Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Apvienotā Karaliste, Austerlicas kauja, Ķekavas kauja, Borodinas kauja, Burbonu restaurācija, Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807), Franču revolūcija, Francija, Iecavas kauja, Imperators, Itālija, Koalīcija, Krievu—turku karš (1806—1812), Latīņamerika, Leipcigas kauja, Mežotnes kauja, Nacionālisms, Napoleons Bonaparts, Otrās koalīcijas karš (1799—1802), Piektās koalīcijas karš (1809), Pireneju karš, Rīgas aplenkums (1812), Septītās koalīcijas karš (1815), Sestās koalīcijas karš, Spānija, Svētā Romas impērija, Trafalgaras kauja, Trešās koalīcijas karš (1803—1806), Vagramas kauja, Vaterlo kauja, Vācija, Vitorijas kauja, 1812. gada karš.
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Napoleona kari un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Austerlicas kauja
Austerlicas kauja, pazīstama arī kā Trīs imperatoru kauja, notika Napoleona karu laikā pie Austerlicas (mūsdienās Slavkova pie Brno), aptuveni 10 km uz dienvidaustrumiem no Brno Morāvijā, kas tobrīd bija Austrijas impērijas teritorijā (pašlaik — Čehijas teritorijā).
Jaunums!!: Napoleona kari un Austerlicas kauja · Redzēt vairāk »
Ķekavas kauja
1812.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ķekavas kauja · Redzēt vairāk »
Borodinas kauja
Napoleons Borodinas kaujas laikā Borodinas kauja, pazīstama arī kā Maskavas kauja, bija 1812. gada kara lielākā kauja, kas notika 1812.
Jaunums!!: Napoleona kari un Borodinas kauja · Redzēt vairāk »
Burbonu restaurācija
1814. gada 4. jūnija konstitūcija Burbonu restaurācija attiecas uz Francijas karalistes vēstures posmu no 1814.
Jaunums!!: Napoleona kari un Burbonu restaurācija · Redzēt vairāk »
Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)
Napoleona un Aleksandra I tikšanās uz Nemunas upes pie Tilzītes (Ā. Roens, 1807). Karadarbības skartās valstis Eiropā (1806). Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Napoleona kari un Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807) · Redzēt vairāk »
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Jaunums!!: Napoleona kari un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Napoleona kari un Francija · Redzēt vairāk »
Iecavas kauja
Iecavas kauja bija Krievijas Impērijas armijas aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa uzbrukumu Rīgas virzienā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Iecavas kauja · Redzēt vairāk »
Imperators
Oktaviānu imperatora statuss atbilst monarha statusam Imperators ( — 'pavēlnieks'), sieviešu dzimtē imperatore, ir impērijā valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Napoleona kari un Imperators · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Itālija · Redzēt vairāk »
Koalīcija
bruņotu iebrukumu Irākas teritorijā. Koalīcija ( — 'savienība'), pazīstama arī kā alianse, ir pagaidu militāra vai politiska savienība starp divām vai vairākām personām, politiskajām partijām un valstīm kopīgai rīcībai pret kādu citu valsti vai izveidotu indivīdu un politisko partiju grupu.
Jaunums!!: Napoleona kari un Koalīcija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1806—1812)
Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju.
Jaunums!!: Napoleona kari un Krievu—turku karš (1806—1812) · Redzēt vairāk »
Latīņamerika
Latīņamerika (vai América Latina) ir Amerikas reģions, kurā dominējošās ir romāņu (latīņu) valodas: spāņu, portugāļu un franču.
Jaunums!!: Napoleona kari un Latīņamerika · Redzēt vairāk »
Leipcigas kauja
Leipcigas kauja, arī Tautu kauja, bija nozīmīga kauja pret Napoleona Bonaparta spēkiem, kas norisinājās no līdz.
Jaunums!!: Napoleona kari un Leipcigas kauja · Redzēt vairāk »
Mežotnes kauja
Mežotnes kauja bija Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Krievijas impērijas armijas uzbrukumu Rundāles virzienā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Mežotnes kauja · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Napoleona kari un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Napoleona kari un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Otrās koalīcijas karš (1799—1802)
Napoleons vada uzbrukumu pāri Alpiem (Ž. L. Dāvids, 1800) Karadarbības skartās valstis Eiropā (1800) Otrās koalīcijas karš (1799—1802) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas Republiku.
Jaunums!!: Napoleona kari un Otrās koalīcijas karš (1799—1802) · Redzēt vairāk »
Piektās koalīcijas karš (1809)
Napoleona Vagramas kaujas laikā pie Vīnes 1809. gada 6. jūlijā. Stratēģiskā situācija Eiropā (1809). Piektās koalīcijas karš (1809) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Napoleona kari un Piektās koalīcijas karš (1809) · Redzēt vairāk »
Pireneju karš
Pireneju kara aina Pireneju karš jeb Spānijas Neatkarības karš (spāņu: Guerra de la Independencia Española) — bija bruņotu konfliktu kopums Pireneju pussalā Napoleona karu laikā 19.
Jaunums!!: Napoleona kari un Pireneju karš · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1812)
Rīgas aplenkums jeb Rīgas aizsardzība bija militāra operācija Napoleona karu laikā 1812.
Jaunums!!: Napoleona kari un Rīgas aplenkums (1812) · Redzēt vairāk »
Septītās koalīcijas karš (1815)
Septītās koalīcijas karš jeb Simts dienas bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju no Napoleona atgriešanās no nometinājuma Elbas salā 1815.
Jaunums!!: Napoleona kari un Septītās koalīcijas karš (1815) · Redzēt vairāk »
Sestās koalīcijas karš
Leipcigas kauja 1813. gada 16. oktobrī. Sestās koalīcijas valstis iezīmētas sarkanā krāsā, bet Francijas sabiedrotās valstis zilā krāsā. Sestās koalīcijas karš bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Napoleona kari un Sestās koalīcijas karš · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Spānija · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Napoleona kari un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Trafalgaras kauja
Trafalgaras kauja bija jūras kauja starp Lielbritānijas Karaliskajiem Jūras spēkiem un Francijas un Spānijas jūras spēkiem Napoleona karu laikā.
Jaunums!!: Napoleona kari un Trafalgaras kauja · Redzēt vairāk »
Trešās koalīcijas karš (1803—1806)
Napoleons pēc uzvarētās Austerlicas kaujas (F. Žerārs, 1810). Karadarbības skartās valstis Eiropā (1803). Trešās koalīcijas karš (1803—1806) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Napoleona kari un Trešās koalīcijas karš (1803—1806) · Redzēt vairāk »
Vagramas kauja
Vagramas kauja bija 1809.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vagramas kauja · Redzēt vairāk »
Vaterlo kauja
Vaterlo kauja notika netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vaterlo kauja · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vācija · Redzēt vairāk »
Vitorijas kauja
Vitorijas kauja bija kauja Spānijas ziemeļos Napoleona karu Pireneju karu noslēgumā 1813.
Jaunums!!: Napoleona kari un Vitorijas kauja · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Napoleona kari un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
