Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Metāns

Indekss Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Satura rādītājs

  1. 32 attiecības: Acetanhidrīds, Acetilēns, Akmeņogles, Alkāni, Atkritumi, Blīvums, Dabasgāze, Džouls, Etiķskābe, Gaiss, Gāze, Gumija, Hlormetāns, Hloroforms, Iekšdedzes dzinējs, Izgāztuve, Izomērija, Kušanas temperatūra, Kurināmais, Metanols, Metilēnhlorīds, Metināšana, Mols, Nafta, Normāli apstākļi, Ogļūdeņraži, Oglekļa dioksīds, Ogleklis, Sērs, Siltumnīcas efekts, Tetrahlorogleklis, Viršanas temperatūra.

  2. Degvielas
  3. Organiskās vielas

Acetanhidrīds

Acetanhidrīds (etiķskābes anhidrīds, (CH3CO)2O) ir vienkāršākais organisko skābju anhidrīds.

Skatīt Metāns un Acetanhidrīds

Acetilēns

Acetilēns (no — etiķis — un — viela; etīns, C2H2) ir vienkāršākais alkīns — ogļūdeņradis ar trīskāršo saiti molekulā.

Skatīt Metāns un Acetilēns

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Skatīt Metāns un Akmeņogles

Alkāni

Vienkāršākā alkāna — metāna ķīmiskā struktūra.Alkāni ir piesātināto ogļūdeņražu veids.

Skatīt Metāns un Alkāni

Atkritumi

atkritumu tvertnē Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties.

Skatīt Metāns un Atkritumi

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Skatīt Metāns un Blīvums

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Skatīt Metāns un Dabasgāze

Džouls

Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.

Skatīt Metāns un Džouls

Etiķskābe

Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.

Skatīt Metāns un Etiķskābe

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Skatīt Metāns un Gaiss

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Skatīt Metāns un Gāze

Gumija

Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.

Skatīt Metāns un Gumija

Hlormetāns

Hlormetāns (metilhlorīds, CH3Cl) ir vienkāršākais hlorētais ogļūdeņradis.

Skatīt Metāns un Hlormetāns

Hloroforms

Hloroforms (trihlormetāns, CHCl3) ir slikti degošs šķīdinātājs.

Skatīt Metāns un Hloroforms

Iekšdedzes dzinējs

Iekšdedzes dzinējs ir dzinējs, kura darbināšanai nepieciešamo enerģiju iegūst, degkamerā sadedzinot no benzīna un gaisa sastāvošu degmaisījumu vai iesmidzinot dīzeļdegvielas tvaikus.

Skatīt Metāns un Iekšdedzes dzinējs

Izgāztuve

Getliņu izgāztuvē Izgāztuve jeb atkritumu poligons ir nodalīta teritorija, kur noglabā, šķiro un apstrādā atkritumus.

Skatīt Metāns un Izgāztuve

Izomērija

Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).

Skatīt Metāns un Izomērija

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Skatīt Metāns un Kušanas temperatūra

Kurināmais

Viens no izplatītākajiem kurināmajiem ir malka Kurināmais jeb degviela ir jebkura viela, kuru dedzinot iegūst enerģiju.

Skatīt Metāns un Kurināmais

Metanols

Metanols (metilspirts, CH3OH), ir vienkāršākais spirts.

Skatīt Metāns un Metanols

Metilēnhlorīds

Metilēnhlorīds (dihlormetāns, CH2Cl2) ir vienkāršākais geminālais (tāds, kurā divi aizvietotāji ir pie viena oglekļa atoma) hlorētais ogļūdeņradis.

Skatīt Metāns un Metilēnhlorīds

Metināšana

Loka metināšana. Metināšana ir process, kurā tiek savienoti dažādi materiāli, parasti metāli vai termoplasti.

Skatīt Metāns un Metināšana

Mols

Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.

Skatīt Metāns un Mols

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Skatīt Metāns un Nafta

Normāli apstākļi

Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).

Skatīt Metāns un Normāli apstākļi

Ogļūdeņraži

Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.

Skatīt Metāns un Ogļūdeņraži

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Skatīt Metāns un Oglekļa dioksīds

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Skatīt Metāns un Ogleklis

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Skatīt Metāns un Sērs

Siltumnīcas efekts

Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).

Skatīt Metāns un Siltumnīcas efekts

Tetrahlorogleklis

Tetrahlorogleklis (tetrahlormetāns, CCl4) ir bezkrāsains, smags, nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu aromātu.

Skatīt Metāns un Tetrahlorogleklis

Viršanas temperatūra

Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).

Skatīt Metāns un Viršanas temperatūra

Skatīt arī

Degvielas

Organiskās vielas

Zināms kā Ch4.