Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Melnais alks

Indekss Melnais alks

Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Satura rādītājs

  1. 41 attiecības: Aļaska, Alku dzimta, Amerikas Savienotās Valstis, Atlantijas okeāns, Augi, Baltā jūra, Baltijas jūra, Britu salas, Centimetrs, Eirāzija, Fēru Salas, Gliemji, Grams, Grenlande, Irbes šaurums, Islande, Jūra, Kakls, Kanāda, Kāja, Kārlis Linnejs, Knābis, Krievija, Kukaiņi, Latvija, Metrs, Norvēģija, Ola, Pēda, Rīgas līcis, Sauszeme, Sibīrija, Skandināvija, Spalva, Spārnu plētums, Svalbāra, Vēžveidīgie, Ziemeļamerika, Ziemeļjūra, Ziemeļu Ledus okeāns, Zivis.

  2. Melnie alki

Aļaska

Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.

Skatīt Melnais alks un Aļaska

Alku dzimta

Alku dzimta (Alcidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Skatīt Melnais alks un Alku dzimta

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Melnais alks un Amerikas Savienotās Valstis

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Skatīt Melnais alks un Atlantijas okeāns

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Skatīt Melnais alks un Augi

Baltā jūra

Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Skatīt Melnais alks un Baltā jūra

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Skatīt Melnais alks un Baltijas jūra

Britu salas

Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.

Skatīt Melnais alks un Britu salas

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Skatīt Melnais alks un Centimetrs

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Skatīt Melnais alks un Eirāzija

Fēru Salas

Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.

Skatīt Melnais alks un Fēru Salas

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Skatīt Melnais alks un Gliemji

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Skatīt Melnais alks un Grams

Grenlande

Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Skatīt Melnais alks un Grenlande

Irbes šaurums

Irbes šaurums jeb Irbes jūras šaurums ( — "Dižjūra",  — "Kuršu šaurums"), arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalas ziemeļos.

Skatīt Melnais alks un Irbes šaurums

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Skatīt Melnais alks un Islande

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Skatīt Melnais alks un Jūra

Kakls

Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.

Skatīt Melnais alks un Kakls

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Skatīt Melnais alks un Kanāda

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Skatīt Melnais alks un Kāja

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Skatīt Melnais alks un Kārlis Linnejs

Knābis

Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).

Skatīt Melnais alks un Knābis

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Melnais alks un Krievija

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Skatīt Melnais alks un Kukaiņi

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Melnais alks un Latvija

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Skatīt Melnais alks un Metrs

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Skatīt Melnais alks un Norvēģija

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Skatīt Melnais alks un Ola

Pēda

Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.

Skatīt Melnais alks un Pēda

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Skatīt Melnais alks un Rīgas līcis

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Skatīt Melnais alks un Sauszeme

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Skatīt Melnais alks un Sibīrija

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Skatīt Melnais alks un Skandināvija

Spalva

Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.

Skatīt Melnais alks un Spalva

Spārnu plētums

Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.

Skatīt Melnais alks un Spārnu plētums

Svalbāra

Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.

Skatīt Melnais alks un Svalbāra

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Skatīt Melnais alks un Vēžveidīgie

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Melnais alks un Ziemeļamerika

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Skatīt Melnais alks un Ziemeļjūra

Ziemeļu Ledus okeāns

Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.

Skatīt Melnais alks un Ziemeļu Ledus okeāns

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Skatīt Melnais alks un Zivis

Skatīt arī

Melnie alki

Zināms kā Cepphus grylle, Svilpējalks, Čistiks.