Ātrāk nekā pārlūku!
147 attiecības: Abava, Aizkraukle, Augusts Bīlenšteins, Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Žilbērs de Lanuā, Ēvalds Mugurēvičs, Āraišu ezerpils, Balduīns no Alnas, Balti, Baltijas somi, Bandava, Cēsis, Cēsu Bertolds, Cēsu pils, Cēsu pilsmuiža, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Dabrelis, Daugava, Daugavas līvi, Daugmales pilskalns, Durbe, Elvīra Šnore, Folkvins, Francija, Fromholds fon Fifhūzens, Galindi, Gauja, Goti, Gotlande, Grenči, Hāpsalu, Idumeja, Igauņi, Igauņu valoda, Ikšķile, Indoeiropieši, Indriķa hronika, Ingrija, Inocents III, Itālija, Jānis Endzelīns, Jelgava, Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229), Kaupo, Koknese, Krievi, Kurši, Kursa (valsts), Lamekins, ..., Latgaļi, Latvieši, Latviešu Indriķis, Latvijas karogs, Latvijas Krievu savienība, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Laukskolas apmetne, Lībieši, Lībiešu valoda, Līvi (Drabešu pagasts), Līvu pagasts, Lielā tautu staigāšana, Lielvārde, Lietuva, Livonijas bīskapija, Livonijas ordenis, Marieši, Marija Gimbutiene, Mārcis Sārums, Mežītes pilskalns, Merieši, Metsepole, Mordvieši, Muromieši, Nemuna, Novgorodas kņazi, Padures pilskalns, Pagasts, Pūre, Plīnijs Vecākais, Pleskava, Prāvests, Prūši, Prelāts, Priekuļi, Priekuļu pagasts, Ptolemajs, Raiskums, Rauna, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas līcis, Rūnu raksts, Rūsiņš, Romas pāvests, Salaspils, Satezele, Sārnates apmetne, Sēļi, Sēlija, Sēlpils, Sidgunda, Sigulda, Somu valoda, Somugri, Somugru valodas, Svētā Romas impērija, Tacits, Tālava, Tālivaldis, Tukuma pilskalns, Tukums, Turaida (zeme), Vaive (upe), Vaka, Valentīns Sedovs, Vandaļi, Vanema, Varidotis, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Veļikijnovgoroda, Vecākā atskaņu hronika, Vecmokas, Velna laivas, Vendekūla, Venta, Ventava, Ventspils, Vidzeme, Vilhelms no Modenas, Volgas somu valodas, Voti, Zemgaļi, Zemgale, Zobenbrāļu ordenis, 11. gadsimts, 1206. gads, 1207. gads, 1208. gads, 1209. gads, 1210. gads, 1218. gads, 1221. gads, 1225. gads, 1350. gads, 16. gadsimts, 6. gadsimts. Izvērst indekss (97 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Abava · Redzēt vairāk »
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Aizkraukle · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Autine · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Ēvalds Mugurēvičs
Ēvalds Mugurēvičs (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un arheologs, habilitētais vēstures doktors.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Ēvalds Mugurēvičs · Redzēt vairāk »
Āraišu ezerpils
Āraišu ezerpils no gaisa Āraišu ezerpils bija no 9.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Āraišu ezerpils · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Baltijas somi · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Bandava · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu Bertolds
Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Cēsu Bertolds · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Cēsu pilsmuiža
Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Dabrelis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Daugmales pilskalns
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Durbe · Redzēt vairāk »
Elvīra Šnore
Elvīra Šnore, dzimusi Vilciņa, (dzimusi, mirusi) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Elvīra Šnore · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Folkvins · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Francija · Redzēt vairāk »
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »
Galindi
Mazūrijā. Rietumgalindu un pārējo baltu cilšu aptuveni apdzīvotā teritorija 13.gs. sākumā vjatiču apdzīvotajā teritorijā Galindi (Galindai) ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām baltu ciltīm.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Galindi · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Gauja · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Goti · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Gotlande · Redzēt vairāk »
Grenči
Grenči ir ciems Tukuma novada Zemītes pagastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Grenči · Redzēt vairāk »
Hāpsalu
Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Hāpsalu · Redzēt vairāk »
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Idumeja · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Igauņi · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Ikšķile · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Ingrija · Redzēt vairāk »
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Inocents III · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Itālija · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Jelgava · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zobenbrāļu ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes ziemeļaustrumu daļā 1229.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229) · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Kaupo · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Koknese · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Krievi · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Lamekins · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »
Latvijas Krievu savienība
"Latvijas Krievu savienība" (LKS) ir ekonomiski kreisa, Latvijas krievu intereses pārstāvoša politiska partija (līdz 2007. gadam — politisko partiju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), bet līdz 2014. gadam partija ar šādu nosaukumu).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Latvijas Krievu savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atrodas Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs · Redzēt vairāk »
Laukskolas apmetne
Laukskolas apmetne ir senākā zināmā cilvēku apmešanās vieta Latvijas teritorijā, tagadējā Salaspils novada teritorijā, Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Laukskolas apmetne · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Līvi (Drabešu pagasts)
Līvi ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Līvi (Drabešu pagasts) · Redzēt vairāk »
Līvu pagasts
Līvu pagasts bija viena no Cēsu apriņķa administratīvajām teritorijām tā vidienē, Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Līvu pagasts · Redzēt vairāk »
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Lielvārde · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Marieši
Marieši (mariešu: Марий-влак), agrāk čeremisi (çармăс, черемис) ir somugru tauta, kas apdzīvo Krievijas Federācijas Marijelas Republiku Pievolgas reģionā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Marieši · Redzēt vairāk »
Marija Gimbutiene
Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »
Mārcis Sārums
Mārča Sāruma pārbūvētais Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornis (pārbūvēts 1853). Jumurdas muižas pils (V.Z.Štafenhāgena gravīra, 1866). Sārumu Mārcis jeb Mārcis Podiņš, miršanas ierakstā draudzes baznīcas grāmatā ierakstīts kā Sārme (Sahrme) (1799–1859) bija līvu izcelsmes namdaru meistars, viens no lielākajiem Vidzemes guberņas būvuzņēmējiem.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Mārcis Sārums · Redzēt vairāk »
Mežītes pilskalns
Mežītes pilskalns atrodas Latvijā, Talsu novadā, Laucienas pagastā Lībagu — Laucienas šosejas kreisajā malā pie Pilskalnciema.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Mežītes pilskalns · Redzēt vairāk »
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Merieši · Redzēt vairāk »
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Metsepole · Redzēt vairāk »
Mordvieši
Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Mordvieši · Redzēt vairāk »
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Muromieši · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Nemuna · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Padures pilskalns
Padures pilskalns (citviet Beltes pilskalns) atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Padures pagastā, pašā Ventas krastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Padures pilskalns · Redzēt vairāk »
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Pagasts · Redzēt vairāk »
Pūre
Pūre ir apdzīvota vieta Tukuma novada Pūres pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Pūre · Redzēt vairāk »
Plīnijs Vecākais
Iedomāts Plīnija Vecākā portrets (19. gadsimts) Plīnijs Vecākais (dzimis 23, miris) bija romiešu zinātnieks, enciklopēdists un karaspēka komandieris.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Plīnijs Vecākais · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Pleskava · Redzēt vairāk »
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Prāvests · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Prūši · Redzēt vairāk »
Prelāts
Prelāts Prelāts (no — 'dot priekšroku, izcelt') — goda tituls, ko Romas katoļu baznīcas garīdzniekiem par zināmiem nopelniem piešķir pāvests.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Prelāts · Redzēt vairāk »
Priekuļi
Priekuļi ir lielciems Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Priekuļi · Redzēt vairāk »
Priekuļu pagasts
Priekuļu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Priekuļu pagasts · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
Raiskums
Raiskums (agrāk arī Raiskuma muiža) ir ciems Cēsu novada Raiskuma pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Raiskums · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Rauna · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rūnu raksts
''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Rūnu raksts · Redzēt vairāk »
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Rūsiņš · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Salaspils · Redzēt vairāk »
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Satezele · Redzēt vairāk »
Sārnates apmetne
Sārnates apmetnē atrastie kaula un koka darbarīki. Sārnates apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm Latvijā, kas dod priekšstatu par cilvēku dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (3400.—2300. gads p.m.ē.) un par tā laika vides apstākļiem — klimatu, ainavām, augu un dzīvnieku pasauli.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Sārnates apmetne · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlpils
Sēlpils ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Sēlpils · Redzēt vairāk »
Sidgunda
Sidgunda (agrāk Riktere) ir ciems Siguldas novada Mālpils pagastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Sidgunda · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Sigulda · Redzēt vairāk »
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Somu valoda · Redzēt vairāk »
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Somugri · Redzēt vairāk »
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Somugru valodas · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tacits
(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Tacits · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Tālivaldis · Redzēt vairāk »
Tukuma pilskalns
Tukuma pilskalns, arī Vilkāju pilskalns, atrodas Tukuma pilsētas robežās, Veļķu dzīvojamajā rajonā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Tukuma pilskalns · Redzēt vairāk »
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Tukums · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Vaive (upe)
Vaive ir Raunas kreisā pieteka Cēsu novadā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vaive (upe) · Redzēt vairāk »
Vaka
Vaka (wacke, wakk, die Wacken) bija administratīva teritoriāla zemnieku pašpārvaldes vienība, kas viduslaikos un jaunajos laikos pastāvēja mūsdienu Vidzemes un Igaunijas laukos.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vaka · Redzēt vairāk »
Valentīns Sedovs
Valentīns Sedovs (1924 — 2004) bija krievu arheologs, slāvu, baltu un Baltijas somu tautu etnoģenēzes un agrīnās vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Valentīns Sedovs · Redzēt vairāk »
Vandaļi
Henriha Leitemana gravējums. Vandaļi ir viena no senākajām ģermāņu ciltīm, kas, kā uzskata daudzi vēsturnieki, pārcēlušies no Skandināvijas pāri Baltijas jūrai un apmetušies mūsdienu Polijas teritorijā ap 2.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vandaļi · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vanema · Redzēt vairāk »
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Varidotis · Redzēt vairāk »
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vecmokas
Vecmokas ir ciems Tukuma novada Tumes pagastā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vecmokas · Redzēt vairāk »
Velna laivas
Bīlavu Velna laiva (2004). Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums (Eduards Šturms, Talsu novada aizvēsture, 1935). "Velna laivas" jeb laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Velna laivas · Redzēt vairāk »
Vendekūla
Turaidas pilsnovadā (zaļā krāsā). Vendekūla jeb Vendu ciems, Vainguļciems, Vengulas ciems vai Viņģelieši bija Gaujas līvu ciemats, kas ietilpa Turaidas pilsnovadā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vendekūla · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Venta · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Ventava · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Ventspils · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Volgas somu valodas
Volgas somu valodas ir grupa, ko dažkārt izšķir somugru valodu ģenealoģijā.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Volgas somu valodas · Redzēt vairāk »
Voti
Votu karogs Votu apdzīvotais areāls ''(krievu val.)'' Voti (pašnosaukums: vadjalain) neliela somugru tauta, kas dzīvo Ingrijas rietumu daļā, tagadējā Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Voti · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
11. gadsimts
11.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »
1206. gads
1206.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 1206. gads · Redzēt vairāk »
1207. gads
1207.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 1207. gads · Redzēt vairāk »
1208. gads
1208.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 1208. gads · Redzēt vairāk »
1209. gads
1209.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 1209. gads · Redzēt vairāk »
1210. gads
1210.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 1210. gads · Redzēt vairāk »
1218. gads
1218.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 1218. gads · Redzēt vairāk »
1221. gads
1221.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 1221. gads · Redzēt vairāk »
1225. gads
1225.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 1225. gads · Redzēt vairāk »
1350. gads
1350.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 1350. gads · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
6. gadsimts
6.
Jaunums!!: Vendi (Livonija) un 6. gadsimts · Redzēt vairāk »
