Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Maksvela vienādojumi

Indekss Maksvela vienādojumi

Fizikā Maksvela vienādojumi ir četru diferenciālvienādojumu sistēma, kas apraksta elektromagnētisko lauku vakuumā.

Satura rādītājs

  1. 34 attiecības: Atvasinājums, Blīvums, Džeimss Maksvels, Dekarta koordinātu sistēma, Diferenciālvienādojums, Eksperiments, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektriskā lādiņa nezūdamības likums, Elektriskā strāva, Elektromagnētiskais lauks, Elektromagnētiskā lauka avoti, Elektromagnētiskās indukcijas likums, Fizika, Gausa teorēma, Integrālis, Kustība, Laiks, Magnētiskais lauks, Magnētiskā lauka indukcija, Magnētiskās indukcijas cirkulācija, Magnētiskās indukcijas plūsma, Maksvela vienādojumi, Nobīdes strāva, Nulle, Slimnīca, Spēks, Telpa, Tilpums, Vakuums, Vektors, Vienādojums, Virsma, 1861. gads.

  2. Elektromagnētisms

Atvasinājums

ģeometriskā interpretācija. Melnā līnija ir funkcijas grafiks, sarkanā — pieskare kādā punktā. Leņķa, kuru veido pieskare attiecībā pret x asi, tangenss ir funkcijas atvasinājuma vērtība šajā punktā Funkcijas atvasinājums dotajā punktā ir lielums, kas rāda, cik strauji mainās funkcijas vērtība dotā punkta apkārtnē.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Atvasinājums

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Blīvums

Džeimss Maksvels

Džeimss Klārks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Džeimss Maksvels

Dekarta koordinātu sistēma

Taisnleņķa koordinātu sistēma plaknē. Te ir atzīmēti 4 punkti: (2, 3)(zaļš), (-3, 1)(sarkans), (-1,5, -2,5)(zils) un (0, 0)(lillā, koordinātu sākumpunkts). Dekarta koordinātu sistēma (jeb taisnleņķa koordinātu sistēma) ir plaknes vai telpas koordinātu sistēma, kur punkta atrašanās vietu plaknē vai telpā nosaka pēc tā attāluma no divām vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Dekarta koordinātu sistēma

Diferenciālvienādojums

Diferenciālvienādojums ir vienādojums, kas satur nezināmas funkcijas atvasinājumus un diferenciāļus.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Diferenciālvienādojums

Eksperiments

Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Eksperiments

Elektriskais lauks

Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Elektriskais lauks

Elektriskais lādiņš

Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Skatīt Maksvela vienādojumi un Elektriskais lādiņš

Elektriskā lādiņa nezūdamības likums

Elektriskā lādiņa nezūdamības likums: no apkārtējiem ķermeņiem izolētas sistēmas kopējais elektriskais lādiņš laikā nemainās (to nevar patvaļīgi radīt vai iznīcināt).

Skatīt Maksvela vienādojumi un Elektriskā lādiņa nezūdamības likums

Elektriskā strāva

Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Elektriskā strāva

Elektromagnētiskais lauks

Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Elektromagnētiskais lauks

Elektromagnētiskā lauka avoti

Elektromagnētiskā lauka avoti var būt elektriskais lādiņš un/vai elektriskā strāva.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Elektromagnētiskā lauka avoti

Elektromagnētiskās indukcijas likums

Elektromagnētiskās indukcijas likums ir.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Elektromagnētiskās indukcijas likums

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Fizika

Gausa teorēma

Gausa teorēma elektriskajam laukam: ja lādiņu sistēmu (kopu) aptver iedomāta, patvaļīga, slēgta, viensakarīga virsma S \, tad elektriskā lauka intensitātes plūsma N \ caur šo virsmu ir proporcionāla pilnajam elektriskajam lādiņam q \ virsmas ierobežotajā tilpumā.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Gausa teorēma

Integrālis

Integrālis (no) ir viens no svarīgākajiem matemātiskās analīzes jēdzieniem.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Integrālis

Kustība

Kustība var būt dažāda, tas ir.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Kustība

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Laiks

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Magnētiskais lauks

Magnētiskā lauka indukcija

Magnētiskā lauka indukcija jeb magnētiskā indukcija ir fizikāls lielums, kas raksturo magnētiskā lauka induktivitāti.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Magnētiskā lauka indukcija

Magnētiskās indukcijas cirkulācija

Magnētiskās indukcijas cirkulāciju fizikā apzīmē ar \oint_l \vec \mathrm\vec \. Ja elektriskais lauks laikā nemainas, tad.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Magnētiskās indukcijas cirkulācija

Magnētiskās indukcijas plūsma

Magnētiskās indukcijas plūsmu fizikā apzīmē ar \Phi \. Magnētiskās indukcijas plūsma \Phi \ caur jebkuru patvaļīgu, slēgtu, viensakarīgu virsmu S \ vienmēr ir vienāda ar nulli.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Magnētiskās indukcijas plūsma

Maksvela vienādojumi

Fizikā Maksvela vienādojumi ir četru diferenciālvienādojumu sistēma, kas apraksta elektromagnētisko lauku vakuumā.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Maksvela vienādojumi

Nobīdes strāva

Nobīdes strāva ir mainīga elektriskā lauka intensitātes plūsma, kuru fizikā apzīmē ar I_D \, kuram ir strāvas dimensija (mērvienība -ampērs).

Skatīt Maksvela vienādojumi un Nobīdes strāva

Nulle

0 (nulle, no, kas savukārt no — 'neviens, nekāds') ir vesels skaitlis, kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Nulle

Slimnīca

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca Slimnīca ir medicīniskas iestādes veids, kas paredzēta gan stacionēto, gan ambulatoro slimnieku diagnostikai un ārstēšanai.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Slimnīca

Spēks

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Spēks

Telpa

Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Telpa

Tilpums

Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Tilpums

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Vakuums

Vektors

Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Vektors

Vienādojums

Roberts Rekords. Šajā vienādojumā rakstīts: 14\sqrtx+\vert 15\vert.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Vienādojums

Virsma

Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.

Skatīt Maksvela vienādojumi un Virsma

1861. gads

1861.

Skatīt Maksvela vienādojumi un 1861. gads

Skatīt arī

Elektromagnētisms

Zināms kā Integrālie Maksvela vienādojumi, Maksvela diferenciālvienādojumi.