Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Merkurs (planēta) un Saules sistēma
Merkurs (planēta) un Saules sistēma ir 24 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Asteroīdu josla, Astronomiskā vienība, Atmosfēra, Diametrs, Dzelzs, Galileo Galilejs, Ganimēds (pavadonis), Hēlijs, Ieži, Jupiters (planēta), Kelvins, Marss (planēta), Mēness, Planēta, Saturns (planēta), Saule, Saules vējš, Skābeklis, Temperatūra, Titāns (pavadonis), Venera (planēta), Zeme, Zemes grupas planētas, Zemes mantija.
Asteroīdu josla
Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.
Asteroīdu josla un Merkurs (planēta) · Asteroīdu josla un Saules sistēma ·
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Astronomiskā vienība un Merkurs (planēta) · Astronomiskā vienība un Saules sistēma ·
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Atmosfēra un Merkurs (planēta) · Atmosfēra un Saules sistēma ·
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Diametrs un Merkurs (planēta) · Diametrs un Saules sistēma ·
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Dzelzs un Merkurs (planēta) · Dzelzs un Saules sistēma ·
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Galileo Galilejs un Merkurs (planēta) · Galileo Galilejs un Saules sistēma ·
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Ganimēds (pavadonis) un Merkurs (planēta) · Ganimēds (pavadonis) un Saules sistēma ·
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Hēlijs un Merkurs (planēta) · Hēlijs un Saules sistēma ·
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Ieži un Merkurs (planēta) · Ieži un Saules sistēma ·
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jupiters (planēta) un Merkurs (planēta) · Jupiters (planēta) un Saules sistēma ·
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Kelvins un Merkurs (planēta) · Kelvins un Saules sistēma ·
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Marss (planēta) un Merkurs (planēta) · Marss (planēta) un Saules sistēma ·
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Merkurs (planēta) un Mēness · Mēness un Saules sistēma ·
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Merkurs (planēta) un Planēta · Planēta un Saules sistēma ·
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Merkurs (planēta) un Saturns (planēta) · Saturns (planēta) un Saules sistēma ·
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Merkurs (planēta) un Saule · Saule un Saules sistēma ·
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Merkurs (planēta) un Saules vējš · Saules sistēma un Saules vējš ·
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Merkurs (planēta) un Skābeklis · Saules sistēma un Skābeklis ·
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Merkurs (planēta) un Temperatūra · Saules sistēma un Temperatūra ·
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Merkurs (planēta) un Titāns (pavadonis) · Saules sistēma un Titāns (pavadonis) ·
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Merkurs (planēta) un Venera (planēta) · Saules sistēma un Venera (planēta) ·
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Merkurs (planēta) un Zeme · Saules sistēma un Zeme ·
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Merkurs (planēta) un Zemes grupas planētas · Saules sistēma un Zemes grupas planētas ·
Zemes mantija
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.
Merkurs (planēta) un Zemes mantija · Saules sistēma un Zemes mantija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Merkurs (planēta) un Saules sistēma ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Merkurs (planēta) un Saules sistēma
Salīdzinājums starp Merkurs (planēta) un Saules sistēma
Merkurs (planēta) ir 69 attiecības, bet Saules sistēma ir 115. Tā kā viņi ir kopīgs 24, Jaccard indekss ir 13.04% = 24 / (69 + 115).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Merkurs (planēta) un Saules sistēma. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
