48 attiecības: Aprīlis, Augusts, Balodis, Decembris, Ebreju kalendārs, Februāris, Gads, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Garais gads, Gregora kalendārs, Historia Lettica, Islāma kalendārs, Janvāris, Jūlijs, Jūnijs, Kalendārs, Kārlis Lielais, Kurzeme, Laiks, Lapas, Liepas, Ludvigs Adamovičs, Luterisms, Maijs, Marts, Mēness fāze, Mēness kalendārs, Musulmaņi, Novembris, Oktobris, Pauls Einhorns, Pelēkais vilks, Ramadāns, Safars, Salna, Sēja, Sērsna, Septembris, Sils, Sula, Suns, Svece, Vācbaltieši, Vācija, Veļi, Veļu laiks, Zieds, Ziema.
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Aprīlis · Redzēt vairāk »
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Mēnesis un Augusts · Redzēt vairāk »
Balodis
Balodis var būt.
Jaunums!!: Mēnesis un Balodis · Redzēt vairāk »
Decembris
Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Decembris · Redzēt vairāk »
Ebreju kalendārs
"Vācijas ebreju kopienas kalendārs" 5591. gadam (1831. gads). Ebreju kalendārs jeb jūdu kalendārs ir kalendārs, kas balstīts uz Saules un Mēness cikliem.
Jaunums!!: Mēnesis un Ebreju kalendārs · Redzēt vairāk »
Februāris
Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Februāris · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Mēnesis un Gads · Redzēt vairāk »
Galvenā enciklopēdiju redakcija
Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru.
Jaunums!!: Mēnesis un Galvenā enciklopēdiju redakcija · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: Mēnesis un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: Mēnesis un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Historia Lettica
Historia Lettica (no latīņu valodas — 'latviešu vēsture') ir 1649.
Jaunums!!: Mēnesis un Historia Lettica · Redzēt vairāk »
Islāma kalendārs
Islāma kalendārs, musulmaņu kalendārs, jeb Hidžrī kalendārs (arābu valodā: التقويمالهجري) tiek lietots vairākās musulmaņu apdzīvotajās valstīs un ar tā palīdzību musulmaņi nosaka islāma reliģisko svētku un piemiņas dienas.
Jaunums!!: Mēnesis un Islāma kalendārs · Redzēt vairāk »
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Janvāris · Redzēt vairāk »
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Jūlijs · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Kalendārs
Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.
Jaunums!!: Mēnesis un Kalendārs · Redzēt vairāk »
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Jaunums!!: Mēnesis un Kārlis Lielais · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Mēnesis un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Mēnesis un Laiks · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Mēnesis un Lapas · Redzēt vairāk »
Liepas
thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.
Jaunums!!: Mēnesis un Liepas · Redzēt vairāk »
Ludvigs Adamovičs
Ludvigs Ernests Adamovičs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs.
Jaunums!!: Mēnesis un Ludvigs Adamovičs · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Mēnesis un Luterisms · Redzēt vairāk »
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Mēnesis un Maijs · Redzēt vairāk »
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Marts · Redzēt vairāk »
Mēness fāze
Animācija, kurā redzama Mēness izgaismotās daļas maiņa un līdz ar to arī Mēness fāžu maiņa Mēness fāze jeb Mēness griezis ir izgaismotā Mēness daļa, vērojot to no Zemes.
Jaunums!!: Mēnesis un Mēness fāze · Redzēt vairāk »
Mēness kalendārs
Gregora kalendāru Mēness kalendārs jeb lunārais kalendārs ir kalendārs, kas balstās uz Mēness cikliem jeb Mēness fāzēm, pretēji Saules kalendāriem, kuri balstās uz Zemes apriņķošanas periodu ap Sauli.
Jaunums!!: Mēnesis un Mēness kalendārs · Redzēt vairāk »
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Jaunums!!: Mēnesis un Musulmaņi · Redzēt vairāk »
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Novembris · Redzēt vairāk »
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Oktobris · Redzēt vairāk »
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Jaunums!!: Mēnesis un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Mēnesis un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Ramadāns
Ramadāns (ramaḍān) ir devītais un svētais gavēņa mēnesis islāma kalendārā.
Jaunums!!: Mēnesis un Ramadāns · Redzēt vairāk »
Safars
Safars (ṣafar) islāma kalendārā ir otrais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Safars · Redzēt vairāk »
Salna
nātru lapām. Salna. Salna ir atmosfēras nokrišņu veids, kurš veidojas uz zemes virsmas vai uz priekšmetiem.
Jaunums!!: Mēnesis un Salna · Redzēt vairāk »
Sēja
Sēja var būt.
Jaunums!!: Mēnesis un Sēja · Redzēt vairāk »
Sērsna
Sērsna Sērsna ir blīva un cieta sniega virskārta, kas rodas pēc neliela atkušņa vai silta laika perioda ziemā, sasalstot mitram sniegam.
Jaunums!!: Mēnesis un Sērsna · Redzēt vairāk »
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Jaunums!!: Mēnesis un Septembris · Redzēt vairāk »
Sils
Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.
Jaunums!!: Mēnesis un Sils · Redzēt vairāk »
Sula
Glāze ar apelsīnu sulu Sula ir šķidrums vai suspensija, kuru satur augļi, ogas vai dārzeņi.
Jaunums!!: Mēnesis un Sula · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Mēnesis un Suns · Redzēt vairāk »
Svece
Sveces liesma Svece Svece ir līdzeklis telpu apgaismošanai, kas sastāv no viegli kūstošas vielas stieņa formā, kurā iekausēts degtspējīga materiāla diegs.
Jaunums!!: Mēnesis un Svece · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Mēnesis un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mēnesis un Vācija · Redzēt vairāk »
Veļi
Veļi baltu mitoloģijā ir mirušo cilvēku dvēseles, neredzamie gari, kuri dzīvo veļu pasaulē — aizsaulē.
Jaunums!!: Mēnesis un Veļi · Redzēt vairāk »
Veļu laiks
Veļu laiks latviešu Saules kalendārā ir laika posms no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem.
Jaunums!!: Mēnesis un Veļu laiks · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Mēnesis un Zieds · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Mēnesis un Ziema · Redzēt vairāk »