66 attiecības: Albīts, Apatīts, Atoms, Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma, Blīvums, Caurspīdīgums (optika), Cietība, Difrakcija, Dimants, Fluorīts, Fluorescence, Gaisma, Grafīts, Habituss, Halīts, Hematīts, Hlors, Ieži, Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma, Jons, Kaļķakmens, Kalcīts, Kalcijs, Klārks, Korunds, Kristāliskā struktūra, Kvarcs, Laušanas koeficients, Laukšpats, Lūzums (mineraloģija), Magnētisms, Magnijs, Masa, Meteorīts, Mineraloģija, Mineraloīds, Minerālu klase, Minerālu saraksts, Mosa skala, Nātrijs, Neminerāls, Nogulumieži, Ogleklis, Ortoklazs, Pasaules minerālu saraksts, Pirīts, Radioaktivitāte, Rūda, Rentgenstari, Saules sistēma, ..., Sāļi, Sērs, Silīcijs, Silikātu minerāls, Skaldnība, Skābeklis, Skābes, Spīdums (mineraloģija), Svītra (mineraloģija), Svins, Talks, Tilpums, Topāzs, Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma, Vizla, Zemes garoza. Izvērst indekss (16 vairāk) »
Albīts
Albīts (no — 'balts') ir ļoti izplatīts minerāls, kas atrodams visā pasaulē, arī Latvijā.
Jaunums!!: Minerāls un Albīts · Redzēt vairāk »
Apatīts
Apatīts Apatīti (no — 'meloju') ir fosfātu klases minerālu kopums, ar kopējo ķīmisko formulu Ca10(PO4)6(OH,F,Cl)2.
Jaunums!!: Minerāls un Apatīts · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Minerāls un Atoms · Redzēt vairāk »
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmu izstrādāja vācu mineralogs Kārlis Hugo Štruncs (1910. gada 24. februāris - 2006. gada 19. aprīlis).
Jaunums!!: Minerāls un Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Minerāls un Blīvums · Redzēt vairāk »
Caurspīdīgums (optika)
Dihroiskajiem filtriem tiek izmantoti optiski caurspīdīgi materiāli. Caurspīdīgums jeb caurspīdība optikā un pārsvarā arī citās lietišķajās zinātnēs ir vielas spēja laist sev cauri gaismu.
Jaunums!!: Minerāls un Caurspīdīgums (optika) · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Minerāls un Cietība · Redzēt vairāk »
Difrakcija
Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru. Lai to izskaidrotu, jāzina Heigensa-Frenela princips. Heigensa principa būtība: katrs punkts uz viļņa frontes jāuzskata par jaunu sekundāru viļņu avotu. Frenela princips: fiktīvie sekundārie viļņu avoti ir koherenti un svārstās vienādās fāzēs. Šie sekundārie viļņi pārklājoties interferē.
Jaunums!!: Minerāls un Difrakcija · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Minerāls un Dimants · Redzēt vairāk »
Fluorīts
Fluorīts (no — 'plūst', jo minerāls izmantots kā kusnis), agrāk fluora špats — izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Fluorīts · Redzēt vairāk »
Fluorescence
Minerālu fluorescence, kuri apgaismoti ar ultravioleto gaismu. Fluorescence ir process, kurā viela pēc gaismas vai cita elektromagnētiskā starojuma absorbēšanas izstaro gaismu.
Jaunums!!: Minerāls un Fluorescence · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Minerāls un Gaisma · Redzēt vairāk »
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Jaunums!!: Minerāls un Grafīts · Redzēt vairāk »
Habituss
Pirīta "saulīte" — viens no daudziem šim minerālam raksturīgajiem habitusiem. Plānajā telpā starp slānekļa slānīšiem kristāls varēja augt tikai plaknē, kā rezultātā radies šis radiālas formas kompleksais kristāls, kas sastāv no daudziem maziem adatveida kristāliņiem. Normālos apstākļos pirīts veido kubus un citu telpisku formu kristālus. Habituss ir mineraloģijā lietots termins, kas apzīmē minerāla kristāla formu, kādā to parasti var sastapt dabā.
Jaunums!!: Minerāls un Habituss · Redzēt vairāk »
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Jaunums!!: Minerāls un Halīts · Redzēt vairāk »
Hematīts
Hematīts Hematīts ir dzelzs(III) oksīda (Fe2O3) minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Hematīts · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Minerāls un Hlors · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Minerāls un Ieži · Redzēt vairāk »
Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma
Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma aizvieto 1837.
Jaunums!!: Minerāls un Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Minerāls un Jons · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Minerāls un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Jaunums!!: Minerāls un Kalcīts · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Minerāls un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Klārks
Klārks (no vai — 'garīdznieks'; sieviešu dzimtā Klārka) ir angļu un īru cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Minerāls un Klārks · Redzēt vairāk »
Korunds
Korunds (iespējams, no sanskrita: kuruvinda — 'rubīns') — diezgan bieži sastopams minerāls, kas sastāv no alumīnija oksīda.
Jaunums!!: Minerāls un Korunds · Redzēt vairāk »
Kristāliskā struktūra
bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.
Jaunums!!: Minerāls un Kristāliskā struktūra · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Minerāls un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Laušanas koeficients
Vielas laušanas koeficients (refrakcijas indekss) ir skaitlisks koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās gaismas ātrums (v) vielā attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā — gaismas ātrumu c. Parasti laušanas koeficientu apzīmē ar simbolu n un to aprēķina pēc formulas: n.
Jaunums!!: Minerāls un Laušanas koeficients · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Minerāls un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Lūzums (mineraloģija)
Lūzums ir mineraloģijas termins ar kādu apzīmē virsmas, kādas ir neregulāras formas gabaliem, kas radušies, ar sitienu vai spiedienu sadalot minerāla paraugu.
Jaunums!!: Minerāls un Lūzums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Magnētisms
Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Jaunums!!: Minerāls un Magnētisms · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Minerāls un Magnijs · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Minerāls un Masa · Redzēt vairāk »
Meteorīts
Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Minerāls un Meteorīts · Redzēt vairāk »
Mineraloģija
Mineraloģija ir dabas zinātne, kas nodarbojas ar minerālu ķīmisko īpašību, kristālu struktūru un fizisko īpašību (ieskaitot optisko īpašību) izpēti.
Jaunums!!: Minerāls un Mineraloģija · Redzēt vairāk »
Mineraloīds
Opāls - tipisks mineraloīds. Mineraloīds ir minerālam līdzīga viela, kas nav kristāliska - tas sastāv no sīkām kāda minerāla daļiņām koloīdā formā (būtībā - sacietējusi "želeja").
Jaunums!!: Minerāls un Mineraloīds · Redzēt vairāk »
Minerālu klase
Minerālu klase ir augstākā minerālu klasifikācijas sistēmas pamatvienība.
Jaunums!!: Minerāls un Minerālu klase · Redzēt vairāk »
Minerālu saraksts
Rotakmeņi Šajā sarakstā apkopoti minerāli, minerālu paveidi un mineraloīdi, par kuriem Vikipēdijā ir sagatavoti raksti.
Jaunums!!: Minerāls un Minerālu saraksts · Redzēt vairāk »
Mosa skala
Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu.
Jaunums!!: Minerāls un Mosa skala · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Minerāls un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Neminerāls
Neminerāls ir mineraloģijā samērā reti lietots termins, kas apzīmē dabā atrodamu vielu, kā īpašības neļauj to pieskaitīt minerāliem (tai skaitā arī iežiem, kas sastāv no minerāliem) un mineraloīdiem.
Jaunums!!: Minerāls un Neminerāls · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Minerāls un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Minerāls un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Ortoklazs
Ortoklazs pieder laukšpatu minerālu grupai (ķīmiskā formula KAlSi3O8), kas ietilpst tektosilikātu minerālu iedalījumam, no kā tālāk veidojās magmatiskie ieži.
Jaunums!!: Minerāls un Ortoklazs · Redzēt vairāk »
Pasaules minerālu saraksts
Nav iespējams sastādīt precīzu un nekļūdīgu "pasaules minerālu sarakstu".
Jaunums!!: Minerāls un Pasaules minerālu saraksts · Redzēt vairāk »
Pirīts
Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).
Jaunums!!: Minerāls un Pirīts · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Minerāls un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Jaunums!!: Minerāls un Rūda · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Minerāls un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Minerāls un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Minerāls un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Minerāls un Sērs · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Minerāls un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Silikātu minerāls
Berils no Tadžikistānas — tipisks ciklosilikāts. Silikāti ir lielākā minerālu grupa, kurā ietilpstošo minerālu skaits tālu pārsniedz minerālu skaitu citās klasēs.
Jaunums!!: Minerāls un Silikātu minerāls · Redzēt vairāk »
Skaldnība
Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.
Jaunums!!: Minerāls un Skaldnība · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Minerāls un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Minerāls un Skābes · Redzēt vairāk »
Spīdums (mineraloģija)
Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums.
Jaunums!!: Minerāls un Spīdums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Svītra (mineraloģija)
rodohrozīta minerāli Svītras krāsas noteikšana ir viena no mineraloģijā plaši izmantotām minerāla noteikšanas metodēm.
Jaunums!!: Minerāls un Svītra (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Minerāls un Svins · Redzēt vairāk »
Talks
Talks (Šī problēma ir ļoti nozīmīga, jo talku mūsdienās lieto ļoti plaši. Tomēr talka kaitīgums veselībai vēl nav pilnībā pierādīts un ilgstošā talka lietošanas vēsture norāda, ka būtiskas veselības problēmas tas visdrīzāk neizraisa.
Jaunums!!: Minerāls un Talks · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Minerāls un Tilpums · Redzēt vairāk »
Topāzs
Topāzs ir silikātu minerāls, kas satur alumīniju un fluoru.
Jaunums!!: Minerāls un Topāzs · Redzēt vairāk »
Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma
Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma ir ilgstoši populārākā minerālu klasifikācijas un sistemātikas sistēma.
Jaunums!!: Minerāls un Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Jaunums!!: Minerāls un Vizla · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Minerāls un Zemes garoza · Redzēt vairāk »