Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Marss (planēta) un Zeme
Marss (planēta) un Zeme ir 28 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Apsīda, Argons, Astronomiskā vienība, Atmosfēras spiediens, Celsija grāds, Dienvidu puslode, Ekvators, Erozija, Gadalaiks, Gads, Gravitācija, Kelvins, Ledājs, Mēness, Metāns, Oglekļa dioksīds, Ozons, Pangeja, Paskāls, Planēta, Plātņu tektonika, Saule, Saules sistēma, Skābeklis, Slāpeklis, Temperatūra, Vulkāns, Zemes grupas planētas.
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Apsīda un Marss (planēta) · Apsīda un Zeme ·
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Argons un Marss (planēta) · Argons un Zeme ·
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Astronomiskā vienība un Marss (planēta) · Astronomiskā vienība un Zeme ·
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Atmosfēras spiediens un Marss (planēta) · Atmosfēras spiediens un Zeme ·
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Celsija grāds un Marss (planēta) · Celsija grāds un Zeme ·
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Dienvidu puslode un Marss (planēta) · Dienvidu puslode un Zeme ·
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Ekvators un Marss (planēta) · Ekvators un Zeme ·
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Erozija un Marss (planēta) · Erozija un Zeme ·
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Gadalaiks un Marss (planēta) · Gadalaiks un Zeme ·
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Gads un Marss (planēta) · Gads un Zeme ·
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Gravitācija un Marss (planēta) · Gravitācija un Zeme ·
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Kelvins un Marss (planēta) · Kelvins un Zeme ·
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Ledājs un Marss (planēta) · Ledājs un Zeme ·
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Marss (planēta) un Mēness · Mēness un Zeme ·
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Marss (planēta) un Metāns · Metāns un Zeme ·
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Marss (planēta) un Oglekļa dioksīds · Oglekļa dioksīds un Zeme ·
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Marss (planēta) un Ozons · Ozons un Zeme ·
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Marss (planēta) un Pangeja · Pangeja un Zeme ·
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Marss (planēta) un Paskāls · Paskāls un Zeme ·
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Marss (planēta) un Planēta · Planēta un Zeme ·
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Marss (planēta) un Plātņu tektonika · Plātņu tektonika un Zeme ·
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Marss (planēta) un Saule · Saule un Zeme ·
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Marss (planēta) un Saules sistēma · Saules sistēma un Zeme ·
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Marss (planēta) un Skābeklis · Skābeklis un Zeme ·
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Marss (planēta) un Slāpeklis · Slāpeklis un Zeme ·
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Marss (planēta) un Temperatūra · Temperatūra un Zeme ·
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Marss (planēta) un Vulkāns · Vulkāns un Zeme ·
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Marss (planēta) un Zemes grupas planētas · Zeme un Zemes grupas planētas ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Marss (planēta) un Zeme ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Marss (planēta) un Zeme
Salīdzinājums starp Marss (planēta) un Zeme
Marss (planēta) ir 70 attiecības, bet Zeme ir 212. Tā kā viņi ir kopīgs 28, Jaccard indekss ir 9.93% = 28 / (70 + 212).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Marss (planēta) un Zeme. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
