Ātrāk nekā pārlūku!
95 attiecības: Aizsargu Nopelnu krusts, Alberts Kviesis, Alfreds Jēkabs Bērziņš, Ansis Petrevics, Arturs Alberings, ASV dolārs, Ādolfs Bļodnieks, Baltijas provinces, Boļševiki, Brīvā Zeme, Butirku cietums, Centrālā statistikas pārvalde, Centrālā vēlēšanu komisija, Demokrātiskais bloks, Demokrātiskais Centrs, Eduards Laimiņš, Ekonomika, Erasts Bite, Februāra revolūcija, Gustavs Zemgals, Igaunija, Jānis Annuss (politiķis), Jānis Čakste, Jānis Kauliņš, Jelgavas reālskola, Juris Alunāns, Kārlis Ulmanis, Komunisms, Kreisa politika, Krievijas Impērija, Labēja politika, Latvieši, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas Avīze, Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Vēstnesis, Latvis (laikraksts), Lielā depresija, Londona, ..., Maskava, Mazinieku partija, Nacionālisms, Nihilisms, Oberosts, Padomju Savienība, Parīze, Pauls Kalniņš (politiķis), Pēteris Juraševskis, Progresīvā apvienība, Rīga, Rīgas apriņķis, Roberts Plūme, Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Satversme (nozīmju atdalīšana), Skujenieka 1. Ministru kabinets, Skujenieka 2. Ministru kabinets, Sociālisms, Statistika, Tautas padome, Triju Zvaigžņu ordenis, Ulmaņa apvērsums, Vensku Edvarts, Vidzemes guberņa, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1906. gads, 1907. gads, 1914. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gada Parīzes miera konference, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1926. gads, 1927. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1934. gads, 1938. gads, 4. Saeima, 4. Saeimas vēlēšanas. Izvērst indekss (45 vairāk) »
Aizsargu Nopelnu krusts
aizsargu ''Nopelnu krusts'' aizsargu ''Nopelnu krusta'' lentīte. Aizsargu Nopelnu krusts bija Latvijas aizsargu organizācijas augstākā goda zīme no 1927.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Aizsargu Nopelnu krusts · Redzēt vairāk »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Alfreds Jēkabs Bērziņš
Alfreds Jēkabs Bērziņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Alfreds Jēkabs Bērziņš · Redzēt vairāk »
Ansis Petrevics
Ansis Petrevics (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Ansis Petrevics · Redzēt vairāk »
Arturs Alberings
Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Arturs Alberings · Redzēt vairāk »
ASV dolārs
ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un ASV dolārs · Redzēt vairāk »
Ādolfs Bļodnieks
Ādolfs Bļodnieks ( —) bija Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Ministru prezidents (1933—1934).
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Ādolfs Bļodnieks · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Brīvā Zeme
"Brīvā Zeme" bija politisks, sabiedrisks un literārs dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Brīvā Zeme · Redzēt vairāk »
Butirku cietums
thumb Butirku cietums, arī Butirka ir izmeklēšanas izolators, kas atrodas Krievijas galvaspilsētā Maskavā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Butirku cietums · Redzēt vairāk »
Centrālā statistikas pārvalde
Centrālā statistikas pārvalde (saīsināti CSP) ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore Latvijā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Centrālā statistikas pārvalde · Redzēt vairāk »
Centrālā vēlēšanu komisija
CVK logo Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir galvenā par vēlēšanu organizēšanu atbildīgā institūcija Latvijā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Centrālā vēlēšanu komisija · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais Centrs
Demokrātiskā Centra vēlēšanu plakāts. "Demokrātiskais Centrs" bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Demokrātiskais Centrs · Redzēt vairāk »
Eduards Laimiņš
Eduards Laimiņš (—) bija latviešu virsnieks, inženieris un politiķis.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Eduards Laimiņš · Redzēt vairāk »
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Ekonomika · Redzēt vairāk »
Erasts Bite
Erasts Bite (—) bija Latvijas jurists un politiķis.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Erasts Bite · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jānis Annuss (politiķis)
Jānis Annuss (— 1964. gads) bija Latvijas politiķis, 2. un 3. Saeimas deputāts, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Jānis Annuss (politiķis) · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Kauliņš
Jānis Kauliņš (—) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Jānis Kauliņš · Redzēt vairāk »
Jelgavas reālskola
Jelgavas reālskolas ēka (1915). Jelgavas reālskola bija valsts uzturēta reālskola, kas darbojās no 1857.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Jelgavas reālskola · Redzēt vairāk »
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Komunisms
Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Komunisms · Redzēt vairāk »
Kreisa politika
Kreisa politika ir valsts sociālās politikas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Kreisa politika · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Labēja politika
Labēja politika ir valsts sociālās politikas forma, kas veic sociālu daudzslāņošanos.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Labēja politika · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē
Latvijas delegācijas memorands Parīzes miera konferencē (iesniegts 1919. gada 10. jūnijā). Delegācijas sagatavotā karte par Latvijas pilsētu etnisko sastāvu līdz 1917. gadam. Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē darbojās no 1919.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Olimpiskā komiteja
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) ir bezpeļņas par sportu atbildīgā organizācija Latvijā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā
Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā pirmā un pēdējā lappuse. (Oriģināls latviešu valodā) Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā bija starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko 1932.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Latvis (laikraksts)
"Latvis" bija bezpartejisks nacionāls dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Latvis (laikraksts) · Redzēt vairāk »
Lielā depresija
''Māte migrante'' (Foto: Doroteja Lange, 1936). Šī fotogrāfija kļuva par vienu no Lielās depresijas simboliem Lielā depresija ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vispasaules ekonomisko krīzi, kas aizsākās ASV 1929.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Lielā depresija · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Londona · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Maskava · Redzēt vairāk »
Mazinieku partija
Sociāldemokrātu mazinieku vēlēšanu plakāts. Mazinieku partija (oficiāli — Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partija) bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Mazinieku partija · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Nihilisms
Nihilisms (no — ‘nekas’) ir filozofiska doktrīna, kuras pamatā ir negatīva attieksme pret vispārpieņemtajām morāles normām, sabiedrības tikumiskajām vērtībām, koncepciju, dzīves veidu, tā visa noliegums.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Nihilisms · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Oberosts · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Parīze · Redzēt vairāk »
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Pēteris Juraševskis
Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Pēteris Juraševskis · Redzēt vairāk »
Progresīvā apvienība
Progresīvā apvienība, arī Progresīvā jaunsaimnieku apvienība, bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Progresīvā apvienība · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Roberts Plūme
Roberts Plūme ((pēc vecā stila —)Jaunjelgavas ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1897.g. - Nr.41 —) bija latviešu sportists, aktīvs sporta administrators.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Roberts Plūme · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Saeima · Redzēt vairāk »
Saeimas priekšsēdētājs
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu (Latvijas Republikas parlamentu), vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Saeimas priekšsēdētājs · Redzēt vairāk »
Satversme (nozīmju atdalīšana)
Satversme var būt.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Satversme (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Skujenieka 1. Ministru kabinets
Skujenieka Ministru kabineta sēde 1926. gada decembrī. Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Skujenieka 1. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Skujenieka 2. Ministru kabinets
Jānis Balodis, Marģers Skujenieks, Jānis Kauliņš, Dāvids Rudzītis, Antons Kursītis, Atis Ķeniņš. Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Skujenieka 2. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Sociālisms
Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Sociālisms · Redzēt vairāk »
Statistika
Gausa jeb normālsadalījums ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem Statistika ir zinātne, kas nodarbojas ar datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Statistika · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »
Vensku Edvarts
Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Vensku Edvarts · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1906. gads · Redzēt vairāk »
1907. gads
1907.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1907. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gada Parīzes miera konference
"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1919. gada Parīzes miera konference · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 1938. gads · Redzēt vairāk »
4. Saeima
4.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 4. Saeima · Redzēt vairāk »
4. Saeimas vēlēšanas
Eduardu Kalniņu 4. Saeimas vēlēšanās. “Ģenerāl, ģenerāl, nekaŗo ar sievieti! Tā tevi nožņaugs ja ne citādi, tad ar zīda prievīti.” Aleksandra Vernera Bundžas karikatūra (1931). 4. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 1931.
Jaunums!!: Marģers Skujenieks un 4. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
M. Skujenieks, Marģeris Skujenieks.
