Satura rādītājs
45 attiecības: Ažaksjo, Austerlicas kauja, Austrijas Marija Luīze, Žozefīne de Boarnē, Čehija, Ēģipte, Beļģija, Borodinas kauja, Elba (sala), Franču revolūcija, Francija, Francijas Pirmā impērija, Francijas Pirmā republika, Francijas valdnieku uzskaitījums, Imperators, Itālija, Itālijas karaļu uzskaitījums, Kaļiņingradas apgabals, Katoļticība, Kārlis V Hābsburgs, Konsulāts (Francija), Korsika, Korsikāņi, Krievija, Leipciga, Leipcigas kauja, Lisjēns Bonaparts, Luijs XVIII, Mišels Nejs, Napoleona kari, Napoleons II, Otrās koalīcijas karš (1799—1802), Prūsija, Senās Romas imperatori, Sestās koalīcijas karš, Svētās Helēnas Sala, Valsts apvērsums, Vaterlo kauja, Vācija, Viktors Emanuels II, 1804. gads, 1805. gads, 1812. gada karš, 1814. gads, 1815. gads.
- 1769. gadā dzimušie
- 1821. gadā mirušie
- Bonapartu dinastija
- Francijas imperatori
- Francijas karavadoņi
Ažaksjo
Ažaksjo jeb Ajačju ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos, Korsikas reģiona un Dienvidkorsikas departamenta administratīvais centrs.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Ažaksjo
Austerlicas kauja
Austerlicas kauja, pazīstama arī kā Trīs imperatoru kauja, notika Napoleona karu laikā pie Austerlicas (mūsdienās Slavkova pie Brno), aptuveni 10 km uz dienvidaustrumiem no Brno Morāvijā, kas tobrīd bija Austrijas impērijas teritorijā (pašlaik — Čehijas teritorijā).
Skatīt Napoleons Bonaparts un Austerlicas kauja
Austrijas Marija Luīze
Marija Luīze, pilnā vārdā Marija Ludovika Leopoldina Franciska Terēze Jozefa Lūcija fon Hābsburga-Lotringene (dzimusi, mirusi), bija Austrijas imperatora Franča II meita un Napoleona otrā sieva.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Austrijas Marija Luīze
Žozefīne de Boarnē
Žozefīne de Boarnē (dzimusi kā Marī Roza Žozefa Tašē de Lapažerī, mirusi) bija Francijas militārā un politiskā līdera, imperatora Napoleona pirmā sieva un Francijas imperatore.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Žozefīne de Boarnē
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Čehija
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Ēģipte
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Beļģija
Borodinas kauja
Napoleons Borodinas kaujas laikā Borodinas kauja, pazīstama arī kā Maskavas kauja, bija 1812. gada kara lielākā kauja, kas notika 1812.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Borodinas kauja
Elba (sala)
Elba ir Itālijai piederoša sala Tirēnu jūrā.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Elba (sala)
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Franču revolūcija
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Francija
Francijas Pirmā impērija
Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā Francijas Pirmā impērija bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Francijas Pirmā impērija
Francijas Pirmā republika
Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Francijas Pirmā republika
Francijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Francijas valdnieku uzskaitījums
Imperators
Oktaviānu imperatora statuss atbilst monarha statusam Imperators ( — 'pavēlnieks'), sieviešu dzimtē imperatore, ir impērijā valdoša monarha tituls.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Imperators
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Itālija
Itālijas karaļu uzskaitījums
Itālijas karaliste Svētās Romas impērijas sastāvā ap 1000. gadu Šajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas karaļi.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Itālijas karaļu uzskaitījums
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Kaļiņingradas apgabals
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Katoļticība
Kārlis V Hābsburgs
Kārļa V mantotās dinastijas zemes — Kastīlija, Aragona, Burgundija, Austrija Kārlis V (dzimis Gentē, miris Justes klosterī Estremadurā), bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators (1519—1556) un Austrijas lielhercogs (1519—1521), kā arī pirmais apvienotās Spānijas karalis (1519—1556) kā Karloss I.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Kārlis V Hābsburgs
Konsulāts (Francija)
VIII gada konstitūcija Napoleons 1803. gadā Angļu karikatūra par Amjēnas mieru "Pirmais skūpsts 10 gadu laikā" ASV pārdotā Luiziānas teritorija Konsulāts ir apzīmējums Francijas Pirmās republikas pastāvēšanas pēdējām posmam no 1799.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Konsulāts (Francija)
Korsika
Korsika (korsikāņu un) Francijai piederoša sala Vidusjūrā, pēc platības ceturtā lielākā (pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras).
Skatīt Napoleons Bonaparts un Korsika
Korsikāņi
Korsikāņi (korsikāņu: corsi) ir Eiropas tauta, Korsikas salas iedzīvotāji.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Korsikāņi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Krievija
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Leipciga
Leipcigas kauja
Leipcigas kauja, arī Tautu kauja, bija nozīmīga kauja pret Napoleona Bonaparta spēkiem, kas norisinājās no līdz.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Leipcigas kauja
Lisjēns Bonaparts
Lisjēns Bonaparts (dzimis, miris) bija Napoleona jaunākais brālis.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Lisjēns Bonaparts
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Skatīt Napoleons Bonaparts un Luijs XVIII
Mišels Nejs
Mišels Nejs (dzimis, miris) bija franču maršals.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Mišels Nejs
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Napoleona kari
Napoleons II
Napoleons Fransuā Šarls Žozefs Bonaparts, biežāk pazīstams kā Napoleons II (dzimis, miris), bija Francijas imperatora Napoleona I un Austrijas princeses Marijas Luīzes dēls, Francijas impērijas troņmantinieks.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Napoleons II
Otrās koalīcijas karš (1799—1802)
Napoleons vada uzbrukumu pāri Alpiem (Ž. L. Dāvids, 1800) Karadarbības skartās valstis Eiropā (1800) Otrās koalīcijas karš (1799—1802) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas Republiku.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Otrās koalīcijas karš (1799—1802)
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Prūsija
Senās Romas imperatori
veksils. Senās Romas imperatori jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Senās Romas imperatori
Sestās koalīcijas karš
Leipcigas kauja 1813. gada 16. oktobrī. Sestās koalīcijas valstis iezīmētas sarkanā krāsā, bet Francijas sabiedrotās valstis zilā krāsā. Sestās koalīcijas karš bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Sestās koalīcijas karš
Svētās Helēnas Sala
Svētās Helēnas Sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Svētās Helēnas Sala
Valsts apvērsums
Valsts apvērsums jeb pučs ir pēkšņa valdības, varas maiņa valstī, kas nav savienojama ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Valsts apvērsums
Vaterlo kauja
Vaterlo kauja notika netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Vaterlo kauja
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Vācija
Viktors Emanuels II
Viktors Emanuels II (dzimis, miris) bija Sardīnijas karalis no 1849.
Skatīt Napoleons Bonaparts un Viktors Emanuels II
1804. gads
1804.
Skatīt Napoleons Bonaparts un 1804. gads
1805. gads
1805.
Skatīt Napoleons Bonaparts un 1805. gads
1812. gada karš
1812.
Skatīt Napoleons Bonaparts un 1812. gada karš
1814. gads
1814.
Skatīt Napoleons Bonaparts un 1814. gads
1815. gads
1815.
Skatīt Napoleons Bonaparts un 1815. gads
Skatīt arī
1769. gadā dzimušie
- Aleksandrs fon Humbolts
- Aleksejs Arakčejevs
- Arturs Velzlijs
- Ernsts Morics Arnts
- Garlībs Merķelis
- Ivans Krilovs
- Mišels Nejs
- Muhameds Alī pašā
- Napoleons Bonaparts
- Žans Lanns
- Žoržs Kivjē
1821. gadā mirušie
- Doroteja fon Mēdema
- Džons Horvuds
- Džons Kītss
- Napoleons Bonaparts
Bonapartu dinastija
- Eiženija de Montiho
- Lisjēns Bonaparts
- Luijs Bonaparts
- Napoleons Bonaparts
- Napoleons II
- Napoleons III
- Žeroms Bonaparts
- Žozefs Bonaparts
- Žozefīne de Boarnē
Francijas imperatori
- Napoleons Bonaparts
- Napoleons II
- Napoleons III
Francijas karavadoņi
- Napoleons Bonaparts
- Orleānas hercogs Filips I
Zināms kā Bonaparts Napoleons, Napoleon, Napoleons, Napoleons Bonaparte, Napoleons I.