (284 vairāk) »
- Igaunijas militārā vēsture
- Kari ar Dāniju
- Kari ar Livoniju
- Kari ar Zviedriju
- Latvijas militārā vēsture
"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)
1219.
Skatīt Livonijas krusta kari un "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)
Aizkraukles kauja (1229)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zemgaļu karaspēka atriebības karagājiens bija vērsts pret Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles pili (kartē - ''Ascheraden''). 1229.
Skatīt Livonijas krusta kari un Aizkraukles kauja (1229)
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Skatīt Livonijas krusta kari un Aizkraukles kauja (1279)
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ako
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Livonijas krusta kari un Alberts fon Bukshēvdens
Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)
Tērbatas bīskapa zīmogs Tērbatas bīskaps Aleksandrs (miris 1268. gada 18. februārī pie Rakveres) bija trešais katoļu Tērbatas bīskapijas garīgais un laicīgais valdnieks (1263–1268) Livonijas-Novgorodas kara (1262-1269) laikā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Skatīt Livonijas krusta kari un Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs III (pāvests)
Pāvests Aleksandrs III un Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs I Barbarosa (Spinello Aretino 14. gadsimta freska) Pāvests Aleksandrs III, īstajā vārdā Rolandus (Maģistrs Rolands no Sienas), vēlāk dēvēts arī kā Rolando Bandinelli (dzimis aptuveni 1100./1105. gadā Sienā, miris Kastelanā), bija Romas pāvests no 1159.
Skatīt Livonijas krusta kari un Aleksandrs III (pāvests)
Ase
Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ase
Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)
1223.
Skatīt Livonijas krusta kari un Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)
Augustīniešu ordenis
Svētais Augustīns, ''Philippe de Champaigne'', ap 1645. gadu. Augustīnieši ir neoficiāls, taču sarunvalodā vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē t.s. "Sv.
Skatīt Livonijas krusta kari un Augustīniešu ordenis
Austrumu Pareizticīgā baznīca
Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Livonijas krusta kari un Austrumu Pareizticīgā baznīca
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Skatīt Livonijas krusta kari un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Skatīt Livonijas krusta kari un Šabis
Švābijas Filips
Švābijas Filips (dzimis 1177. gada februārī/martā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Vācijas karalis no 1198.
Skatīt Livonijas krusta kari un Švābijas Filips
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Žemaitija
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Livonijas krusta kari un Balduīns no Alnas
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Livonijas krusta kari un Baltijas valstis
Benediktiešu ordenis
Montekasīno abatija mūsdienās Svētā Benedikta ordenis (saīsinājums: OSB) ir senākais katoļu mūku ordenis, dibināts 6.
Skatīt Livonijas krusta kari un Benediktiešu ordenis
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Skatīt Livonijas krusta kari un Bernhards no Lipes
Bertolds (Livonijas bīskaps)
Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.
Skatīt Livonijas krusta kari un Bertolds (Livonijas bīskaps)
Beverīnas aplenkums
Beverīnas aplenkums notika 1208.
Skatīt Livonijas krusta kari un Beverīnas aplenkums
Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)
Otrais Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni uz igauņu zemēm notika 1211.
Skatīt Livonijas krusta kari un Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)
Birgers Brūsa
Birgera Brūsas zīmogs. Birgers Brūsa (senskandināvu Birgir Brósa jeb "smaidošais") bija Zviedrijas jarls 1174.-1202.
Skatīt Livonijas krusta kari un Birgers Brūsa
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Skatīt Livonijas krusta kari un Brēmenes arhibīskapi
Cēsu kauja (1245)
1245.
Skatīt Livonijas krusta kari un Cēsu kauja (1245)
Celestīns III
Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.
Skatīt Livonijas krusta kari un Celestīns III
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Skatīt Livonijas krusta kari un Cisterciešu ordenis
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Skatīt Livonijas krusta kari un Dabrelis
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Daugavas līvi
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Skatīt Livonijas krusta kari un Daugavgrīvas klosteris
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Skatīt Livonijas krusta kari un Daugerūts
Daumants
Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.
Skatīt Livonijas krusta kari un Daumants
Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)
1219.
Skatīt Livonijas krusta kari un Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)
Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Sāmsala apzīmēta ar vācu nosaukumu Ösel. Aprakstītā kauja, visticamāk, notika pie Kuresāres pils (kartē - ''Arensburg''). Dāņu 1222.
Skatīt Livonijas krusta kari un Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Dānija
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Skatīt Livonijas krusta kari un Dānijas karaļu uzskaitījums
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Skatīt Livonijas krusta kari un Dobele
Dobeles aplenkums (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Karagājiens notika uz dienvidiem no Rīgas. komturu pils drupām (19.gs. sākuma attēls). 1280.
Skatīt Livonijas krusta kari un Dobeles aplenkums (1280)
Dortmunde
Dortmunde ir pilsēta Vācijas rietumos, Rūras baseinā, Ziemeļreinas-Vesfālenes federālajā zemē.
Skatīt Livonijas krusta kari un Dortmunde
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Livonijas krusta kari un Durbes kauja
Embūtes kauja (1244)
Embūtes kauja notika 1244.
Skatīt Livonijas krusta kari un Embūtes kauja (1244)
Ernsts fon Rasburgs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Ernsts fon Rasburgs vai Raceburgas Ernests (latīņu: Ernestus von Rassburch) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1274.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ernsts fon Rasburgs
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Skatīt Livonijas krusta kari un Folkvins
Fulko
Fulko bija Benediktiešu ordeņa mūks, kuru Lundas arhibīskaps Eskils 1165.
Skatīt Livonijas krusta kari un Fulko
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Skatīt Livonijas krusta kari un Garozas kauja
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Livonijas krusta kari un Gotlande
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Skatīt Livonijas krusta kari un Grāfs
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Skatīt Livonijas krusta kari un Grunvaldes kauja
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Harija
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Skatīt Livonijas krusta kari un Hercogs
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Skatīt Livonijas krusta kari un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Skatīt Livonijas krusta kari un Honorijs III
Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
1215.
Skatīt Livonijas krusta kari un Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)
1223.
Skatīt Livonijas krusta kari un Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)
Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)
1223.
Skatīt Livonijas krusta kari un Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Livonijas krusta kari un Igaunija
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ikšķile
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Livonijas krusta kari un Indriķa hronika
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Skatīt Livonijas krusta kari un Inocents III
Jārls
Jārls bija dzimtas aristokrātijas tituls vikingu laikā, ieņemamais amats (karaļa karaspēka karavadonis) viduslaiku Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Jārls
Jūhans I Sverkersons
Jūhans I Sverkersons jeb Jūhans I (1201–1222) kopš 1216.
Skatīt Livonijas krusta kari un Jūhans I Sverkersons
Jūras kauja Zundā (1210)
Jūras kauja Zundā bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar kuršiem bīskapa Alberta vadībā, kas notika 1210.
Skatīt Livonijas krusta kari un Jūras kauja Zundā (1210)
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Livonijas krusta kari un Jersika (valsts)
Jeruzaleme
Jeruzaleme (Yerushalayim;, al Quds) ir sena pilsēta Tuvajos Austrumos, kam ir īpaša nozīme jūdaismā, kristietībā un islāmā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Jeruzaleme
Jervas zeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Jervas zeme
Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)
1219.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)
Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu, letu un igauņu karagājieni notika garām Pleskavai (kartē - ''Pskov'') uz Novgorodu. Sakaliešu un ugauņu karagājieni notika uz Ingrijas zemi austrumos no Narvas. 1222.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)
Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)
1215.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)
Karagājieni uz Zemgali (1271)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienos uz dienvidiem. 1271.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājieni uz Zemgali (1271)
Karagājiens pret žemaišiem (1252)
1252.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens pret žemaišiem (1252)
Karagājiens pret žemaišiem (1255)
1255.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens pret žemaišiem (1255)
Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zobenbrāļu ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes ziemeļaustrumu daļā 1229.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)
Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)
1224.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)
Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Tērbatas bīskapa igauņu vasaļu, Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa vasaļu karagājiens notika uz Pleskavai (kartē - ''Pskov'') pakļautajām zemēm. 1240.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)
Karagājiens uz Jersiku (1209)
1209.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Jersiku (1209)
Karagājiens uz Kernavi (1279)
Kernavi. 1279.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Kernavi (1279)
Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks no Kuldīgas (kartē - ''Goldingen'') devās uz Kurzemes bīskapa teritorijā esošajām Dzintares un Aizputes pilīm. 1261.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)
Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks cauri iekarotajai Kursai nonāca līdz Nemunas ietekai jūrā un uzcēla atbalsta cietoksni Klaipēdā (kartē - ''Memel''). Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā 1252.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)
Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes vidienē un uzcēla atbalsta cietoksni Kuldīgā pie Ventas rumbas (kartē — ''Goldingen''). 1242.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)
Karagājiens uz Lietuvu (1208)
1208.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Lietuvu (1208)
Karagājiens uz Nalseni (1235)
Karagājiens uz Nalseni notika 1235.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Nalseni (1235)
Karagājiens uz Nalseni (1245)
1245.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Nalseni (1245)
Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
1250.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
Karagājiens uz Sakalu (1208)
1208.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Sakalu (1208)
Karagājiens uz Sakalu (1223)
1223.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Sakalu (1223)
Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
1227.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
Karagājiens uz Zemgali (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1228.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Zemgali (1228)
Karagājiens uz Zemgali (1250)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Zemgali (1250)
Karagājiens uz Zemgali (1265)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1265.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karagājiens uz Zemgali (1265)
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Skatīt Livonijas krusta kari un Karuzes kauja
Kauja pie Daugavgrīvas (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks devās sirot uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijai pakļautajām igauņu zemēm 1263.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Daugavgrīvas (1263)
Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)
Latgali. Kauja pie Dinaburgas pils (Vecdaugavpils) notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)
Kauja pie Dobes (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Dobes pils atradās Zemgales rietumu daļā. 1260.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Dobes (1260)
Kauja pie Dubnas (ap 1273)
Latgali. 1273.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Dubnas (ap 1273)
Kauja pie Griezes (1264)
Livonijas Konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās karagājienā uz dienvidiem no Kuldīgas (''Goldingen'') 1264.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Griezes (1264)
Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Zemgalē uz dienvidiem no Rīgas. Skats uz Svētkalnu mūsdienās. Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils
Kauja pie Imeras
Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Imeras
Kauja pie Jurbarkas (1260)
1260.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Jurbarkas (1260)
Kauja pie Klaipēdas (1256)
Teitoņu ordeņa iekarojumi Prūsijā, Žemaitijā un Livonijā, 1260 1256.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Klaipēdas (1256)
Kauja pie Lielvārdes (1262)
1262.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Lielvārdes (1262)
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Otepē (1217)
Kauja pie Puides (1218)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Puides kauja notika uz dienvidiem no Vircezera, aptuveni pusceļā starp Valmieru un Tartu (kartē - ''Wolmar'' un ''Dorpat''). 1218.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Puides (1218)
Kauja pie Rīgas kalna
Kauja pie Rīgas kalna bija pirmā kauja Livonijas krusta karos, starp vācu krustnešiem no Saksijas Ikšķiles bīskapa Bertolda vadībā un Daugavas līviem.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Rīgas kalna
Kauja pie Rumbulas (1200)
1200.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Rumbulas (1200)
Kauja pie Saules
Kauja pie Saules var būt.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Saules
Kauja pie Sāmsalas (1215)
1215.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Sāmsalas (1215)
Kauja pie Skodas (1259)
1259.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Skodas (1259)
Kauja pie Turaidas (1211)
Kauja pie Turaidas notika 1211.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kauja pie Turaidas (1211)
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kaupo
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Skatīt Livonijas krusta kari un Koknese (valsts)
Kokneses nodedzināšana (1208)
Kokneses nodedzināšana (1208) bija Livonijas krusta karu konflikta rezultāts, kas notika drīz pēc Kokneses ķēniņa Vetsekes savienības noslēgšanas pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Albertu 1207.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kokneses nodedzināšana (1208)
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Livonijas krusta kari un Konstantinopole
Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krievu karagājiens notika uz Sakalas zemi (pie Vīlandes, kartē - ''Fellin'') un Rēveles zemi (kartē - ''Reval''). 1223.
Skatīt Livonijas krusta kari un Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)
Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)
Livonijas Konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krievu karagājiens notika uz Imeru (pie Valmieras, kartē - ''Wolmar'') un Idumeju. 1218.
Skatīt Livonijas krusta kari un Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)
Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
1221.
Skatīt Livonijas krusta kari un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kriviči
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt Livonijas krusta kari un Krusta kari
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kurši
Kuršu piļu nodedzināšana (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem no Kuldīgas (''Goldingen'') Kuršu piļu nodedzināšana 1263.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kuršu piļu nodedzināšana (1263)
Kuršu sacelšanās (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kuršu sacelšanās (1260)
Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu un zemgaļu karaspēks ar kuģiem ieradās Daugavas grīvā un ieņēma nocietināto Daugavgrīvas klosteri. 1228.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krētenes un Impiltes kuršu karaspēks uzbruka savrupi uzceltajam Livonijas ordeņa cietoksnim Klaipēdā (''Memel'') Kuršu uzbrukumi Klaipēdai 1263.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Livonijas krusta kari un Kursa (valsts)
Latīņu impērija
Impērijas ģerbonis Latīņu impērija (sārtā) pēc vairāku teritoriju zaudēšanas Mazāzijā un Grieķijā, 1230 Latīņu impērija vai precīzāk Romānijas impērija pastāvēja no 1204.
Skatīt Livonijas krusta kari un Latīņu impērija
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Livonijas krusta kari un Latgaļi
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Skatīt Livonijas krusta kari un Latviešu Indriķis
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lībieši
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Skatīt Livonijas krusta kari un Līvu zemes
Leales bīskapija
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Leales bīskapija
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ledus kauja
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lejassaksija
Lembits
Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lembits
Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)
1215.
Skatīt Livonijas krusta kari un Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)
Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)
1223.
Skatīt Livonijas krusta kari un Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)
Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Letu karagājiens notika uz Krievzemes pierobežu Pleskavas (kartē - ''Pskov'') tuvumā. 1218.
Skatīt Livonijas krusta kari un Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lielvārde
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lietuvieši
Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)
1245.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)
Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)
1204.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Livonijas krusta kari un Livonija
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Skatīt Livonijas krusta kari un Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Livonijas krusta kari un Livonijas bīskapija
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Livonijas krusta kari un Livonijas Konfederācija
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Livonijas krusta kari un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Livonijas krusta kari un Livonijas ordenis
Lundas arhibīskapi
Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.
Skatīt Livonijas krusta kari un Lundas arhibīskapi
Mažeikas karagājiens uz Talsiem
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuviešu karagājiens notika uz Talsiem, kauja notika uz ceļa, kas caur Zemgali veda uz Lietuvu. Talsu pilskalns mūsdienās Mažeikas karagājiens uz Talsiem notika pēc 1291.
Skatīt Livonijas krusta kari un Mažeikas karagājiens uz Talsiem
Mārtiņsala
Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.
Skatīt Livonijas krusta kari un Mārtiņsala
Mītavas pils uzcelšana
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā gar Lielupi. Mītavas pils uzcelšana notika zemgaļu sacelšanās laikā 1265.
Skatīt Livonijas krusta kari un Mītavas pils uzcelšana
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Livonijas krusta kari un Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mežotnes aplenkumi (1219—1220)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu karagājiens virzījās gar Lielupes krastiem uz Mežotni, kas atrodas uz dienvidiem no Rīgas. Mežotnes (Viestura) pilskalns 1930. gados. 1219.
Skatīt Livonijas krusta kari un Mežotnes aplenkumi (1219—1220)
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Skatīt Livonijas krusta kari un Meinards
Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. Mestra Kūno 1289.
Skatīt Livonijas krusta kari un Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali
Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks pāri Daugavai iebruka Rīgas arhibīskapam un Livonijas ordenim pakļautajās letu zemēs Mindauga karagājiens uz Cēsīm notika Lietuvas-Livonijas kara (1262-1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Novgorodas kņaza karagājienu uz Tērbatu.
Skatīt Livonijas krusta kari un Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Livonijas krusta kari un Mindaugs
Modēna
Modēna ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Modēna
Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgas pievārtē un pie Lielupes ceļa uz Zemgali. Nameja karagājiens uz Rīgu notika 1280.
Skatīt Livonijas krusta kari un Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Skatīt Livonijas krusta kari un Nameisis
Ninnus
Ninnus (? — 1211) bija Gaujas līvu vecākais, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā 1210.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ninnus
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Livonijas krusta kari un Novgorodas kņazi
Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.
Skatīt Livonijas krusta kari un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1264.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Skatīt Livonijas krusta kari un Oto fon Luterbergs
Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)
Otrais karagājiens uz Jersiku notika 1214.
Skatīt Livonijas krusta kari un Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)
Otrais karagājiens uz Jervu (1217)
Otrais karagājiens uz Jervu notika 1216./1217.
Skatīt Livonijas krusta kari un Otrais karagājiens uz Jervu (1217)
Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)
1216.
Skatīt Livonijas krusta kari un Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)
Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)
Otrais karagājiens uz Ugauniju notika 1209./1210.
Skatīt Livonijas krusta kari un Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Skatīt Livonijas krusta kari un Pārkrievošana
Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)
1216.
Skatīt Livonijas krusta kari un Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)
Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)
Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212.
Skatīt Livonijas krusta kari un Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211.
Skatīt Livonijas krusta kari un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)
Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)
Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.
Skatīt Livonijas krusta kari un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)
Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)
Pirmais karagājiens uz Ugauniju notika 1208.
Skatīt Livonijas krusta kari un Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Livonijas krusta kari un Pleskava
Pleskavas aplenkums (1269)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (''Pskov''). Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji. Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis.
Skatīt Livonijas krusta kari un Pleskavas aplenkums (1269)
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Skatīt Livonijas krusta kari un Pleskavas kņazi
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Livonijas krusta kari un Polocka
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Livonijas krusta kari un Polockas kņazi
Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)
1203.
Skatīt Livonijas krusta kari un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Skatīt Livonijas krusta kari un Prūsijas krusta kari
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Skatīt Livonijas krusta kari un Rakveres kauja
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Livonijas krusta kari un Rameka
Rīgas aplenkums (1210)
Voldemāra Vimbas glezna). Rīgas aplenkums 1210.
Skatīt Livonijas krusta kari un Rīgas aplenkums (1210)
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Rūsiņš
Revala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Revala (senigauņu: Rävälä, latīņu: Revalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Revala
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ridala
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Livonijas krusta kari un Roma
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Livonijas krusta kari un Romas Katoļu baznīca
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Livonijas krusta kari un Romas pāvests
Rutēnijas bīskapija
Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Rutēnijas bīskapija
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Sakala
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Skatīt Livonijas krusta kari un Sakši
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Skatīt Livonijas krusta kari un Salaspils
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Livonijas krusta kari un Saules kauja
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Sāmsala
Sāmsaliešu sacelšanās (1262)
1262.
Skatīt Livonijas krusta kari un Sāmsaliešu sacelšanās (1262)
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Sēlija
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Skatīt Livonijas krusta kari un Sēlija (zeme)
Sēlijas bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Sēlijas bīskapi
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Skatīt Livonijas krusta kari un Senlatvijas tautu kristianizēšana
Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītā kauja notika Sēlijā uz dienvidiem no Aizkraukles un Kokneses. Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas sākumā (1282-1285), kad pēc Lietuvas dižkunigaiša Traidena nāves lietuviešu kunigaitis Skarjots nolēma doties sirojumā pāri Daugavai uz Rīgas arhibīskapijas teritoriju.
Skatīt Livonijas krusta kari un Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā
Sontagana
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimtā. Sontagana atradās Lēnes zemes dienvidos (kartē - ''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Sontagana (no soo - “purvs” un tagana - “aiz”) bija sens igauņu novads tagadējā Pērnavas apriņķī, uz rietumiem un ziemeļrietumiem no Pērnavas, kas pirmo reizi 1210.
Skatīt Livonijas krusta kari un Sontagana
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Skatīt Livonijas krusta kari un Svētā Matīsa dienas kauja
Svētceļojums
mūki dodas svētceļojumā Svētceļojums ir reliģiska darbība, parasti ar lūgšanām apvienota došanās kājām uz svētu vietu, lai apliecinātu ticību un garīgi attīstītos.
Skatīt Livonijas krusta kari un Svētceļojums
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Livonijas krusta kari un Tallina
Tallinas aplenkums (1221)
1221.
Skatīt Livonijas krusta kari un Tallinas aplenkums (1221)
Tallinas aplenkums (1223)
1223.
Skatīt Livonijas krusta kari un Tallinas aplenkums (1223)
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Skatīt Livonijas krusta kari un Tautvils
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Livonijas krusta kari un Tālava
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Skatīt Livonijas krusta kari un Tālivaldis
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Livonijas krusta kari un Tērbatas bīskapija
Tērbatas kauja (1224)
1224.
Skatīt Livonijas krusta kari un Tērbatas kauja (1224)
Tērvetes aplenkums (1281)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. 1281.
Skatīt Livonijas krusta kari un Tērvetes aplenkums (1281)
Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.
Skatīt Livonijas krusta kari un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)
Tērvetes pils atbrīvošana (1279)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Tērvetes kauja notika uz dienvidiem no Rīgas, netālu no tagadējās Lietuvas robežas Tērvetes pilskalns mūsdienās Tērvetes pils atbrīvošana 1279.
Skatīt Livonijas krusta kari un Tērvetes pils atbrīvošana (1279)
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Skatīt Livonijas krusta kari un Templiešu ordenis
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150.
Skatīt Livonijas krusta kari un Teoderihs no Turaidas
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Skatīt Livonijas krusta kari un Traidens
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Skatīt Livonijas krusta kari un Tranaitis
Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)
Trešais karagājiens uz Jersiku notika 1215.
Skatīt Livonijas krusta kari un Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)
Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)
Trešais karagājiens uz Ugauniju notika 1210.
Skatīt Livonijas krusta kari un Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)
Ugaunieši
veru dialektos Ugaunieši jeb ugauņi bija viena no somugru maztautām, no kuras 13.—16.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ugaunieši
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ugaunija
Uzbrukumi Dobelei (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Kuldīgas komtura karaspēks no Kuldīgas (Goldingen) devās karagājienā uz austrumiem komturu pils drupām (19.gs. sākuma attēls). 1280.
Skatīt Livonijas krusta kari un Uzbrukumi Dobelei (1280)
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Skatīt Livonijas krusta kari un Vaišvilks
Valdemārs I
Valdemārs I var būt.
Skatīt Livonijas krusta kari un Valdemārs I
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Skatīt Livonijas krusta kari un Valdemārs II Estridsens
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Varidotis
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Livonijas krusta kari un Vācieši
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Livonijas krusta kari un Vācu ordenis
Vārtājas aplenkums (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Vartājas pils atrodas uz dienvidiem no Durbes kaujas vietas (kartē - ''Durbe 1260''). 1259.
Skatīt Livonijas krusta kari un Vārtājas aplenkums (1259)
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Skatīt Livonijas krusta kari un Vītenis
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Livonijas krusta kari un Veļikijnovgoroda
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Skatīt Livonijas krusta kari un Venno
Veršovijas bīskapija
Veršovijas bīskapija jeb Karšuvas bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1254 - 1260) katoļu bīskapijām Rīgas arhibīskapa Alberta II pakļautībā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Veršovijas bīskapija
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Vetseke
Viclavs
Viclavs, Valdemārs II un Lundas arhibīskaps Lindanises kaujas laikā (Lorencena glezna) Viclavs (ap 1180—1250) bija Rīgenes kņazs (1221—1250), kas piedalījās dāņu ķēniņa Valdemāra II iebrukumā Igaunijā Livonijas krusta karu laikā (1219).
Skatīt Livonijas krusta kari un Viclavs
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Skatīt Livonijas krusta kari un Viestards
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Skatīt Livonijas krusta kari un Vikints
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Livonijas krusta kari un Vilhelms no Modenas
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287.
Skatīt Livonijas krusta kari un Villekens fon Endorps
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Viruzeme
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Visvaldis
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Skatīt Livonijas krusta kari un Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Skatīt Livonijas krusta kari un Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Skatīt Livonijas krusta kari un Vladimirs Mstislavičs
Voldemārs Vimba
Voldemārs Vimba (1904—1985) bija latviešu gleznotājs, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām, gleznojis arī žanra kompozīcijas.
Skatīt Livonijas krusta kari un Voldemārs Vimba
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zemgaļi
Zemgaļu sacelšanās (1259)
1259.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zemgaļu sacelšanās (1259)
Zemgaļu uzbrukums Rīgai
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgā. Zemgaļu uzbrukums Rīgai notika 1287.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zemgaļu uzbrukums Rīgai
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zemgale
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zemgale (valsts)
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zemgales bīskapija
Zemgales galīgā nopostīšana
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zemgale atrodas uz dienvidiem no Rīgas Zemgales galīgā nopostīšana notika 1290.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zemgales galīgā nopostīšana
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ziemeļeiropa
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Livonijas krusta kari un Ziemeļu krusta kari
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zobenbrāļu ordenis
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Livonijas krusta kari un Zviedri
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zviedrija
Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)
Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) notika 1220.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)
Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)
1195.
Skatīt Livonijas krusta kari un Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)
1196. gads
1196.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1196. gads
1198. gads
1198.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1198. gads
1200. gads
1200.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1200. gads
1203. gada Kauja pie Visbijas
Jūras kauja pie Visbijas bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar bīskapa Alberta piedalīšanos, notika 1203.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1203. gada Kauja pie Visbijas
1203. gads
1203.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1203. gads
1204. gads
1204.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1204. gads
1205. gada Ropažu kauja
Ropažu kauja (latīniski: De bello cum letonibus im Rodopoyse) notika 1205.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1205. gada Ropažu kauja
1205. gads
1205.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1205. gads
1206. gada kauja pie Salaspils
1206.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1206. gada kauja pie Salaspils
1206. gada kauja pie Turaidas
Kauja pie Turaidas (1206) bija Livonijas krusta karu sākuma posma kauja, kas notika drīz pēc Salaspils kaujas 1206.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1206. gada kauja pie Turaidas
1206. gada Salaspils aplenkums
Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1206. gada Salaspils aplenkums
1206. gada uzbrukums Sāmsalai
Dāņu 1206.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1206. gada uzbrukums Sāmsalai
1206. gads
1206.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1206. gads
1207. gads
1207.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1207. gads
1208. gada Sēlpils aplenkums
Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1208. gada Sēlpils aplenkums
1208. gads
1208.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1208. gads
1209. gads
1209.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1209. gads
1210. gads
1210.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1210. gads
1211. gads
1211.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1211. gads
1212. gads
1212.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1212. gads
1213. gads
1213.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1213. gads
1214. gads
1214.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1214. gads
1215. gads
1215.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1215. gads
1216. gads
1216.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1216. gads
1217. gads
1217.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1217. gads
1218. gads
1218.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1218. gads
1219. gads
1219.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1219. gads
1220. gads
1220.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1220. gads
1221. gads
1221.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1221. gads
1222. gads
1222.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1222. gads
1223. gads
1223.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1223. gads
1224. gads
1224.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1224. gads
1227. gads
1227.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1227. gads
1228. gads
1228.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1228. gads
1229. gads
1229.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1229. gads
1235. gads
1235.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1235. gads
1236. gads
1236.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1236. gads
1240. gads
1240.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1240. gads
1242. gads
1242.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1242. gads
1244. gads
1244.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1244. gads
1245. gads
1245.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1245. gads
1250. gads
1250.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1250. gads
1252. gads
1252.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1252. gads
1255. gads
1255.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1255. gads
1256. gads
1256.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1256. gads
1259. gads
1259.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1259. gads
1260. gads
1260.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1260. gads
1261. gads
1261.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1261. gads
1262. gads
1262.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1262. gads
1263. gads
1263.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1263. gads
1264. gads
1264.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1264. gads
1265. gads
1265.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1265. gads
1268. gads
1268.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1268. gads
1269. gads
1269.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1269. gads
1270. gads
1206.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1270. gads
1271. gads
1271.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1271. gads
1273. gads
1273.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1273. gads
1276. gads
1276.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1276. gads
1278. gads
1278.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1278. gads
1279. gads
1279.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1279. gads
1280. gads
1280.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1280. gads
1281. gads
1281.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1281. gads
1282. gads
1282.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1282. gads
1287. gads
1287.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1287. gads
1289. gads
1289.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1289. gads
1290. gads
1290.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1290. gads
1291. gads
1291.
Skatīt Livonijas krusta kari un 1291. gads
Skatīt arī
Igaunijas militārā vēsture
- Baltijas kara apgabals
- Baltijas kara flote
- Karuzes kauja
- Kauja pie Omuļiem
- Livonijas krusta kari
- Narvas aplenkums
- Narvas kauja (1700)
- Operācija "Albiona"
- Svētā Matīsa dienas kauja
Kari ar Dāniju
- Dīvainais karš
- Irākas karš
- Jurģa nakts sacelšanās
- Karš Afganistānā (2001—2014)
- Karš pret terorismu
- Krievu—zviedru karš (1788—1790)
- Lielais Ziemeļu karš
- Livonijas krusta kari
- Līča karš
- Otrais Ziemeļu karš
- Otrais pasaules karš
- Ziemeļu septiņgadu karš
Kari ar Livoniju
- Livonijas krusta kari
Kari ar Zviedriju
- Brovallas kauja
- Karš Afganistānā (2001—2014)
- Krievu—zviedru karš (1495—1497)
- Krievu—zviedru karš (1554—1557)
- Krievu—zviedru karš (1610—1617)
- Krievu—zviedru karš (1741—1743)
- Krievu—zviedru karš (1788—1790)
- Krievu—zviedru karš (1808—1809)
- Lielais Ziemeļu karš
- Livonijas karš
- Livonijas krusta kari
- Līča karš
- Otrais Ziemeļu karš
- Poļu—zviedru karš (1600—1629)
- Poļu—zviedru kari
- Trešās koalīcijas karš (1803—1806)
- Ziemeļu septiņgadu karš
- Zviedrijas—Novgorodas kari
- Ņevas kauja
Latvijas militārā vēsture
- Aizsargi (organizācija)
- Cēsu kauja (1578)
- Daugavas kauja
- Iecavas kauja
- Kauja pie Jēkabpils
- Kokneses kauja (1601)
- Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola
- Latvijas okupācija
- Livonijas krusta kari
- Lāčplēša diena
- Mūrmuižas kauja
- Rīgas Brāļu kapi
- Rīgas aplenkums (1700)
- Salaspils kauja
- Uzbrukums Rīgai (1944)
- Valles kauja
- Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)