Līdzības starp Molekula un Molekulāri kinētiskā teorija
Molekula un Molekulāri kinētiskā teorija ir 41 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Anglija, Atoms, Attālums, Centimetrs, Džons Daltons, Elektriskais lauks, Elektrons, Fizikāls ķermenis, Grams, Hēlijs, Jons, Jonu mikroskops, Kilograms, Kubikcentimetrs, Kubikmetrs, Leņķis, Litrs, Masa, Mēness, Metāli, Metrs, Mikroskops, Milimetrs, Molekula, Nanometrs, Ogleklis, Organiskās vielas, Paskāls, Plaušas, Rādiuss, ..., Sfēra, Skābeklis, Spiediens, Spriegums, Televizors, Tilpums, Trajektorija, Viela, Volframs, Volts, Zeme. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Anglija un Molekula · Anglija un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Atoms un Molekula · Atoms un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Attālums
Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.
Attālums un Molekula · Attālums un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Centimetrs un Molekula · Centimetrs un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Džons Daltons
Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".
Džons Daltons un Molekula · Džons Daltons un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Elektriskais lauks un Molekula · Elektriskais lauks un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Elektrons un Molekula · Elektrons un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Fizikāls ķermenis un Molekula · Fizikāls ķermenis un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Grams un Molekula · Grams un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Hēlijs un Molekula · Hēlijs un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jons un Molekula · Jons un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Jonu mikroskops
thumb Jonu mikroskops (jeb jonu projektors) sastāv no sfēriska trauka, kuras rādiuss ir aptuveni 0,1 m (10 cm), un volframa adatas, kuras smaile novietota trauka centrā (sk. zīmējumu).
Jonu mikroskops un Molekula · Jonu mikroskops un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Kilograms un Molekula · Kilograms un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Kubikcentimetrs
Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.
Kubikcentimetrs un Molekula · Kubikcentimetrs un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Kubikmetrs
Kubikmetrs ir viena no SI tilpuma mērvienībām.
Kubikmetrs un Molekula · Kubikmetrs un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Leņķis un Molekula · Leņķis un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Litrs
Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".
Litrs un Molekula · Litrs un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Masa un Molekula · Masa un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Molekula un Mēness · Molekulāri kinētiskā teorija un Mēness ·
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Metāli un Molekula · Metāli un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Metrs un Molekula · Metrs un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Mikroskops
Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Mikroskops un Molekula · Mikroskops un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Milimetrs un Molekula · Milimetrs un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Molekula un Molekula · Molekula un Molekulāri kinētiskā teorija ·
Nanometrs
Nanometrs (nm) ir metra miljardā daļa.
Molekula un Nanometrs · Molekulāri kinētiskā teorija un Nanometrs ·
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Molekula un Ogleklis · Molekulāri kinētiskā teorija un Ogleklis ·
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Molekula un Organiskās vielas · Molekulāri kinētiskā teorija un Organiskās vielas ·
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Molekula un Paskāls · Molekulāri kinētiskā teorija un Paskāls ·
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Molekula un Plaušas · Molekulāri kinētiskā teorija un Plaušas ·
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Molekula un Rādiuss · Molekulāri kinētiskā teorija un Rādiuss ·
Sfēra
Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.
Molekula un Sfēra · Molekulāri kinētiskā teorija un Sfēra ·
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Molekula un Skābeklis · Molekulāri kinētiskā teorija un Skābeklis ·
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Molekula un Spiediens · Molekulāri kinētiskā teorija un Spiediens ·
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Molekula un Spriegums · Molekulāri kinētiskā teorija un Spriegums ·
Televizors
Televizors ((tēle) — 'tālu' + — 'skatītājs') jeb tālrādis ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem (videomagnetofoniem, DVD atskaņotājiem).
Molekula un Televizors · Molekulāri kinētiskā teorija un Televizors ·
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Molekula un Tilpums · Molekulāri kinētiskā teorija un Tilpums ·
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Molekula un Trajektorija · Molekulāri kinētiskā teorija un Trajektorija ·
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Molekula un Viela · Molekulāri kinētiskā teorija un Viela ·
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Molekula un Volframs · Molekulāri kinētiskā teorija un Volframs ·
Volts
Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).
Molekula un Volts · Molekulāri kinētiskā teorija un Volts ·
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Molekula un Molekulāri kinētiskā teorija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Molekula un Molekulāri kinētiskā teorija
Salīdzinājums starp Molekula un Molekulāri kinētiskā teorija
Molekula ir 50 attiecības, bet Molekulāri kinētiskā teorija ir 104. Tā kā viņi ir kopīgs 41, Jaccard indekss ir 26.62% = 41 / (50 + 104).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Molekula un Molekulāri kinētiskā teorija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: