Mainca un Vīsbādene

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Mainca un Vīsbādene

Mainca vs. Vīsbādene

Mainca ir pilsēta Vācijā, Reinas upes kreisajā krastā. Vīsbādene ir pilsēta Reinas upes labajā krastā Vācijā.

Autobuss

Autobuss (saīsinājums no automobilis omnibuss) ir liels mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts liela daudzuma (vairāk nekā 8) cilvēku pārvadāšanai.

Autobuss un Mainca · Autobuss un Vīsbādene · Redzēt vairāk »

ESWE Satiksmes kompānija

''ESWE Satiksme'' autobuss ESWE Satiksme - Vīsbādenes pilsētas sabiedriskā transporta kompānija.

ESWE Satiksmes kompānija un Mainca · ESWE Satiksmes kompānija un Vīsbādene · Redzēt vairāk »

Hesene

Hesene ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Hesene un Mainca · Hesene un Vīsbādene · Redzēt vairāk »

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Mainca un Reina · Reina un Vīsbādene · Redzēt vairāk »

Tramvajs

Tramvajs (no — 'vagons, rati' un way — 'ceļš'Pēc vienas no versijām nosaukums tramvajs radies no ratu nosaukuma, kuri paredzēti ogļu transportēšanai Lielbritānijas šahtās) ir pilsētas sliežu sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktos maršrutos.

Mainca un Tramvajs · Tramvajs un Vīsbādene · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Mainca un Vācija · Vācija un Vīsbādene · Redzēt vairāk »

Vācijas Sociāldemokrātiskā partija

Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (SPD) ir viena no divām lielākajām Vācijas partijām, dibinājis Ferdinands Lasāls 1863.

Mainca un Vācijas Sociāldemokrātiskā partija · Vācijas Sociāldemokrātiskā partija un Vīsbādene · Redzēt vairāk »