Līdzības starp Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs ir 15 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ļubļinas ūnija, Gdaņska, Gothards Ketlers, Jamas Zapoļskas miera līgums, Kontrreformācija, Krakova, Krievijas cariste, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas brīvpilsēta, Sigismunds III Vāsa, Svētā Romas impērija.
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ļubļinas ūnija · Stefans Batorijs un Ļubļinas ūnija ·
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Gdaņska un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Gdaņska un Stefans Batorijs ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Gothards Ketlers un Stefans Batorijs ·
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Jamas Zapoļskas miera līgums un Stefans Batorijs ·
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Kontrreformācija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Kontrreformācija un Stefans Batorijs ·
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Krakova un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Krakova un Stefans Batorijs ·
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Krievijas cariste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Krievijas cariste un Stefans Batorijs ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Lietuvas lielkņaziste un Stefans Batorijs ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Lietuvas valsts vadītāji un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Lietuvas valsts vadītāji un Stefans Batorijs ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas karš un Stefans Batorijs ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Stefans Batorijs ·
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas brīvpilsēta · Rīgas brīvpilsēta un Stefans Batorijs ·
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Sigismunds III Vāsa · Sigismunds III Vāsa un Stefans Batorijs ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Svētā Romas impērija · Stefans Batorijs un Svētā Romas impērija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs
Salīdzinājums starp Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs
Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 135 attiecības, bet Stefans Batorijs ir 49. Tā kā viņi ir kopīgs 15, Jaccard indekss ir 8.15% = 15 / (135 + 49).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: