Satura rādītājs
70 attiecības: Aisbergs, Apsīda, Argons, Astronomiskā vienība, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Attēls, Augi, Bioloģija, Celsija grāds, Cilvēku misija uz Marsu, Deimoss (pavadonis), Diametrs, Diennakts, Dienvidu puslode, Ekvators, Erozija, Foboss (pavadonis), Formaldehīds, Gadalaiks, Gads, Gravitācija, Hipotēze, Jupiters (planēta), Kelvins, Kilometrs, Krauja, Kriptons, Ksenons, Ledājs, Lielais Sirts, Marsa izpēte, Marsa pavadoņi, Marss (mitoloģija), Maunakea, Mēness, Metāns, Miljons, Neons, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Ogleklis, Olimpa kalns (Marss), Orbītas ekscentricitāte, Ozons, Pangeja, Paskāls, Paugurs, Pavasaris, Planēta, ... Izvērst indekss (20 vairāk) »
- Saules sistēmas planētas
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Skatīt Marss (planēta) un Aisbergs
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Skatīt Marss (planēta) un Apsīda
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Skatīt Marss (planēta) un Argons
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Skatīt Marss (planēta) un Astronomiskā vienība
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Marss (planēta) un Atmosfēra
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Skatīt Marss (planēta) un Atmosfēras spiediens
Attēls
Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.
Skatīt Marss (planēta) un Attēls
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Marss (planēta) un Augi
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Skatīt Marss (planēta) un Bioloģija
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Skatīt Marss (planēta) un Celsija grāds
Cilvēku misija uz Marsu
Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.
Skatīt Marss (planēta) un Cilvēku misija uz Marsu
Deimoss (pavadonis)
Deimoss ir mazākais un ārējais no diviem Marsa pavadoņiem.
Skatīt Marss (planēta) un Deimoss (pavadonis)
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Skatīt Marss (planēta) un Diametrs
Diennakts
Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.
Skatīt Marss (planēta) un Diennakts
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Skatīt Marss (planēta) un Dienvidu puslode
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Skatīt Marss (planēta) un Ekvators
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Skatīt Marss (planēta) un Erozija
Foboss (pavadonis)
Foboss ir lielākais un tuvākais no diviem Marsa dabiskajiem pavadoņiem.
Skatīt Marss (planēta) un Foboss (pavadonis)
Formaldehīds
Formaldehīds (metanāls, HCHO) ir gāze ar izteiktu, asu smaku.
Skatīt Marss (planēta) un Formaldehīds
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Skatīt Marss (planēta) un Gadalaiks
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt Marss (planēta) un Gads
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Marss (planēta) un Gravitācija
Hipotēze
Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.
Skatīt Marss (planēta) un Hipotēze
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Marss (planēta) un Jupiters (planēta)
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Marss (planēta) un Kelvins
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Marss (planēta) un Kilometrs
Krauja
Krauja var būt.
Skatīt Marss (planēta) un Krauja
Kriptons
Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36.
Skatīt Marss (planēta) un Kriptons
Ksenons
Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.
Skatīt Marss (planēta) un Ksenons
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Marss (planēta) un Ledājs
Lielais Sirts
Lielais Sirts ir tumšs plankums uz Marsa virsmas (albedo elements), kas teleskopos ir saskatāms arī no Zemes.
Skatīt Marss (planēta) un Lielais Sirts
Marsa izpēte
Viens no pašgājējiem, kas ir nosēdies uz Marsa virsmas. Marsa izpēte ir svarīga Visuma izpētes daļa, kuras uzdevums ir izpētīt Marsu un tajā aktīvi ir iesaistījušās ASV, AAE, Eiropas Savienība, Indija, Japāna, Krievijas Federācija un Ķīnas Tautas Republika.
Skatīt Marss (planēta) un Marsa izpēte
Marsa pavadoņi
Foboss (augšā) un Deimoss (lejā). Marsa pavadoņi ir Foboss un Deimoss.
Skatīt Marss (planēta) un Marsa pavadoņi
Marss (mitoloģija)
Romiešu dieva Marsa statuja Marss romiešu mitoloģijā ir kara dievs.
Skatīt Marss (planēta) un Marss (mitoloģija)
Maunakea
Maunakea (Mauna Kea) ir vulkāns Havaju salās, ASV.
Skatīt Marss (planēta) un Maunakea
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Marss (planēta) un Mēness
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Skatīt Marss (planēta) un Metāns
Miljons
Miljona pieraksts normālformā. Miljona vizualizācijas piemērs. Miljons jeb 1000000 ir naturāls skaitlis, kas seko aiz 999999.
Skatīt Marss (planēta) un Miljons
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Skatīt Marss (planēta) un Neons
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Marss (planēta) un Oglekļa dioksīds
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Skatīt Marss (planēta) un Oglekļa monoksīds
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Skatīt Marss (planēta) un Ogleklis
Olimpa kalns (Marss)
Olimpa kalns ir liels vairogvulkāns uz Marsa.
Skatīt Marss (planēta) un Olimpa kalns (Marss)
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Skatīt Marss (planēta) un Orbītas ekscentricitāte
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Skatīt Marss (planēta) un Ozons
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Skatīt Marss (planēta) un Pangeja
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Skatīt Marss (planēta) un Paskāls
Paugurs
Pauguraina ainava Paugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne.
Skatīt Marss (planēta) un Paugurs
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Skatīt Marss (planēta) un Pavasaris
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Marss (planēta) un Planēta
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Skatīt Marss (planēta) un Plātņu tektonika
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Skatīt Marss (planēta) un Plutons (pundurplanēta)
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Skatīt Marss (planēta) un Reljefs
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Marss (planēta) un Saule
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Marss (planēta) un Saules sistēma
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Marss (planēta) un Skābeklis
Slāpekļa oksīdi
Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.
Skatīt Marss (planēta) un Slāpekļa oksīdi
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Marss (planēta) un Slāpeklis
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Skatīt Marss (planēta) un Smiltis
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Skatīt Marss (planēta) un Starpplanētu zonde
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Marss (planēta) un Temperatūra
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Skatīt Marss (planēta) un Triecienkrāteris
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Skatīt Marss (planēta) un Vasara
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Skatīt Marss (planēta) un Vējš
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Skatīt Marss (planēta) un Venera (planēta)
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Marss (planēta) un Vulkāns
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Marss (planēta) un Zeme
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Skatīt Marss (planēta) un Zemes grupas planētas
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Skatīt Marss (planēta) un Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Skatīt Marss (planēta) un Ziemeļu puslode
Skatīt arī
Saules sistēmas planētas
- Marss (planēta)
- Merkurs (planēta)
- Venera (planēta)
- Zeme
Zināms kā Marsietis, Sarkanā planēta.