Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas karš un Livonijas ordenis
Livonijas karš un Livonijas ordenis ir 49 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alūksnes viduslaiku pils, Ērģemes kauja, Ērģemes pils, Burtnieku pils, Cēsu pils, Dinaburgas pils, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Grobiņas fogti, Igaunijas guberņa, Ingrija, Ivans IV, Kauja pie Smoļinas, Koadjutoru karš, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas bruņniecība, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Ludzas pils, Maskavija, Narva, Novgorodas Republika, Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pleskava, ..., Polijas Karaliste (1385—1569), Prūsijas hercogiste, Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rūjienas pils, Rēzeknes pilskalns, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Svētā Romas impērija, Tallina, Trikātas viduslaiku pils, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valters fon Pletenbergs, Vīlandes viduslaiku pils, Viļņas ūnija, Vilhelms fon Firstenbergs, Zviedru Igaunija. Izvērst indekss (19 vairāk) »
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Alūksnes viduslaiku pils un Livonijas karš · Alūksnes viduslaiku pils un Livonijas ordenis ·
Ērģemes kauja
Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.
Livonijas karš un Ērģemes kauja · Livonijas ordenis un Ērģemes kauja ·
Ērģemes pils
Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Livonijas karš un Ērģemes pils · Livonijas ordenis un Ērģemes pils ·
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Burtnieku pils un Livonijas karš · Burtnieku pils un Livonijas ordenis ·
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Cēsu pils un Livonijas karš · Cēsu pils un Livonijas ordenis ·
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Dinaburgas pils un Livonijas karš · Dinaburgas pils un Livonijas ordenis ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas karš · Gothards Ketlers un Livonijas ordenis ·
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Grobiņas draudzes novads un Livonijas karš · Grobiņas draudzes novads un Livonijas ordenis ·
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Grobiņas fogti un Livonijas karš · Grobiņas fogti un Livonijas ordenis ·
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Igaunijas guberņa un Livonijas karš · Igaunijas guberņa un Livonijas ordenis ·
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Ingrija un Livonijas karš · Ingrija un Livonijas ordenis ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonijas karš · Ivans IV un Livonijas ordenis ·
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Kauja pie Smoļinas un Livonijas karš · Kauja pie Smoļinas un Livonijas ordenis ·
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Koadjutoru karš un Livonijas karš · Koadjutoru karš un Livonijas ordenis ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonijas karš · Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonijas karš · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas ordenis ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Livonijas karš · Livonija un Livonijas ordenis ·
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Livonijas bruņniecība un Livonijas karš · Livonijas bruņniecība un Livonijas ordenis ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas karš · Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonijas karš un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri ·
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas ordenis un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Livonijas karš un Ludzas pils · Livonijas ordenis un Ludzas pils ·
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Livonijas karš un Maskavija · Livonijas ordenis un Maskavija ·
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Livonijas karš un Narva · Livonijas ordenis un Narva ·
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Livonijas karš un Novgorodas Republika · Livonijas ordenis un Novgorodas Republika ·
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Livonijas karš un Pasvales līgums · Livonijas ordenis un Pasvales līgums ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Livonijas karš un Pērnava · Livonijas ordenis un Pērnava ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Livonijas karš un Pleskava · Livonijas ordenis un Pleskava ·
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Livonijas karš un Polijas Karaliste (1385—1569) · Livonijas ordenis un Polijas Karaliste (1385—1569) ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonijas karš un Prūsijas hercogiste · Livonijas ordenis un Prūsijas hercogiste ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Livonijas karš un Rīgas brīvpilsēta · Livonijas ordenis un Rīgas brīvpilsēta ·
Rūjienas pils
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Livonijas karš un Rūjienas pils · Livonijas ordenis un Rūjienas pils ·
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Livonijas karš un Rēzeknes pilskalns · Livonijas ordenis un Rēzeknes pilskalns ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Livonijas karš un Sāmsala · Livonijas ordenis un Sāmsala ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonijas karš un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Livonijas ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Livonijas karš un Sēlpils pils · Livonijas ordenis un Sēlpils pils ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Livonijas karš un Sigismunds II Augusts · Livonijas ordenis un Sigismunds II Augusts ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas karš un Svētā Romas impērija · Livonijas ordenis un Svētā Romas impērija ·
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Livonijas karš un Tallina · Livonijas ordenis un Tallina ·
Trikātas viduslaiku pils
V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.
Livonijas karš un Trikātas viduslaiku pils · Livonijas ordenis un Trikātas viduslaiku pils ·
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Livonijas karš un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Livonijas ordenis un Valmieras Livonijas ordeņa pils ·
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Livonijas karš un Valters fon Pletenbergs · Livonijas ordenis un Valters fon Pletenbergs ·
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Livonijas karš un Vīlandes viduslaiku pils · Livonijas ordenis un Vīlandes viduslaiku pils ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Livonijas karš un Viļņas ūnija · Livonijas ordenis un Viļņas ūnija ·
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Livonijas karš un Vilhelms fon Firstenbergs · Livonijas ordenis un Vilhelms fon Firstenbergs ·
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Livonijas karš un Zviedru Igaunija · Livonijas ordenis un Zviedru Igaunija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas karš un Livonijas ordenis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas karš un Livonijas ordenis
Salīdzinājums starp Livonijas karš un Livonijas ordenis
Livonijas karš ir 157 attiecības, bet Livonijas ordenis ir 200. Tā kā viņi ir kopīgs 49, Jaccard indekss ir 13.73% = 49 / (157 + 200).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas karš un Livonijas ordenis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
