Satura rādītājs
108 attiecības: Alūksne, Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs Jagellons, Astrahaņas hani, Šigalejs, Švitrigailis, Žigimants, Ērģemes kauja, Baltijas jūra, Bernds fon der Borhs, Cars, Cēsis, Cēsu kauja (1578), Cēsu pils, Cesvaines pils, Daugavgrīva, Dānija, Dona, Franke Kerskorfs, Frīdrihs III Hābsburgs, Gothards Ketlers, Grobiņa, Grunvaldes kauja, Hanzas savienība, Igaunija, Indriķis Šterns, Ivans I Kaļita, Ivans III, Ivans IV, Jagailis, Johans fon Mengede, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Karkuses pils, Kasimovas hani, Kauja pie Smoļinas, Kauja pie Vorsklas, Kazaņas hani, Kazimirs IV Jagellons, Kokneses pils, Krievija, Krievijas cariste, Krima, Krimas haniste, Kurzemes bīskapija, Landtāgs, Latvija, Letu gals, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas Konfederācija, ... Izvērst indekss (58 vairāk) »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Alūksne
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Albrehts Hoencollerns
Aleksandrs Jagellons
Aleksandrs Jagellons (arī Aleksandrs Jagellončiks, Aleksandrs Jagelonietis, Aleksandrs Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Aleksandrs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas dižkungs no 1492.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Aleksandrs Jagellons
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Astrahaņas hani
Šigalejs
Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Šigalejs
Švitrigailis
Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Švitrigailis
Žigimants
Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Žigimants
Ērģemes kauja
Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Ērģemes kauja
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Baltijas jūra
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Bernds fon der Borhs
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Cars
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Cēsis
Cēsu kauja (1578)
1578.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Cēsu kauja (1578)
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Cēsu pils
Cesvaines pils
Cesvaines pils (2015) Cesvaines pils ir historisma stilā celta muižas pils Cesvainē, kas atrodas blakus Cesvaines viduslaiku pils drupām.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Cesvaines pils
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Daugavgrīva
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Dānija
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Dona
Franke Kerskorfs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs (latīņu: Franco a Kersdorff) bija Livonijas ordeņa mestrs 1433.-1435.1.IX, kritis 1431–1435.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Franke Kerskorfs
Frīdrihs III Hābsburgs
Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Romiešu karalis no 1440.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Frīdrihs III Hābsburgs
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Gothards Ketlers
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Grobiņa
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Grunvaldes kauja
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Hanzas savienība
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Igaunija
Indriķis Šterns
Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Indriķis Šterns
Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Ivans I Kaļita
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Ivans III
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Ivans IV
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Jagailis
Johans fon Mengede
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Johans fon Mengede
Johans Freitāgs fon Loringhofe
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Johans Freitāgs fon Loringhofe
Karkuses pils
Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Karkuses pils
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Kasimovas hani
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Vorsklas
Kauja pie Vorsklas notika 1399.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Kauja pie Vorsklas
Kazaņas hani
Kazaņas caru ģerbonis (1672) Kazaņas hanu valdījumi Volgas (''Idel'') un Kamas (''Çulman'') baseinā Kazaņas hani jeb Kazaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1438.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Kazaņas hani
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Kazimirs IV Jagellons
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Kokneses pils
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Krievija
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Krievijas cariste
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Krima
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Krimas haniste
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Kurzemes bīskapija
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Landtāgs
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Latvija
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Letu gals
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Lietuvas valsts vadītāji
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Livonijas Konfederācija
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Livonijas landtāgs
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Livonijas ordenis
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Luterisms
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Magnuss (Livonijas karalis)
Maskavas kremlis
Maskavas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Maskavas kremlis
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Maskavas lielkņazi
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Maskavija
Mihaels Hildebrands
Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Mihaels Hildebrands
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Narva
Narvas aplenkums
Narvas aplenkums bija Krievijas karaspēka uzbrukums Narvai Lielā Ziemeļu kara laikā, četrus gadus pēc krieviem neveiksmīgās Narvas kaujas.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Narvas aplenkums
Nirnberga
Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Nirnberga
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Pabaiskas kauja
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Pareizticība
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Pērnava
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Piebalgas pils
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Pitalova
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Pleskava
Pleskavas Republika
Pleskavas Republikas teritorija ap 1462. gadu Pleskavas Republika, bija viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Pleskavā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Pleskavas Republika
Poltava
Poltava ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Poltava
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Prūsijas hercogiste
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Rīga
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Rīgas arhibīskapija
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Rīgas pils
Ringes pils
Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Ringes pils
Rjazaņas kņazi
Rjazaņas ģerbonis. Muromas-Rjazaņas kņaziste Čerņigovas kņazistes sastāvā 12. gadsimtā. Rjazaņas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Rjazaņas kņazistes valdnieki no 1129.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Rjazaņas kņazi
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Sāmsala
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Sigismunds II Augusts
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Silvestrs Stodevešers
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Simeons Bekbulatovičs
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Smiltenes pils
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Smoļenskas kņazi
Stefans Grūbe
Stefans Grūbe (latīņu: Stephanus Gruben) bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Stefans Grūbe
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Svētā Romas impērija
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Tartu
Tarvastas pils
Tarvastas pilsdrupas ar kapelu (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Tarvastas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Tarvastas pils bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Tarvastas pils
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Tērbatas bīskapija
Tirzas kauja
Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Tirzas kauja
Tohtamišs
Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā Zelta Orda un Tamerlana lielvalsts (brūnā krāsā) kā Mongoļu impērijas vasaļvalstis Tohtamišs (توقتمش,; dzimis ap 1342. gadu, miris 1406. gadā) bija Zelta Ordas hans (1380—1395), vēlāk Tjumeņas hans (1396—1406).
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Tohtamišs
Tveras kņazi
Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Tveras kņazi
Ukmerģe
Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Ukmerģe
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Valters fon Pletenbergs
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Vanavastselīna
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Vācu ordenis
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Vīlandes viduslaiku pils
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Vītauts Dižais
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Veļikijnovgoroda
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Viļņas ūnija
Viļņas līgums (1559)
Viļņas līgums noslēgts 1559.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Viļņas līgums (1559)
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Vilhelms fon Firstenbergs
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Viljandi
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Zelta Orda
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un Zelta Ordas hanu uzskaitījums
1318. gads
1318.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un 1318. gads
1480. gads
1480.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un 1480. gads
1547. gads
1547.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un 1547. gads
1560. gads
1560.
Skatīt Livonijas—Maskavijas kari un 1560. gads
Zināms kā Livonijas-Maskavijas kari.