Līdzības starp Livonijas ordenis un Nikolajs fon Nauens
Livonijas ordenis un Nikolajs fon Nauens ir 19 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Livonija, Livonijas Konfederācija, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Saules kauja, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Vanema, Vācu ordenis, Zemgaļi, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, 1234. gads, 1237. gads.
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) un Livonijas ordenis · Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) un Nikolajs fon Nauens ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Livonijas ordenis · Kursa (valsts) un Nikolajs fon Nauens ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis · Kurzemes bīskapija un Nikolajs fon Nauens ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Livonijas ordenis · Livonija un Nikolajs fon Nauens ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Livonijas Konfederācija un Nikolajs fon Nauens ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Livonijas ordenis un Rīga · Nikolajs fon Nauens un Rīga ·
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Nikolajs fon Nauens un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija · Nikolajs fon Nauens un Rīgas arhibīskapija ·
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Livonijas ordenis un Saules kauja · Nikolajs fon Nauens un Saules kauja ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Livonijas ordenis un Sāmsala · Nikolajs fon Nauens un Sāmsala ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonijas ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Nikolajs fon Nauens un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Livonijas ordenis un Vanema · Nikolajs fon Nauens un Vanema ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonijas ordenis un Vācu ordenis · Nikolajs fon Nauens un Vācu ordenis ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Livonijas ordenis un Zemgaļi · Nikolajs fon Nauens un Zemgaļi ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Livonijas ordenis un Zemgale (valsts) · Nikolajs fon Nauens un Zemgale (valsts) ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Livonijas ordenis un Zemgales bīskapija · Nikolajs fon Nauens un Zemgales bīskapija ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonijas ordenis un Zobenbrāļu ordenis · Nikolajs fon Nauens un Zobenbrāļu ordenis ·
1234. gads
1234.
1234. gads un Livonijas ordenis · 1234. gads un Nikolajs fon Nauens ·
1237. gads
1237.
1237. gads un Livonijas ordenis · 1237. gads un Nikolajs fon Nauens ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas ordenis un Nikolajs fon Nauens ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas ordenis un Nikolajs fon Nauens
Salīdzinājums starp Livonijas ordenis un Nikolajs fon Nauens
Livonijas ordenis ir 200 attiecības, bet Nikolajs fon Nauens ir 56. Tā kā viņi ir kopīgs 19, Jaccard indekss ir 7.42% = 19 / (200 + 56).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas ordenis un Nikolajs fon Nauens. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: