61 attiecības: Angļu valoda, Apvienotā Karaliste, Apvienoto Nāciju Organizācija, Austrālija, Austrālijas dolārs, Buadas lagūna, Eiropa, Ekvators, Epidēmija, Fosfāti, Galvaspilsēta, Gilberta salas, Japāna, Japānas Impērija, Jarena, Jaunzēlande, Kiribati, Klusais okeāns, Kokospalma, Kolonija, Koraļļu rifs, Kvadrātkilometrs, Mikronēzija (reģions), Nauruiešu valoda, Nāciju Sadraudzība, Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Polinēzija, Republika, Sala, Tautu Savienība, Vācija, Vācijas Impērija, 1798. gads, 1830. gads, 1878. gads, 1888. gads, 1900. gads, 1906. gads, 1907. gads, 1914. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1923. gads, 1940. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1947. gads, ..., 1966. gads, 1967. gads, 1968. gads, 1970. gads, 1989. gads, 1992. gads, 1999. gads, 2003. gads, 2004. gads, 2007. gads, 2011. gads. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Nauru un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Nauru un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Nauru un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Nauru un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrālijas dolārs
Austrālijas dolārs ir Austrālijas Republikas oficiālā valūta, ko lieto arī Kokosu (Kīlinga) Salās, Norfolkas Salā un Ziemsvētku Salā.
Jaunums!!: Nauru un Austrālijas dolārs · Redzēt vairāk »
Buadas lagūna
Buadas lagūna ir vienīgais dabīgais virszemes ezers Nauru.
Jaunums!!: Nauru un Buadas lagūna · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Nauru un Eiropa · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Nauru un Ekvators · Redzēt vairāk »
Epidēmija
Melnā nāve ir bijusi visnāvējošākā epidēmija Epidēmija (no (epidēmía), kas savukārt no ἐπί (epi) — 'starp' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir masveida saslimšana ar kādu slimību noteiktā laika posmā un vietā.
Jaunums!!: Nauru un Epidēmija · Redzēt vairāk »
Fosfāti
Fosfāta jons Fosfāti ir fosforskābes sāļi.
Jaunums!!: Nauru un Fosfāti · Redzēt vairāk »
Galvaspilsēta
Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.
Jaunums!!: Nauru un Galvaspilsēta · Redzēt vairāk »
Gilberta salas
Gilberta salas ir ap 780 km gara koraļļu atolu virkne Klusā okeāna centrālajā daļā.
Jaunums!!: Nauru un Gilberta salas · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Nauru un Japāna · Redzēt vairāk »
Japānas Impērija
Japānas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1868.
Jaunums!!: Nauru un Japānas Impērija · Redzēt vairāk »
Jarena
Jarena ir apgabals un vēlēšanu apgabals Nauru Republikā.
Jaunums!!: Nauru un Jarena · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Nauru un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Kiribati
Kiribati (kiribatiešu un), pilns nosaukums Kiribati Republika ir salu valsts Klusā okeāna centrālajā daļā.
Jaunums!!: Nauru un Kiribati · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Nauru un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Kokospalma
Kokospalma ir palmu dzimtas augs, kuri parasti aug tropu joslas piekrastes zonā.
Jaunums!!: Nauru un Kokospalma · Redzēt vairāk »
Kolonija
Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.
Jaunums!!: Nauru un Kolonija · Redzēt vairāk »
Koraļļu rifs
Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.
Jaunums!!: Nauru un Koraļļu rifs · Redzēt vairāk »
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Jaunums!!: Nauru un Kvadrātkilometrs · Redzēt vairāk »
Mikronēzija (reģions)
Mikronēzija Mikronēzija ( — ‘mazs’, — ‘sala’) ir reģions Klusajā okeānā, daļa no Okeānijas.
Jaunums!!: Nauru un Mikronēzija (reģions) · Redzēt vairāk »
Nauruiešu valoda
Nauruiešu valoda ir austronēziešu saimes mikronēziešu atzara valoda, kurā runā ap 6000 cilvēku galvenokārt Nauru, kur tā ir valsts valoda.
Jaunums!!: Nauru un Nauruiešu valoda · Redzēt vairāk »
Nāciju Sadraudzība
Nāciju Sadraudzība, agrāk Britu Sadraudzība (British Commonwealth), ir brīvprātīga 54 neatkarīgu un suverēnu valstu apvienība.
Jaunums!!: Nauru un Nāciju Sadraudzība · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Nauru un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Nauru un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polinēzija
Polinēzijas trijstūris — veids, kā visvienkāršāk definēt Polinēzijas robežas Polinēzija ( — ‘daudz’, — ‘sala’) ir liels reģions Okeānijā, Klusā okeāna centrālajā un dienvidu daļā, kas sastāv no vairāk nekā 1000 salām.
Jaunums!!: Nauru un Polinēzija · Redzēt vairāk »
Republika
Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.
Jaunums!!: Nauru un Republika · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Nauru un Sala · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Nauru un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Nauru un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Nauru un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
1798. gads
1798.
Jaunums!!: Nauru un 1798. gads · Redzēt vairāk »
1830. gads
1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Jaunums!!: Nauru un 1830. gads · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: Nauru un 1878. gads · Redzēt vairāk »
1888. gads
1888.
Jaunums!!: Nauru un 1888. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Nauru un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Nauru un 1906. gads · Redzēt vairāk »
1907. gads
1907.
Jaunums!!: Nauru un 1907. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Nauru un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Nauru un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Nauru un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Nauru un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Nauru un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: Nauru un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Nauru un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Nauru un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Nauru un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Nauru un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: Nauru un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: Nauru un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1968. gads
1968.
Jaunums!!: Nauru un 1968. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: Nauru un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Nauru un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Nauru un 1992. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Nauru un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: Nauru un 2003. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Nauru un 2004. gads · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: Nauru un 2007. gads · Redzēt vairāk »
2011. gads
2011.
Jaunums!!: Nauru un 2011. gads · Redzēt vairāk »