Satura rādītājs
114 attiecības: Acs, Akselerometrs, Aleksandrs Popovs (fiziķis), Astrolabs, Astronomija, Atņemšana, Attālums, Attēls, Augstums virs jūras līmeņa, Azimuts, Šēra (sala), Ģeogrāfija, Ģeogrāfiskā karte, Žirokompass, Žiroskops, Ātrums, Bāka, Beidou, Boja, Bura, Cirkulis, Diena, Eholots, Ekonomika, Elipse, Fizikāls ķermenis, Gaismas laušana, Gerhards Merkators, Globālā pozicionēšanas sistēma, GLONASS, Grāds (leņķis), Horda (matemātika), Horizonts, Hronometrs, Infrasarkanais starojums, Jūdze, Jūra, Jūras jūdze, Jūrniecības astronomija, Kalkulators, Kalns, Kalnu grēda, Kanāls, Kandela, Kartogrāfija, Klints, Kompass, Kontinents, Korpuss (kuģa), Krasts, ... Izvērst indekss (64 vairāk) »
- Ģeodēzija
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Navigācija un Acs
Akselerometrs
Akselerometra shematisks attēlojums Akselerometrs ir ierīce, kas mēra relatīvo paātrinājumu (pārslodzi) — starpību starp objekta īsto paātrinājumu un gravitācijas paātrinājumu.
Skatīt Navigācija un Akselerometrs
Aleksandrs Popovs (fiziķis)
Aleksandrs Popovs Aleksandrs Popovs (Александр Степанович Попов, dzimis, miris) bija krievu fiziķis, kurš pirmais demonstrēja radioviļņu uztvērēju — kohereru ar automātiskas jutības atjaunošanas iespēju.
Skatīt Navigācija un Aleksandrs Popovs (fiziķis)
Astrolabs
Mūsdienās, 2013. gadā, Irānā izgatavots astrolabs Astrolabs, arī astrolabija, ir vēsturisks leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18.
Skatīt Navigācija un Astrolabs
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Navigācija un Astronomija
Atņemšana
ābolu palīdzību). Mīnus zīme. Atņemšana ir matemātiska darbība, kas atbilst kāda objekta (vienkāršākajā gadījumā skaitļa) samazināšanai par noteiktu daudzumu.
Skatīt Navigācija un Atņemšana
Attālums
Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.
Skatīt Navigācija un Attālums
Attēls
Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.
Skatīt Navigācija un Attēls
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Skatīt Navigācija un Augstums virs jūras līmeņa
Azimuts
Azimuts ir leņķis starp atskaites plakni un punktu.
Skatīt Navigācija un Azimuts
Šēra (sala)
Šeras pie Naantali, Somijā Šēra ir neliela, klinšaina saliņa, visbiežāk — neapdzīvota.
Skatīt Navigācija un Šēra (sala)
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Skatīt Navigācija un Ģeogrāfija
Ģeogrāfiskā karte
Pasaules fizioģeogrāfiskā karte Ģeogrāfiskā karte ir Zemes, arī citu debess ķermeņu, virsas samazināts vizuāls attēlojums viegli uztveramā veidā, kurš parāda, kā konkrētā vietā izvietojas dažādi objekti.
Skatīt Navigācija un Ģeogrāfiskā karte
Žirokompass
Žirokompass ''Anschütz'' šķērsgriezumā Žirokompass (no "riņķis, aplis" + kompass) - ierīce ar vienu vai vairākiem žiroskopiem, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu.
Skatīt Navigācija un Žirokompass
Žiroskops
Žiroskops ar 3 brīvības pakāpēm darbībā. Rotors notur tā griešanās ass virzienu neatkarīgi no ārējā rāmja orientācijas Žiroskops (— ‘riņķis, aplis’ + skopein — ‘skatīties’) ir ierīce, ar kuru var mērīt vai noturēt orientāciju telpā un kuras darbības princips ir balstīts uz leņķiskā momenta uzturēšanu.
Skatīt Navigācija un Žiroskops
Ātrums
Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.
Skatīt Navigācija un Ātrums
Bāka
Vesterheversandas bāka Vācijā Ušvajā, Argentīnā Bāka ir celtne, parasti kā tornis, jūras krastā vai jūrā, ko izmanto jūras navigācijā, norādot jūrniekiem viņu atrašanās vietu, iezīmējot kuģu ceļus un brīdinot par potenciālajām briesmām.
Skatīt Navigācija un Bāka
Beidou
''Beidou'' logo Beidou jeb BeiDou navigācijas pavadoņu sistēma ir Ķīnas pavadoņu navigācijas sistēma.
Skatīt Navigācija un Beidou
Boja
Daugavā Boja ir speciālas konstrukcijas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis, kas kalpo kuģu ceļu, jūras vai ostu kanālu, enkurvietu, kuģošanai bīstamu šķēršļu un citu jūras navigācijai bīstamu vietu iezīmēšanai.
Skatīt Navigācija un Boja
Bura
Buru kuģis Bura ir audums vai plāksne, kas piestiprināta pie transportlīdzekļa un kas pārvērš vēja enerģiju kustībā.
Skatīt Navigācija un Bura
Cirkulis
Divu veidu cirkuļi Cirkulis ir zīmēšanas instruments, kam ir vairāki veidi un izmantošanas iespējas.
Skatīt Navigācija un Cirkulis
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Navigācija un Diena
Eholots
Eholota darbības shēma Eholots ir ultraskaņas ierīce, kas paredzēta ūdenstilpju dziļuma noteikšanai.
Skatīt Navigācija un Eholots
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Skatīt Navigācija un Ekonomika
Elipse
Elipse iegūta kā konusa šķēlums ar plakni Elipse Elipse (— ‘trūkums’) ir plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta.
Skatīt Navigācija un Elipse
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Navigācija un Fizikāls ķermenis
Gaismas laušana
Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.
Skatīt Navigācija un Gaismas laušana
Gerhards Merkators
Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs, ievērojamākais kartogrāfs pēc Sebastiana Minstera.
Skatīt Navigācija un Gerhards Merkators
Globālā pozicionēšanas sistēma
GPS pavadonis Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) — ASV pavadoņu navigācijas sistēma.
Skatīt Navigācija un Globālā pozicionēšanas sistēma
GLONASS
Plānotais ''GLONASS'' 24 pavadoņu tīkls GLONASS (no, ГЛОНАСС — "Globālā navigācijas pavadoņu sistēma") ir Krievijas pavadoņu navigācijas sistēma, kas ir līdzīga ASV GPS sistēmai.
Skatīt Navigācija un GLONASS
Grāds (leņķis)
Vienu grādu liels leņķis ir iekrāsots sarkanā krāsā. Zilā krāsā iekrāsots 89 grādu liels leņķis. Abi sektori veido 90 grādu lielu leņķi Grāds ir plaknes leņķa mērvienība, kas parasti tiek apzīmēts ar grāda simbolu °, un ir vienāds ar 1/360 daļu no pilna leņķa.
Skatīt Navigācija un Grāds (leņķis)
Horda (matemātika)
Horda ir nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas vai — vispārīgā nozīmē — citas līknes (piemēram, elipses vai parabolas) divus punktus.
Skatīt Navigācija un Horda (matemātika)
Horizonts
Saule noriet aiz horizonta (datorgrafika) Horizonts (orizon — ‘norobežojošs’) jeb apvārsnis ir vizuāli šķietama līnija, kur it kā debesis satiek Zemi.
Skatīt Navigācija un Horizonts
Hronometrs
Hronometrs. Hronometrs ir precīzs atsperes pulkstenis, kurš nepieciešams, lai glabātu precīzu Griničas laiku uz kuģa.
Skatīt Navigācija un Hronometrs
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Skatīt Navigācija un Infrasarkanais starojums
Jūdze
Jūdze ir garuma mērvienība.
Skatīt Navigācija un Jūdze
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Navigācija un Jūra
Jūras jūdze
Vēsturiskā jūras jūdzes definīcija Jūras jūdze ir nemetriskās mērvienību sistēmas attāluma mērvienība, ko izmanto jūrniecībā un aviācijā.
Skatīt Navigācija un Jūras jūdze
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Skatīt Navigācija un Jūrniecības astronomija
Kalkulators
Mūsdienu, ar saules baterijām darbināts zinātniskais kalkulators Kalkulators (no calculare — 'rēķināt') ir mazgabarīta elektroniska ierīce aritmētisku darbību izpildei ar tastatūru ievadītiem skaitļiem.
Skatīt Navigācija un Kalkulators
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Skatīt Navigācija un Kalns
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Skatīt Navigācija un Kalnu grēda
Kanāls
Kanāls Īrijā. Kanāls ir cilvēka veidota ūdenstilpe, kas ir līdzīga upei.
Skatīt Navigācija un Kanāls
Kandela
Kandela (no — 'svece'; apzīmējums: cd) ir SI sistēmas gaismas stipruma mērvienība.
Skatīt Navigācija un Kandela
Kartogrāfija
Kartogrāfija ir zinātne un joma, kas pēta un izstrādā metodes Zemes virsmas attēlošanai ar abstraktiem simboliem.
Skatīt Navigācija un Kartogrāfija
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Skatīt Navigācija un Klints
Kompass
Magnētiskais kompass Kompass (no, kas savukārt no — 'cirkulis' un compassare — 'mērīt soļiem') ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai.
Skatīt Navigācija un Kompass
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Skatīt Navigācija un Kontinents
Korpuss (kuģa)
Korpuss ir lielākā kuģa sastāvdaļa, kura nodrošina kuģa peldamību.
Skatīt Navigācija un Korpuss (kuģa)
Krasts
Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.
Skatīt Navigācija un Krasts
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Navigācija un Krievija
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Skatīt Navigācija un Kuģis
Laga
Laga Laga (angliski — chip log, krieviski - Лаг) ir navigācijas instruments, kuru jūrnieki izmanto, lai noteiktu kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni.
Skatīt Navigācija un Laga
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Navigācija un Laiks
Laukums
Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.
Skatīt Navigācija un Laukums
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Skatīt Navigācija un Lāzers
Līcis
Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Navigācija un Līcis
Līnija
Liekta līnija plaknē (eliptiskā līkne) Līnija ir sakarīga punktu kopa, ko plaknes gadījumā var uzdot ar vienādojumiem x.
Skatīt Navigācija un Līnija
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Skatīt Navigācija un Leņķis
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Navigācija un Ledus
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi jeb Atklājumu laikmets ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.
Skatīt Navigācija un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
Lineāls
Lineāls Lineāls ir taisna, šaura plāksne, parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu, taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai.
Skatīt Navigācija un Lineāls
Locija
ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' — angļu val.). Locija ir kuģu un laivu ceļu apraksts piekrastes navigācijā un tuvojoties ostām.
Skatīt Navigācija un Locija
Loks (matemātika)
Attēlā redzami divi loki: ∪ ''DL''. Mazākā riņķa līnijas daļa ir ∪ ''DGL''.
Skatīt Navigācija un Loks (matemātika)
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Navigācija un Mēness
Mērīšana
Mērīšana pazemē Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi (skaitliski) salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība — mērvienība.
Skatīt Navigācija un Mērīšana
Meridiāns
Meridiāns ir iedomāta līnija ģeogrāfijā, kas ir perpendikulāra ekvatoram, iet gan caur Ziemeļpolu, gan caur Dienvidpolu un sadala Zemeslodi divās vienādās daļās.
Skatīt Navigācija un Meridiāns
Meteoroloģija
Sinoptiskās kartes piemērs. Tādas izmanto meteoroloģijā, lai prognozētu laika apstākļus Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.
Skatīt Navigācija un Meteoroloģija
Metode
Metode (no, kas savukārt no (methodos) — 'pētīšanas ceļš') — sistematizēts paņēmienu kopums, kas nepieciešams, lai izpildītu zināmu uzdevumu vai sasniegtu konkrētu mērķi, arī patiesības rašanas paņēmiens.
Skatīt Navigācija un Metode
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Skatīt Navigācija un Migla
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Skatīt Navigācija un Minūte
Monitors
CRT monitors. Monitors (ekrāns) ir elektroniska ierīce, kas vizuāli attēlo datorā apstrādāto informāciju.
Skatīt Navigācija un Monitors
Morzes kods
Telegrāfists Morzes kodā pārraida burtu A Morzes kods jeb Morzes ābece ir metode, ar kuru pārraida burtus, ciparus un pieturzīmes, izmantojot speciālas garu un īsu signālu sekvences jeb tā saucamās svītras un punktus.
Skatīt Navigācija un Morzes kods
Nogrieznis
17. gadsimta gravīra Nogrieznis ir taisnes daļa starp diviem punktiem.
Skatīt Navigācija un Nogrieznis
Okeāna dibens
Okeāna vidusgrēdas šķērsgriezums. Okeāna dibens (arī jūras dibens) ir okeāna vai jūras apakšējā daļa.
Skatīt Navigācija un Okeāna dibens
Okeāna straume
1943. gada jūras straumju karte Okeāna straume ir pastāvīga vai periodiska ūdens plūsma atklātajā okeānā vai jūrā.
Skatīt Navigācija un Okeāna straume
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Navigācija un Okeāns
Orientēšanās sports
Orientieriste distancē (labajā pusē redzams kontrolpunkts) Orientēšanās kontrolpunkta apzīmējums Orientēšanās ir sporta veids, kurā sportistam (visbiežāk skrienot), izmantojot kompasu, ir iespējami īsākā laikā jāatrod kartē atzīmētus un apvidū izvietotus kontrolpunktus.
Skatīt Navigācija un Orientēšanās sports
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Skatīt Navigācija un Osta
Paralēle
Paralēle ir iedomāta līnija uz Zemes virsmas, kura ir paralēla ekvatoram, tā kartē norāda rietumu—austrumu virzienu.
Skatīt Navigācija un Paralēle
Pavadoņnavigācija
Novērotāja atrašanās vietas noteikšana attālumu sfēru krustpunktā. Pavadoņnavigācija jeb satelītnavigācija — radionavigācijas veids, kas kā orientierus izmanto navigācijas pavadoņus.
Skatīt Navigācija un Pavadoņnavigācija
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Skatīt Navigācija un Pārtika
Perpendikuls
Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.
Skatīt Navigācija un Perpendikuls
Pitagora teorēma
''a''2+''b''2.
Skatīt Navigācija un Pitagora teorēma
Plūdmaiņas
Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.
Skatīt Navigācija un Plūdmaiņas
Procents
Procentu apzīmēšanas zīme Procents (— ‘uz simtu’), senāk arī nosimte, ir skaitlis, kas izsaka kāda daudzuma vai lieluma simto daļu.
Skatīt Navigācija un Procents
Pulksteņa rādītāja kustības virziens
Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu.
Skatīt Navigācija un Pulksteņa rādītāja kustības virziens
Punkts (ģeometrija)
Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.
Skatīt Navigācija un Punkts (ģeometrija)
Radars
Spraugu antena Radars, arī radiolokators, ir ierīce, kas paredzēta, lai atklātu tuvumā esošos objektus un mērķus, un, mūsdienās, arī, lai noteiktu attālumu un virzienu uz tiem.
Skatīt Navigācija un Radars
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Skatīt Navigācija un Rādiuss
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Skatīt Navigācija un Riņķa līnija
Riņķis
Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.
Skatīt Navigācija un Riņķis
Roka
Roka ir cilvēka un dažu dzīvnieku augšējais brīvais loceklis no pleca līdz plaukstai.
Skatīt Navigācija un Roka
Rombs
right Eiklīda ģeometrijā rombs ir vienkāršs, izliekts četrstūris, kura četras malas ir vienāda garuma.
Skatīt Navigācija un Rombs
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Skatīt Navigācija un Sala
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Navigācija un Saule
Sekstants
Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.
Skatīt Navigācija un Sekstants
Signāls
Signāls ir materiāls objekts, kas sevī ietver dažādu informāciju un tā tiek pārnesta tālāk.
Skatīt Navigācija un Signāls
Simetrija
Pa kreisi redzams aksiāli simetrisks zīmējums, bet pa labi — asimetrisks zīmējums Simetrija (symmetría — ‘atbilstība’, ‘samērīgums’) ir īpašība, kuras rezultātā ģeometriskas figūras vai ķermeņi saskan paši ar sevi, ja izpilda noteiktas pārveidošanas darbības.
Skatīt Navigācija un Simetrija
Stars
Stars Stars ir taisnes viena daļa kopā ar punktu, kurš to sadala divās daļās.
Skatīt Navigācija un Stars
Stūrmanis
Kompetences sertifikāts jeb tā saucamais darba diploms Kompetences sertifikāta vāks Stūrmanis ir kuģa klāja komandas virsnieks.
Skatīt Navigācija un Stūrmanis
Taisne
Dažāda slīpuma taisnes koordinātu plaknē. Sarkanā un zilā taisne ir paralēlas, zaļā taisne tās krusto. Taisne ir viens no ģeometrijas pamatelementiem.
Skatīt Navigācija un Taisne
Taisnleņķa trijstūris
Taisnleņķa trīsstūris Taisnleņķa trijstūris ir trijstūris, kuram viens no leņķiem ir taisns jeb vienāds ar 90°.
Skatīt Navigācija un Taisnleņķa trijstūris
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Navigācija un Temperatūra
Trijstūris
Trijstūris ir plaknes figūra, kuru norobežo trīs nogriežņi, kurus sauc par malām.
Skatīt Navigācija un Trijstūris
Tvaika dzinējs
vilcieni bija aprīkoti ar tvaika dzinējiem. Mūsdienās tos plaši vairs neizmanto Tvaika dzinējs jeb tvaikmašīna ir ārdedzes siltuma dzinējs, kas par darba vielu izmanto ūdens tvaiku, kur tvaika siltuma enerģija tiek pārveidota mehāniskajā darbā.
Skatīt Navigācija un Tvaika dzinējs
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Skatīt Navigācija un Vasara
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Skatīt Navigācija un Vējš
Vektors
Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.
Skatīt Navigācija un Vektors
Zīmulis
Krāsainie zīmuļi Zīmulis ir rakstāmrīks, kas veidots no apvalka koka caurulītes veidā un grafīta serdeņa (grifeles).
Skatīt Navigācija un Zīmulis
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Navigācija un Zeme
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Skatīt Navigācija un Zemes mākslīgais pavadonis
3 (skaitlis)
3 (trīs) ir mazākais nepāra pirmskaitlis.
Skatīt Navigācija un 3 (skaitlis)
90 (skaitlis)
90 (deviņdesmit) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 89 un 91.
Skatīt Navigācija un 90 (skaitlis)
Skatīt arī
Ģeodēzija
- Augstums virs jūras līmeņa
- Azimuts
- Ekvators
- Gravitācijas lauks
- Grīva
- Jūras līmenis
- Karte
- Kartogrāfija
- Navigācija
- Pavadoņnavigācija
- Plūdmaiņas
- Sfēriskā Zeme
- Sintezētas apertūras radara interferometrija
- Tahimetrs
- Ģeodēzija
- Ģeogrāfiskais garums
- Ģeogrāfiskais platums
- Ģeogrāfiskais pols
- Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma
- Ģeolokācija
- Ģeoīds
Zināms kā Naviģēšana.