Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rudolfs Mesbauers

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rudolfs Mesbauers

Nobela prēmijas laureāti fizikā vs. Rudolfs Mesbauers

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā. Rudolfs Ludvigs Mesbauers (Rudolf Ludwig Mößbauer; dzimis, miris) bija Vācijas fiziķis, darbojies atoma kodolu un elementārdaļiņu fizikas jomā.

Ļevs Landaus

Ļevs Landaus (dzimis, miris) bija ebreju tautības PSRS fiziķis teorētiķis.

Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ļevs Landaus · Rudolfs Mesbauers un Ļevs Landaus · Redzēt vairāk »

Donalds Gleizers

Donalds Arturs Gleizers (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu fiziķis.

Donalds Gleizers un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Donalds Gleizers un Rudolfs Mesbauers · Redzēt vairāk »

Gamma stari

atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.

Gamma stari un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Gamma stari un Rudolfs Mesbauers · Redzēt vairāk »

Minhene

Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.

Minhene un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Minhene un Rudolfs Mesbauers · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizikā

rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.

Nobela prēmija fizikā un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Nobela prēmija fizikā un Rudolfs Mesbauers · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vācija · Rudolfs Mesbauers un Vācija · Redzēt vairāk »