Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Nepilsoņi (Latvija)

Indekss Nepilsoņi (Latvija)

Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību.

Satura rādītājs

  1. 68 attiecības: Andrejeva pret Latviju, Bezvalstnieki, Delfi (portāls), Eiropa, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Februāris, Igaunija, Ineta Ziemele, Ipso facto, Janvāris, Jurijs Petropavlovskis, Krievija, Krievijas Impērija, Kustība Par!, Latvija, Latvijas baltkrievi, Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas ebreji, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas krievi, Latvijas lietuvieši, Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas okupācija (1940), Latvijas poļi, Latvijas Republikas Augstākā Padome, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas Satversmes tiesa, Latvijas Tautas fronte, Latvijas ukraiņi, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas vēsture, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Padomju Savienība, Persona, Pilsonība Latvijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Pirmais pasaules karš, Politika.lv, PSRS sabrukums, Raimonds Vējonis, Romāns Apsītis, Satversme (nozīmju atdalīšana), Tatāri, Tautas atmodas kustība Latvijā, Vācieši, Vienotība, Vladimirs Buzajevs, 12. Saeima, 13. Saeima, 15. oktobris, ... Izvērst indekss (18 vairāk) »

  2. Cilvēktiesības Latvijā
  3. Latvijas politika

Andrejeva pret Latviju

Andrejeva pret Latviju (55707/00) bija 2009.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Andrejeva pret Latviju

Bezvalstnieki

Bezvalstnieki jeb apatrīdi (no un) ir personas, kurām nav nevienas valsts pilsonības.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Bezvalstnieki

Delfi (portāls)

DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Delfi (portāls)

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Eiropa

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija jeb EDSO (no 1973. līdz 1995. gadam — Eiropas Drošības un sadarbības apspriede, EDSA) ir pasaulē lielākā reģionālā starpvaldību organizācija drošības jomā (57 dalībvalstis).

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija

Februāris

Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Februāris

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Igaunija

Ineta Ziemele

Ineta Ziemele (dzimusi) ir latviešu juriste, tiesību zinātniece un tiesnese.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Ineta Ziemele

Ipso facto

Ipso facto ir latīņu valodas frāze, ko filozofiski lieto tāda notikuma apzīmēšanai, kas ir kāda cita notikuma tiešas sekas, nevis pastarpināts rezultāts no kādiem citiem notikumiem.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Ipso facto

Janvāris

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Janvāris

Jurijs Petropavlovskis

Jurijs Petropavlovskis (dzimis Rīgā, miris DELFI) bija Latvijas politiķis, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs (kopš 2015. gada) un vairāku politisku kampaņu producents.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Jurijs Petropavlovskis

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Krievija

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Krievijas Impērija

Kustība Par!

Kustība "Par!" ir dibināta proeiropeiska liberāli centriska politiskā partija Latvijā.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Kustība Par!

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvija

Latvijas baltkrievi

Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas baltkrievi

Latvijas Cilvēktiesību komiteja

Latvijas Cilvēktiesību komiteja (LCK) ir 1992.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas Cilvēktiesību komiteja

Latvijas ebreji

jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas ebreji

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas krievi

Latvijas lietuvieši

Latvijas lietuvieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas lietuvieši

Latvijas neatkarības atjaunošana

Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas neatkarības atjaunošana

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas poļi

Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas poļi

Latvijas Republikas Augstākā Padome

Latvijas Republikas Augstākā Padome bija Latvijas parlaments laikā no 1990.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas Republikas Augstākā Padome

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversmes tiesa

Satversmes tiesa (ST) ir konstitucionālās kontroles iestāde Latvijā.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas Republikas Satversmes tiesa

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas Tautas fronte

Latvijas ukraiņi

Latvijas Nacionālajai operai Latvijas ukraiņi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas ukraiņi

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas valsts pasludināšana

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Latvijas vēsture

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir 2011.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Padomju Savienība

Persona

Pasaules iedzīvotāja simbols Persona ir konkrēts, atsevišķs cilvēks.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Persona

Pilsonība Latvijā

Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Pilsonība Latvijā

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kuras kompetencē ietilpst personu apliecinošo un ceļošanas dokumentu izdošana, Iedzīvotāju reģistra uzturēšana un valsts migrācijas politikas īstenošana, t.sk.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Pirmais pasaules karš

Politika.lv

politika.lv bija Latvijas sabiedriskās politikas portāls.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Politika.lv

PSRS sabrukums

Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un PSRS sabrukums

Raimonds Vējonis

Raimonds Vējonis (dzimis Pleskavas apgabalā, PSRS) ir latviešu biologs un politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2015—2019), aizsardzības ministrs, vides ministrs un Saeimas deputāts, bijis Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Raimonds Vējonis

Romāns Apsītis

Romāns Apsītis (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu jurists un politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes, 5. Saeimas un 6. Saeimas deputāts.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Romāns Apsītis

Satversme (nozīmju atdalīšana)

Satversme var būt.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Satversme (nozīmju atdalīšana)

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Tatāri

Tautas atmodas kustība Latvijā

Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Tautas atmodas kustība Latvijā

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Vācieši

Vienotība

"Vienotība" ir centriski-labēja politiskā partija Latvijā, kas ietilpst partiju apvienībā "Jaunā Vienotība".

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Vienotība

Vladimirs Buzajevs

Vladimirs Buzajevs (dzimis, Žukovkā, Brjanskas apgabalā, Krievijas PFSR) ir Latvijas krievu izcelsmes ģeologs, politiķis un publicists, 8. Saeimas un 9. Saeimas deputāts no PCTVL.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un Vladimirs Buzajevs

12. Saeima

12.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 12. Saeima

13. Saeima

13.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 13. Saeima

15. oktobris

15.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 15. oktobris

1919. gads

1919.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 1919. gads

1925. gads

1925.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 1925. gads

1961. gads

1961.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 1961. gads

1991. gads

1991.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 1991. gads

1995. gads

1995.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 1995. gads

1998. gada referendums par Pilsonības likumu

1998.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 1998. gada referendums par Pilsonības likumu

1998. gads

1998.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 1998. gads

2003. gads

2003.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 2003. gads

2004. gads

2004.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 2004. gads

2005. gads

2005.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 2005. gads

2006. gads

2006.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 2006. gads

2007. gads

2007.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 2007. gads

2009. gads

2009.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 2009. gads

2011. gads

2011.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 2011. gads

2021. gads

2021.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 2021. gads

2022. gads

2022.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 2022. gads

8. oktobris

8.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 8. oktobris

9. Saeimas vēlēšanas

9. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Skatīt Nepilsoņi (Latvija) un 9. Saeimas vēlēšanas

Skatīt arī

Cilvēktiesības Latvijā

Latvijas politika

Zināms kā Latvijas nepilsoņi.

, 1919. gads, 1925. gads, 1961. gads, 1991. gads, 1995. gads, 1998. gada referendums par Pilsonības likumu, 1998. gads, 2003. gads, 2004. gads, 2005. gads, 2006. gads, 2007. gads, 2009. gads, 2011. gads, 2021. gads, 2022. gads, 8. oktobris, 9. Saeimas vēlēšanas.