40 attiecības: Aleksandrs Apsītis (mākslinieks), Aleksandrs I Romanovs, Augusts Francs Folcs, Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli, Austerlicas kauja, Austrumprūsija, Žeimele, Čerņahovska, Barklaji de Tolli, Borodinas kauja, Bronza, Elizabete Petrovna, Esplanāde (Rīga), Grāfs, Kņazs, Krievijas Impērija, Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792), Krievu—zviedru karš (1808—1809), Latvijas—Igaunijas robeža, Latvijas—Lietuvas robeža, Lielā ģilde (Rīga), Livonijas bruņniecība, Mihails Kutuzovs, Napoleona kari, Napoleons Bonaparts, Parīze, Pēteris Bagrations (ģenerālis), Pirmais pasaules karš, Pleskava, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Somijas lielhercogiste, Stalbe, Tadeušs Koscjuško, Tartu, Vācbaltieši, Vidzemes guberņa, Zviedru Vidzeme, 1812. gada karš.
Aleksandrs Apsītis (mākslinieks)
Aleksandrs Apsītis (1880. gada 6. aprīlis Rīga – 1943. gada 19. septembris Vācija) bija latviešu gleznotājs, grafiķis.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Aleksandrs Apsītis (mākslinieks) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Augusts Francs Folcs
Augusts Francs Folcs (dzimis, miris) bija vācu tēlnieks.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Augusts Francs Folcs · Redzēt vairāk »
Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli
Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (1752–1826) bija vācbaltiešu tirgotājs, Rīgas birģermeistars (1810).
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Austerlicas kauja
Austerlicas kauja, pazīstama arī kā Trīs imperatoru kauja, notika Napoleona karu laikā pie Austerlicas (mūsdienās Slavkova pie Brno), aptuveni 10 km uz dienvidaustrumiem no Brno Morāvijā, kas tobrīd bija Austrijas impērijas teritorijā (pašlaik — Čehijas teritorijā).
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Austerlicas kauja · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Žeimele
Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Žeimele · Redzēt vairāk »
Čerņahovska
Čerņahovska (līdz 1946. gadam Insterburga) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Čerņahovska · Redzēt vairāk »
Barklaji de Tolli
Firstu Barklaju de Tolli dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Barklaji de Tolli ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Barklaji de Tolli · Redzēt vairāk »
Borodinas kauja
Napoleons Borodinas kaujas laikā Borodinas kauja, pazīstama arī kā Maskavas kauja, bija 1812. gada kara lielākā kauja, kas notika 1812.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Borodinas kauja · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Bronza · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Esplanāde (Rīga)
Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Esplanāde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Grāfs · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Kņazs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)
Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1808—1809)
Krievu—zviedru karš (1808—1809) jeb Somijas karš, bija Zviedrijas un Krievijas Impērijas karš Napoleona karu laikā.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Krievu—zviedru karš (1808—1809) · Redzēt vairāk »
Latvijas—Igaunijas robeža
Latvijas—Igaunijas robežstabs pie Ainažiem Latvijas—Igaunijas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343 km gara.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Latvijas—Igaunijas robeža · Redzēt vairāk »
Latvijas—Lietuvas robeža
Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Mihails Kutuzovs
Kņazs Mihails Goleniščevs-Kutuzovs (biežāk pazīstams saīsināti kā Mihails Kutuzovs, dzimis, miris) bija krievu ģenerālfeldmaršals, Krievijas armijas virspavēlnieks 1812. gada kara laikā.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Mihails Kutuzovs · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Parīze · Redzēt vairāk »
Pēteris Bagrations (ģenerālis)
Pēteris Bagrations (/Petre Bagrationi,; dzimis, miris) bija gruzīnu Bagrationi augstmaņu dzimtas Krievijas Impērijas ģenerālis, kurš piedalījās kaujās Napoleona karu laikā un tika nāvējoši ievainots Borodinas kaujā.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Pēteris Bagrations (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Pleskava · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Stalbe
Stalbe ir apdzīvota vieta Cēsu novada Stalbes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Stalbe · Redzēt vairāk »
Tadeušs Koscjuško
Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Tadeušs Koscjuško · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Tartu · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Mihaels Andreass Barklajs de Tolli un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Barklajs de Tolli, De Tolli, Michael Andreas Barclay de Tolly, Mihaels Barklajs de Tolli, Mihails Barklajs de Tolli, Tolli, Tolly.