Līdzības starp Livonijas ordenis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Livonijas ordenis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ir 32 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizkraukles kauja (1279), Cēsis, Dāņu Igaunija, Durbes kauja, Garozas kauja, Karuzes kauja, Kauja pie Daugavgrīvas (1263), Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275), Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils, Konrāds fon Feihtvangens, Kursa (valsts), Ledus kauja, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Lotigola, Nameisis, Narva, Pleskava, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Svētkalns, Tallina, Tērvetes pils atbrīvošana (1279), Valters fon Nortekens, Volkenbergas pils, ..., Zemgaļi, Zemgale (valsts). Izvērst indekss (2 vairāk) »
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Aizkraukles kauja (1279) un Livonijas ordenis · Aizkraukles kauja (1279) un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Livonijas ordenis · Cēsis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Dāņu Igaunija un Livonijas ordenis · Dāņu Igaunija un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Durbes kauja un Livonijas ordenis · Durbes kauja un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Garozas kauja un Livonijas ordenis · Garozas kauja un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Karuzes kauja un Livonijas ordenis · Karuzes kauja un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Kauja pie Daugavgrīvas (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks devās sirot uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijai pakļautajām igauņu zemēm 1263.
Kauja pie Daugavgrīvas (1263) un Livonijas ordenis · Kauja pie Daugavgrīvas (1263) un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)
Latgali. Kauja pie Dinaburgas pils (Vecdaugavpils) notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā.
Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275) un Livonijas ordenis · Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275) un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Zemgalē uz dienvidiem no Rīgas. Skats uz Svētkalnu mūsdienās. Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai.
Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils un Livonijas ordenis · Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Konrāds fon Feihtvangens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).
Konrāds fon Feihtvangens un Livonijas ordenis · Konrāds fon Feihtvangens un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Livonijas ordenis · Kursa (valsts) un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Ledus kauja un Livonijas ordenis · Ledus kauja un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonijas ordenis · Lietuvas lielkņaziste un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Livonijas ordenis · Livonija un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Livonijas Konfederācija un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Livonijas krusta kari un Livonijas ordenis · Livonijas krusta kari un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordeņa mestri un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Livonijas ordenis un Lotigola · Lotigola un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ·
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Livonijas ordenis un Nameisis · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Nameisis ·
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Livonijas ordenis un Narva · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Narva ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Livonijas ordenis un Pleskava · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Pleskava ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Livonijas ordenis un Rīga · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Rīga ·
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Rīgas arhibīskapija ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonijas ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Svētkalns
Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Dobeles novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa.
Livonijas ordenis un Svētkalns · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Svētkalns ·
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Livonijas ordenis un Tallina · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Tallina ·
Tērvetes pils atbrīvošana (1279)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Tērvetes kauja notika uz dienvidiem no Rīgas, netālu no tagadējās Lietuvas robežas Tērvetes pilskalns mūsdienās Tērvetes pils atbrīvošana 1279.
Livonijas ordenis un Tērvetes pils atbrīvošana (1279) · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Tērvetes pils atbrīvošana (1279) ·
Valters fon Nortekens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.
Livonijas ordenis un Valters fon Nortekens · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Valters fon Nortekens ·
Volkenbergas pils
Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Livonijas ordenis un Volkenbergas pils · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Volkenbergas pils ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Livonijas ordenis un Zemgaļi · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Zemgaļi ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Livonijas ordenis un Zemgale (valsts) · Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Zemgale (valsts) ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas ordenis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas ordenis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Salīdzinājums starp Livonijas ordenis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Livonijas ordenis ir 200 attiecības, bet Lotigolas un Zemgales pakļaušana ir 104. Tā kā viņi ir kopīgs 32, Jaccard indekss ir 10.53% = 32 / (200 + 104).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas ordenis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: