Ātrāk nekā pārlūku!
298 attiecības: Abduss Salams, Absolūti melns ķermenis, Adelaide, Alžīrija, Albērs Fērs, Alberts Einšteins, Alberts Maikelsons, Aleksandrs Prohorovs, Aleksejs Abrikosovs, Alfrēds Kastlers, Alfrēds Nobels, Alotropija, Amerikas Savienotās Valstis, Andre Geims, Anrī Bekerels, Apbalvojums, Apertūra, Argons, Arno Penziass, Artūrs Šavlovs, Arturs Komptons, Astrofizika, Atmosfēra, Atoma kodols, Atompulkstenis, Atoms, Austrālija, Austroungārija, Šanhaja, Šarls Gijoms, Šķidrais kristāls, Īvars Jēvers, Ķīna, Ļevs Landaus, Žans Perēns, Žoržs Šarpaks, Žoress Alfjorovs, Čandrasekhara Venkata Rāmans, Čārlzs Barkla, Čārlzs Taunss, Čārlzs Vilsons, Čerenkova—Vavilova starojums, Čikāga, Ādams Rīss, Bāka, Bergena, Boja, Braiens Šmits, Braiens Džozefsons, Braiens Kobilka, ..., Bratislava, Britu Indija, Budapešta, Cīrihe, CERN, Citplanēta, Daļiņu detektors, Dž. Dž. Tomsons, Džeimss Čedviks, Džeimss Franks, Džeimss Reinvoters, Dženova, Džons Bardīns, Džons Kokrofts, Džons Strats, Džordžs Tomsons, Džulians Švingers, Deivids Vainlends, Deniss Gabors, Difrakcija, Diode, Donalds Gleizers, Donna Striklenda, Doplera efekts, Dordrehta, Edvards Epltons, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektroniskais pastiprinātājs, Elektronmikroskops, Elektrons, Elementārdaļiņa, Elementārdaļiņu fizika, Emīlio Segrē, Enriko Fermi, Entonijs Hjūišs, Ernests Lorenss, Ernests Voltons, Ernsts Ruska, Ervīns Šrēdingers, Fēlikss Blohs, Filips Lenards, Fotoelektriskais efekts, Fotogrāfija, Fotons, Fransuā Anglērs, Frics Zernike, Gabriels Lipmans, Gaisma, Gaismas diode, Gamma stari, Gerards 't Hofts, Gerds Binnigs, Gerlica, Globālā sasilšana, Grafēns, Gravitācijas viļņi, Guljelmo Markoni, Gustavs Dalens, Gustavs Hercs, Hanness Alfvēns, Hanss Bēte, Hanss Jensens, Hēlijs, Hēlijs-3, Heike Kamerlings Oness, Henaņa, Hendriks Lorencs, Hideki Jukava, Higsa bozons, Hirosi Amano, Hologrāfija, Iļja Franks, Igors Tamms, Integrālā shēma, Interference, Isamu Akasaki, Itālija, Izidors Rabi, Jans Džeņnins, Japāna, Jūdžīns Vīgners, Johaness Dideriks van der Vālss, Johanness Štarks, Joičiro Nambu, Jonosfēra, Jons, Kajs Sīgbāns, Kanāda, Karlo Rubija, Katovice, Kārlis Ferdinands Brauns, Kārls Deivids Andersons, Keramika, Klauss fon Klicings, Klimats, Klintons Deivisons, Kodolfizika, Kodolreakcija, Kodolu magnētiskā rezonanse, Koherence, Kompaktais mionu solenoīds, Komptona efekts, Kondensēšanās, Konstantīns Novosjolovs, Kosmiskais starojums, Kristāls, Kvants, Kvantu mehānika, Kvarki, Lahora, Lādiņpārneses ierīce, Lāzers, Leo Esaki, Leons Kūpers, Leons Ledermans, Leptoni, Li Džendao, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, LIGO, Londona, Luijs de Brojī, Luiss Alvaress, Luksemburga (pilsēta), Magnētiskais lauks, Magnetohidrodinamika, Makoto Kobajaši, Makss Borns, Makss fon Laue, Makss Planks, Manne Sīgbāns, Marija Geperte-Maiere, Marija Sklodovska-Kirī, Marijs Gells-Manns, Martins Rails, Masatosi Kosiba, Melnais caurums, Metroloģija, Mezoni, Minhene, Nīderlande, Neitrīno, Neitrons, Niķelis, Nikolajs Basovs, Nikolāss Blūmbergens, Nilss Bors, Nobela prēmija, Nobela prēmija fizikā, Norvēģija, Nukloni, Oge Bors, Optiskā šķiedra, Oscilators, Oto Šterns, Ouens Čemberlens, Ouens Ričardsons, Padomju Savienība, Patriks Blekets, Pauli princips, Pārnova, Pāvels Čerenkovs, Pīters Higss, Pīters Zēmanis, Persijs Viljamss Bridžmens, Peters Grīnbergs, Piena Ceļš, Pjērs Kirī, Pjotrs Kapica, Plazma, Polija, Polijas Karaliste (1815—1915), Polimēri, Pols Diraks, Pozitrons, Protons, Pulsārs, Pusvadītājs, Radioaktivitāte, Reliktstarojums, Rentgendifraktometrija, Rentgenstari, Ričards Fainmens, Rikardo Džakoni, Roberts Lefkovics, Roberts Milikens, Roberts Vilsons, Rodžers Penrouzs, Rudolfs Mesbauers, Sārmi, Seržs Arošs, Sesils Pauels, Sidneja, Siltums, Simetrija, Simons van der Mērs, Sinitiro Tomonaga, Skotija, Soči, Sols Perlmuters, Spektroskopija, Spektrs, Spiediens, Starojums, Stšelno, Stīvens Veinbergs, Stiprā mijiedarbība, Stokholma, Strasbūra, Subrahmanjans Čandrasekars, Supravadītspēja, Tau daļiņa, Tērauds, Telegrāfs, Teorētiskā fizika, Termoelektronu emisija, Tokija, Tranzistors, Tuneļefekts, Tvaiks, Ungārija, Valters Bote, Varšava, Vācija, Vājā mijiedarbība, Verners Heizenbergs, Viļņi, Viktors Hess, Vilards Boils, Vilhelms Rentgens, Vilhelms Vīns, Viljams Alfrēds Faulers, Viljams Šoklijs, Viljams Henrijs Bregs, Viljams Lorenss Bregs, Vilsona kamera, Vispārīgā relativitātes teorija, Visuma paātrināta izplešanās, Vitālijs Ginzburgs, Volfgangs Pauli, Volters Brateins, Vroclava, Zēmaņa efekts, Zeme, Zilā krāsa, Zvaigzne, Zviedrija, 10. decembris. Izvērst indekss (248 vairāk) »
Abduss Salams
Abduss Salams (dzimis, miris) bija pakistāniešu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Abduss Salams · Redzēt vairāk »
Absolūti melns ķermenis
Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Absolūti melns ķermenis · Redzēt vairāk »
Adelaide
Adelaide, arī Adelaida, ir pēc iedzīvotāju skaita piektā lielākā Austrālijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidos Sentvinsenta līča krastā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Adelaide · Redzēt vairāk »
Alžīrija
Alžīrija (Al Jaza'ir), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alžīrija · Redzēt vairāk »
Albērs Fērs
Albērs Fērs (Albert Fert; dzimis) ir franču fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Albērs Fērs · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Alberts Maikelsons
Alberts Abrahams Maikelsons (Albert Abraham Michelson, —) bija Prūsijā (mūsdienu Polijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alberts Maikelsons · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Prohorovs
Aleksandrs Mihailovičs Prohorovs (dzimis, miris) bija Padomju Savienības un Krievijas fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Aleksandrs Prohorovs · Redzēt vairāk »
Aleksejs Abrikosovs
Aleksejs Abrikosovs (dzimis, miris) bija PSRS, Krievijas un amerikāņu fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Aleksejs Abrikosovs · Redzēt vairāk »
Alfrēds Kastlers
Frederiks Anrī Alfrēds Kastlers (dzimis, miris) bija Francijas fiziķis, dzejnieks un universitātes profesors.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alfrēds Kastlers · Redzēt vairāk »
Alfrēds Nobels
Alfrēds Bernhards Nobels (dzimis Stokholmā, Zviedrijā, miris Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un izgudrotājs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alfrēds Nobels · Redzēt vairāk »
Alotropija
Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alotropija · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Andre Geims
Andre Konstantīns Geims (Andre Konstantin Geim; dzimis Andrejs Geims) ir Krievijā dzimis Nīderlandes/Lielbritānijas fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Andre Geims · Redzēt vairāk »
Anrī Bekerels
Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »
Apbalvojums
Kara krusts un citi apbalvojumi (Lielbritānija) Apbalvojums ir kaut kas, ko pasniedz kā pateicību par nopelniem vai izcilību.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Apbalvojums · Redzēt vairāk »
Apertūra
Objektīva liela un maza apertūra Apertūra ( — ‘atvērts, atklāts, vaļējs’) ir termins fizikā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Apertūra · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Argons · Redzēt vairāk »
Arno Penziass
Arno Allans Penziass (dzimis) ir Vācijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Arno Penziass · Redzēt vairāk »
Artūrs Šavlovs
Artūrs Leonards Šavlovs (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Artūrs Šavlovs · Redzēt vairāk »
Arturs Komptons
Arturs Holijs Komptons (—) bija amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Arturs Komptons · Redzēt vairāk »
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Astrofizika · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Atompulkstenis
Atompulkstenis ir iekārta laika mērīšanai, kurā kā periodiska signāla avots tiek izmantotas atomu vai molekulu svārstības, kas ar elektronisku shēmu palīdzību tiek salīdzinātas ar izmērāmo laika periodu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atompulkstenis · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atoms · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Šanhaja
Šanhaja ir pilsēta Ķīnas austrumos, Jandzi upes grīvā Austrumķīnas jūras krastā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Šanhaja · Redzēt vairāk »
Šarls Gijoms
Šarls Eduārs Gijoms (dzimis, miris) bija šveiciešu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Šarls Gijoms · Redzēt vairāk »
Šķidrais kristāls
Šķidrie kristāli ir organiskas vielas, kuras pie noteiktas temperatūras intervāla un šķīdinātāja ir vienlaicīgi apveltītas ar cietās vielas kristālam un šķidrumam raksturīgajām īpašībām.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Šķidrais kristāls · Redzēt vairāk »
Īvars Jēvers
Īvars Jēvers, pazīstams arī kā Aivers Džaijevers (Ivar Giæver, dzimis Bergenā) ir norvēģu izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Īvars Jēvers · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ķīna · Redzēt vairāk »
Ļevs Landaus
Ļevs Landaus (dzimis, miris) bija ebreju tautības PSRS fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ļevs Landaus · Redzēt vairāk »
Žans Perēns
Žans Batists Perēns (dzimis, miris) bija franču fiziķis un fizikālķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Žans Perēns · Redzēt vairāk »
Žoržs Šarpaks
Žoržs Šarpaks (dzimis, miris) bija Ukrainas ebreju izcelsmes franču fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Žoržs Šarpaks · Redzēt vairāk »
Žoress Alfjorovs
Žoress Alfjorovs (dzimis, miris) bija Baltkrievijā dzimis krievu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Žoress Alfjorovs · Redzēt vairāk »
Čandrasekhara Venkata Rāmans
Čandrasekhara Venkata Rāmans (Chandrasekhara Venkata Raman; dzimis, miris) bija Indijas fiziķis, kas 1930.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čandrasekhara Venkata Rāmans · Redzēt vairāk »
Čārlzs Barkla
Čārlzs Glovers Barkla (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čārlzs Barkla · Redzēt vairāk »
Čārlzs Taunss
Čārlzs Hārds Taunss (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis un pedagogs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čārlzs Taunss · Redzēt vairāk »
Čārlzs Vilsons
Čārlzs Tomsons Rīss Vilsons (dzimis, miris) - skotu izcelsmes britu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čārlzs Vilsons · Redzēt vairāk »
Čerenkova—Vavilova starojums
ASV) Čerenkova—Vavilova starojums jeb Čerenkova starojums ir elektromagnētiskais starojums, kas rodas, lādētām daļiņām kustoties vidē ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas izplatīšanās ātrumu šajā vidē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čerenkova—Vavilova starojums · Redzēt vairāk »
Čikāga
Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čikāga · Redzēt vairāk »
Ādams Rīss
Ādams Gajs Rīss (dzimis 1969. gada decembrī) ir amerikāņu astrofiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ādams Rīss · Redzēt vairāk »
Bāka
Vesterheversandas bāka Vācijā Ušvajā, Argentīnā Bāka ir celtne, parasti kā tornis, jūras krastā vai jūrā, ko izmanto jūras navigācijā, norādot jūrniekiem viņu atrašanās vietu, iezīmējot kuģu ceļus un brīdinot par potenciālajām briesmām.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Bāka · Redzēt vairāk »
Bergena
Bergena ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Bergena · Redzēt vairāk »
Boja
Daugavā Boja ir speciālas konstrukcijas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis, kas kalpo kuģu ceļu, jūras vai ostu kanālu, enkurvietu, kuģošanai bīstamu šķēršļu un citu jūras navigācijai bīstamu vietu iezīmēšanai.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Boja · Redzēt vairāk »
Braiens Šmits
Braiens Šmits (dzimis) ir ASV-Austrālijas astrofiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Braiens Šmits · Redzēt vairāk »
Braiens Džozefsons
Braiens Deivids Džozefsons (dzimis) ir Apvienotās Karalistes fiziķis un profesors Kembridžas Universitātē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Braiens Džozefsons · Redzēt vairāk »
Braiens Kobilka
Braiens Kents Kobilka (dzimis 1955. gada maijā) ir amerikāņu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Braiens Kobilka · Redzēt vairāk »
Bratislava
Bratislava ir Slovākijas galvaspilsēta un tās lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Bratislava · Redzēt vairāk »
Britu Indija
Britu Indija jeb Britu Rādža bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes kolonija Indijas subkontinentā laikā no 1858.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Britu Indija · Redzēt vairāk »
Budapešta
Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Budapešta · Redzēt vairāk »
Cīrihe
Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Cīrihe · Redzēt vairāk »
CERN
Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un CERN · Redzēt vairāk »
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Citplanēta · Redzēt vairāk »
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »
Dž. Dž. Tomsons
Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »
Džeimss Čedviks
Sers Džeimss Čedviks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džeimss Čedviks · Redzēt vairāk »
Džeimss Franks
Džeimss Franks (James Franck, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas un ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džeimss Franks · Redzēt vairāk »
Džeimss Reinvoters
Leo Džeimss Reinvoters (dzimis, miris) bija ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džeimss Reinvoters · Redzēt vairāk »
Dženova
Dženova (ligūriešu: Zena) ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Vidusjūras piekrastē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Dženova · Redzēt vairāk »
Džons Bardīns
Džons Bardīns (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis, kurš līdz šim ir vienīgais, kas divas reizes ir ieguvis Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džons Bardīns · Redzēt vairāk »
Džons Kokrofts
Sers Džons Daglass Kokrofts (dzimis, miris) - britu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džons Kokrofts · Redzēt vairāk »
Džons Strats
Sers Džons Viljams Strats, Trešais barons Relejs (dzimis, miris) - britu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džons Strats · Redzēt vairāk »
Džordžs Tomsons
Sers Džordžs Padžets Tomsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džordžs Tomsons · Redzēt vairāk »
Džulians Švingers
Džulians Seimūrs Švingers (dzimis, miris) - ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džulians Švingers · Redzēt vairāk »
Deivids Vainlends
Deivids Džefrijs Vainlends (. encinahighschool.com dzimis) ir amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Deivids Vainlends · Redzēt vairāk »
Deniss Gabors
Deniss Gabors (dzimis Dēnešs Gābors Budapeštā, miris Londonā) bija ungāru izcelsmes britu elektrotehnikas inženieris un fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Deniss Gabors · Redzēt vairāk »
Difrakcija
Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru. Lai to izskaidrotu, jāzina Heigensa-Frenela princips. Heigensa principa būtība: katrs punkts uz viļņa frontes jāuzskata par jaunu sekundāru viļņu avotu. Frenela princips: fiktīvie sekundārie viļņu avoti ir koherenti un svārstās vienādās fāzēs. Šie sekundārie viļņi pārklājoties interferē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Difrakcija · Redzēt vairāk »
Diode
Simbols, ar kuru shēmās apzīmē diodes Dažāda veida pusvadītāju diodes Diode (no grieķu di divreiz + elektrods) ir elektroniska pusvadītāju ierīce (radiodetaļa) ar diviem izvadiem, kurā elektriskā strāva plūst vienā virzienā, un kuru veido viena elektronu-caurumu (p-n) pāreja.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Diode · Redzēt vairāk »
Donalds Gleizers
Donalds Arturs Gleizers (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Donalds Gleizers · Redzēt vairāk »
Donna Striklenda
Donna Teo Striklenda (dzimusi) ir Kanādas fiziķe un universitātes profesore.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Donna Striklenda · Redzēt vairāk »
Doplera efekts
Viļņu avots kustas uz kreiso pusi. Līdz ar to viļņa frekvence šajā virzienā palielinās, bet pretējā virzienā (attēlā pa labi) samazinās. Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Doplera efekts · Redzēt vairāk »
Dordrehta
Dordrehta ir pilsēta Nīderlandē, Dienvidholandes provincē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Dordrehta · Redzēt vairāk »
Edvards Epltons
Sers Edvards Viktors Epltons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Edvards Epltons · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektroniskais pastiprinātājs
Elektronu lampu Hi-Fi pastiprinātājs Elektroniskais pastiprinātājs ir ierīce, kura pastiprina signāla jaudu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektroniskais pastiprinātājs · Redzēt vairāk »
Elektronmikroskops
Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņu fizika
Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »
Emīlio Segrē
Emīlio Džino Segrē (dzimis, miris) bija itāļu un amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Emīlio Segrē · Redzēt vairāk »
Enriko Fermi
Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Enriko Fermi · Redzēt vairāk »
Entonijs Hjūišs
Entonijs Hjūišs (dzimis, miris) bija britu radioastronoms.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Entonijs Hjūišs · Redzēt vairāk »
Ernests Lorenss
Ernests Orlando Lorenss ( —) bija ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ernests Lorenss · Redzēt vairāk »
Ernests Voltons
Ernests Tomass Sintons Voltons (dzimis, miris) - angļu izcelsmes īru fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ernests Voltons · Redzēt vairāk »
Ernsts Ruska
Ernsts Augusts Frīdrihs Ruska (dzimis, miris) bija Vācijas fiziķis, izgudrotājs un universitātes profesors.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ernsts Ruska · Redzēt vairāk »
Ervīns Šrēdingers
Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ervīns Šrēdingers · Redzēt vairāk »
Fēlikss Blohs
Fēlikss Blohs (Felix Bloch; dzimis, miris) bija Šveices un ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fēlikss Blohs · Redzēt vairāk »
Filips Lenards
Filips Lenards (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Filips Lenards · Redzēt vairāk »
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Fotogrāfija
Fotoaparāts - ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas Fotogrāfija (— gaisma, γράφειν (graphein) — rakstīt, zīmēt) ir tehnoloģiska attēlu iegūšana, kurā atstarotos gaismas starus apkopo un fokusē uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fotogrāfija · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fotons · Redzēt vairāk »
Fransuā Anglērs
Fransuā Anglērs (dzimis) ir beļģu fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fransuā Anglērs · Redzēt vairāk »
Frics Zernike
Frics Zernike jeb Fricis Cernike (dzimis, miris) bija Nīderlandes fiziķis, matemātiķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Frics Zernike · Redzēt vairāk »
Gabriels Lipmans
Gabriels Lipmans (Gabriel Lippmann, —) bija Luksemburgā dzimis franču fiziķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gabriels Lipmans · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaismas diode
3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gaismas diode · Redzēt vairāk »
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gamma stari · Redzēt vairāk »
Gerards 't Hofts
Gerards 't Hofts (dzimis) ir Nīderlandes fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gerards 't Hofts · Redzēt vairāk »
Gerds Binnigs
Gerds Binnigs (dzimis) ir Vācijas fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gerds Binnigs · Redzēt vairāk »
Gerlica
Gerlica ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Gerlicas apriņķa centrs, pie Neises upes, kas kopš 1945.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gerlica · Redzēt vairāk »
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »
Grafēns
grafīta kristālā; tos atdalot, var iegūt grafēnu Grafēns ir oglekļa viena atoma biezuma slānis, kas veidots ar sp² starpatomu saitēm heksagonālā divdimensiju kristāliskajā režģī.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Grafēns · Redzēt vairāk »
Gravitācijas viļņi
Divdimensionāla gravitācijas viļņu shēma, kurus rada divas vienas ap otru riņķojošas neitronu zvaigznes Gravitācijas viļņi ir šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārīgās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeņi vai to formas izmaiņa.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gravitācijas viļņi · Redzēt vairāk »
Guljelmo Markoni
Guljelmo Markoni (izrunā, dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Guljelmo Markoni · Redzēt vairāk »
Gustavs Dalens
Nilss Gustavs Dalens (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un inženieris.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gustavs Dalens · Redzēt vairāk »
Gustavs Hercs
Gustavs Ludvigs Hercs (dzimis, miris.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gustavs Hercs · Redzēt vairāk »
Hanness Alfvēns
Hanness Ūlofs Jesta Alfvēns (dzimis, miris) bija zviedru elektrotehnikas inženieris un plazmas fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hanness Alfvēns · Redzēt vairāk »
Hanss Bēte
Hanss Albrehts Bēte (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hanss Bēte · Redzēt vairāk »
Hanss Jensens
Johaness Hanss Daniels Jensens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hanss Jensens · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Hēlijs-3
Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »
Heike Kamerlings Oness
Heike Kamerlings Oness (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Heike Kamerlings Oness · Redzēt vairāk »
Henaņa
Henaņas province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Henaņa · Redzēt vairāk »
Hendriks Lorencs
Hendriks Antons Lorencs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas 1902.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hendriks Lorencs · Redzēt vairāk »
Hideki Jukava
Hideki Jukava (dzimis, miris) bija japāņu fiziķis teorētiķis, pirmais Nobela prēmijas laureāts no Japānas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hideki Jukava · Redzēt vairāk »
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Higsa bozons · Redzēt vairāk »
Hirosi Amano
Hirosi Amano (dzimis) ir japāņu fiziķis, inženieris un izgudrotājs, specializējies pusvadītāju tehnoloģiju jomā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hirosi Amano · Redzēt vairāk »
Hologrāfija
Hologramma Hologrāfija (no (hòlòs) — ‘viss, vesels’; γραφή (grafè) — ‘rakstīšana’) ir zinātne par hologrammu izgatavošanu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hologrāfija · Redzēt vairāk »
Iļja Franks
Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Iļja Franks · Redzēt vairāk »
Igors Tamms
Igors Tamms (dzimis, miris) bija padomju fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Igors Tamms · Redzēt vairāk »
Integrālā shēma
Atmel ''Diopsis 740 System on Chip'' integrālā shēma, kur redzami elektroniskie bloki Mikroshēmas, kas paredzētas virspusējai montāžai Integrālā shēma jeb IS, bieži saukta arī par mikroshēmu ir miniaturizēta elektroniska shēma (ko pārsvarā veido pusvadītāju elementi, kā arī pasīvi komponenti), kas iestrādāta plāna pusvadītāja materiāla pamata virsmā un ievietota neatdalāmā korpusā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Integrālā shēma · Redzēt vairāk »
Interference
Zaļais un zilais vilnis ceļo pretējos virzienos, to interference ir sarkanais vilnis Interference ir viļņu (mehānisko, elektromagnētisko u.c.) pārklāšanās telpā un savstarpējā mijiedarbība.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Interference · Redzēt vairāk »
Isamu Akasaki
Isamu Akasaki (dzimis, miris) bija japāņu inženieris un fiziķis, specializējies pusvadītāju tehnoloģiju jomā, vislabāk pazīstams ar spilgtas gallija nitrīda (GaN) p-n pārejas zilas gaismas diodes izgudrošanu 1989.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Isamu Akasaki · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Itālija · Redzēt vairāk »
Izidors Rabi
Izidors Aizeks Rabi (dzimis, miris) - Galīcijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Izidors Rabi · Redzēt vairāk »
Jans Džeņnins
Jans Džeņnins, amerikanizētais variants - Čeņnins (Frenks) Jangs (Chen-Ning Frank Yang / 楊振寧 (piņjiņā: Yáng Zhènníng), -) - ķīniešu/ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jans Džeņnins · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Japāna · Redzēt vairāk »
Jūdžīns Vīgners
Jūdžīns Pols Vīgners jeb Jenē Pāls Vigners (dzimis, miris) bija Austroungārijā dzimis Amerikas Savienoto Valstu fiziķis, pēc tautības — ebrejs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jūdžīns Vīgners · Redzēt vairāk »
Johaness Dideriks van der Vālss
Johaness Dideriks van der Vālss (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Johaness Dideriks van der Vālss · Redzēt vairāk »
Johanness Štarks
Johanness Štarks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Johanness Štarks · Redzēt vairāk »
Joičiro Nambu
Joičiro Nambu (dzimis, miris) bija Japānas un ASV fiziķis un Čikāgas Universitātes profesors.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Joičiro Nambu · Redzēt vairāk »
Jonosfēra
Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jonosfēra · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jons · Redzēt vairāk »
Kajs Sīgbāns
Kajs Manne Bērje Sīgbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kajs Sīgbāns · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kanāda · Redzēt vairāk »
Karlo Rubija
Karlo Rubija (dzimis) ir Itālijas fiziķis un inženieris.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Karlo Rubija · Redzēt vairāk »
Katovice
Katovice ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Katovice · Redzēt vairāk »
Kārlis Ferdinands Brauns
Kārlis Ferdinands Brauns (dzimis, miris) bija vācu izgudrotājs un fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kārlis Ferdinands Brauns · Redzēt vairāk »
Kārls Deivids Andersons
Kārls Deivids Andersons (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kārls Deivids Andersons · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Keramika · Redzēt vairāk »
Klauss fon Klicings
Klauss fon Klicings (dzimis) ir vācu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Klauss fon Klicings · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Klimats · Redzēt vairāk »
Klintons Deivisons
Klintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, -) - ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Klintons Deivisons · Redzēt vairāk »
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kodolfizika · Redzēt vairāk »
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »
Kodolu magnētiskā rezonanse
Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »
Koherence
Augšā attēloti koherenti viļņi ar nemainīgu fāžu starpību, apakšā — nekoherenti, kam fāžu starpība mainās laikā Koherence (- saķeršanās, sasaistīšanās) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Koherence · Redzēt vairāk »
Kompaktais mionu solenoīds
Kompaktais mionu solenoīds (KMS) ir viens no Eiropas kodolpētījumu centra CERN Lielā hadronu pretkūļu paātrinātāja daļiņu detektoriem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kompaktais mionu solenoīds · Redzēt vairāk »
Komptona efekts
Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Komptona efekts · Redzēt vairāk »
Kondensēšanās
Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kondensēšanās · Redzēt vairāk »
Konstantīns Novosjolovs
Sers Konstantīns Novosjolovs ir krievu izcelsmes britu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Konstantīns Novosjolovs · Redzēt vairāk »
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kristāls · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kvants · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Kvarki
standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kvarki · Redzēt vairāk »
Lahora
Lahora ir pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos pie Rāvi upes, netālu no Indijas robežas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lahora · Redzēt vairāk »
Lādiņpārneses ierīce
Lādiņpārneses ierīce jeb lādiņsaites matrica (saīsināti CCD) ir starojuma uztvērējs — fotoelektrisku pusvadītāju matrica ar ļoti augstu jutību.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lādiņpārneses ierīce · Redzēt vairāk »
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lāzers · Redzēt vairāk »
Leo Esaki
Reona Esaki (dzimis), pazīstams arī kā Leo Esaki, ir Japānas fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leo Esaki · Redzēt vairāk »
Leons Kūpers
Leons N Kūpers (dzimis) ir ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leons Kūpers · Redzēt vairāk »
Leons Ledermans
Leons Makss Ledermans (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leons Ledermans · Redzēt vairāk »
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leptoni · Redzēt vairāk »
Li Džendao
Li Džendao, amerikanizētais variants - Cundao Lī (Tsung-Dao Lee / 李政道 (piņjiņā: Lǐ Zhèngdào), dzimis) ir ķīniešu/ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Li Džendao · Redzēt vairāk »
Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
LIGO
LIGO (no — "lāzera interferometrijas gravitācijas viļņu observatorija") ir apjomīgs fizikas eksperiments, kas paredzēts gravitācijas viļņu atklāšanai.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un LIGO · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Londona · Redzēt vairāk »
Luijs de Brojī
Luijs de Brojī (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Luijs de Brojī · Redzēt vairāk »
Luiss Alvaress
Luiss Volters Alvaress ( —) — bija ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Luiss Alvaress · Redzēt vairāk »
Luksemburga (pilsēta)
Luksemburga (luksemburgiešu: Lëtzebuerg) ir pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidu daļā, pie Petruses ietekas Alzetē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Luksemburga (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Magnetohidrodinamika
Magnetohidrodinamika (MHD) ir fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošu gāzu vai šķidrumu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Magnetohidrodinamika · Redzēt vairāk »
Makoto Kobajaši
Makoto Kobajaši (dzimis) ir Japānas fiziķis, pazīstams ar ieguldījumu elementārdaļiņu fizikas teorijā, ar darbu pie lādiņa konjugācijas paritātes simetrijas pārkāpumiem (CP pārkāpumiem).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makoto Kobajaši · Redzēt vairāk »
Makss Borns
Makss Borns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makss Borns · Redzēt vairāk »
Makss fon Laue
Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makss fon Laue · Redzēt vairāk »
Makss Planks
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makss Planks · Redzēt vairāk »
Manne Sīgbāns
Kārls Manne Jēorgs Sīgbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Manne Sīgbāns · Redzēt vairāk »
Marija Geperte-Maiere
Marija Geperte-Maiere (dzimusi, mirusi) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķe.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Marija Geperte-Maiere · Redzēt vairāk »
Marija Sklodovska-Kirī
Marija Salomea Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Marija Sklodovska-Kirī · Redzēt vairāk »
Marijs Gells-Manns
Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Marijs Gells-Manns · Redzēt vairāk »
Martins Rails
Sers Martins Rails (dzimis, miris) - britu radioastronoms.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Martins Rails · Redzēt vairāk »
Masatosi Kosiba
Masatosi Kosiba (dzimis, miris) bija Japānas fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Masatosi Kosiba · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Metroloģija
Metroloģija (no sengrieķu μέτρον — "mērs" un λόγος — "vārds, mācība") ir zinātne par mērīšanu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Metroloģija · Redzēt vairāk »
Mezoni
Mezoni (no grieķu μέσος - vidējais) ir subatomāras daļiņas — bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Mezoni · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Minhene · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Neitrīno · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Neitrons · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Niķelis · Redzēt vairāk »
Nikolajs Basovs
Nikolajs Basovs (dzimis, miris) bija PSRS un Krievijas fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nikolajs Basovs · Redzēt vairāk »
Nikolāss Blūmbergens
Nikolāss Blūmbergens (dzimis, miris) bija Nīderlandes, vēlāk Amerikas Savienoto Valstu, fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nikolāss Blūmbergens · Redzēt vairāk »
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nilss Bors · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Nukloni
Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nukloni · Redzēt vairāk »
Oge Bors
Oge Nilss Bors (dzimis, miris) bija Dānijas kodolfiziķis un profesors Koenhāgenas Universitātē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Oge Bors · Redzēt vairāk »
Optiskā šķiedra
Optiskās šķiedras Optiskā šķiedra ir caurspīdīga, elastīga dielektriska materiāla šķiedra, kas izgatavota, stiepjot stiklu (silīcija dioksīdu) vai plastmasu diametrā, kas ir nedaudz biezāka nekā cilvēka mats.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Optiskā šķiedra · Redzēt vairāk »
Oscilators
Oscilators (- šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Oscilators · Redzēt vairāk »
Oto Šterns
Oto Šterns (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas, vēlāk ASV fiziķis, 1943.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Oto Šterns · Redzēt vairāk »
Ouens Čemberlens
Ouens Čemberlens (Owen Chamberlain, —) bija ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ouens Čemberlens · Redzēt vairāk »
Ouens Ričardsons
Sers Ouens Villanss Ričardsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ouens Ričardsons · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Patriks Blekets
Patriks Meinards Stjuarts Blekets, barons Blekets (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Patriks Blekets · Redzēt vairāk »
Pauli princips
kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pauli princips · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pārnova · Redzēt vairāk »
Pāvels Čerenkovs
Pāvels Čerenkovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pāvels Čerenkovs · Redzēt vairāk »
Pīters Higss
Pīters Veirs Higss (dzimis) ir britu fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pīters Higss · Redzēt vairāk »
Pīters Zēmanis
Pīters Zēmanis ( —) bija nīderlandiešu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pīters Zēmanis · Redzēt vairāk »
Persijs Viljamss Bridžmens
Persijs Viljamss Bridžmens (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Persijs Viljamss Bridžmens · Redzēt vairāk »
Peters Grīnbergs
Peters Grīnbergs (dzimis, miris fz-juelich.de) bija vācu fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Peters Grīnbergs · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Pjērs Kirī
Pjērs Kirī (dzimis, miris) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pjērs Kirī · Redzēt vairāk »
Pjotrs Kapica
Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pjotrs Kapica · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Plazma · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Polijas Karaliste (1815—1915) · Redzēt vairāk »
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Polimēri · Redzēt vairāk »
Pols Diraks
Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pols Diraks · Redzēt vairāk »
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pozitrons · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Protons · Redzēt vairāk »
Pulsārs
Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pulsārs · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Reliktstarojums
Reliktstarojums ir zemas intensitātes kosmiskais radiostarojums, kas aizpilda Visumu un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Reliktstarojums · Redzēt vairāk »
Rentgendifraktometrija
Rentgendifraktometrija jeb rentgenstruktūranalīze ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rentgendifraktometrija · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Ričards Fainmens
Ričards Filipss Fainmens (dzimis, miris) bija amerikāņu zinātnieks un polimāts.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ričards Fainmens · Redzēt vairāk »
Rikardo Džakoni
Rikardo Džakoni (Riccardo Giacconi) (dzimis 1931. gada 6. oktobrī) ir itāliešu izcelsmes ASV astrofiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rikardo Džakoni · Redzēt vairāk »
Roberts Lefkovics
Roberts Džozefs Lefkovics (Robert Joseph Lefkowitz; dzimis) ir amerikāņu ārsts un zinātnieks.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Roberts Lefkovics · Redzēt vairāk »
Roberts Milikens
Roberts Endrū Milikens (Robert Andrews Millikan, -) bija ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Roberts Milikens · Redzēt vairāk »
Roberts Vilsons
Roberts Vudrovs Vilsons (dzimis Hjūstonā, Teksasā, ASV) ir ASV astronoms un fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Roberts Vilsons · Redzēt vairāk »
Rodžers Penrouzs
Sers Rodžers Penrouzs (dzimis) ir britu matemātiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rodžers Penrouzs · Redzēt vairāk »
Rudolfs Mesbauers
Rudolfs Ludvigs Mesbauers (Rudolf Ludwig Mößbauer; dzimis, miris) bija Vācijas fiziķis, darbojies atoma kodolu un elementārdaļiņu fizikas jomā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rudolfs Mesbauers · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sārmi · Redzēt vairāk »
Seržs Arošs
Seržs Arošs (dzimis) ir franču fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Seržs Arošs · Redzēt vairāk »
Sesils Pauels
Sesils Frenks Pauels (dzimis, miris) - britu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sesils Pauels · Redzēt vairāk »
Sidneja
Sidneja (angļu: Sydney) ir lielākā Austrālijas pilsēta, Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sidneja · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Siltums · Redzēt vairāk »
Simetrija
Pa kreisi redzams aksiāli simetrisks zīmējums, bet pa labi — asimetrisks zīmējums Simetrija (symmetría — ‘atbilstība’, ‘samērīgums’) ir īpašība, kuras rezultātā ģeometriskas figūras vai ķermeņi saskan paši ar sevi, ja izpilda noteiktas pārveidošanas darbības.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Simetrija · Redzēt vairāk »
Simons van der Mērs
Simons van der Mērs (Simon van der Meer; dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas strādāja daļiņu paātrinātāju jomā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Simons van der Mērs · Redzēt vairāk »
Sinitiro Tomonaga
Sinitiro Tomonaga (dzimis, miris) bija Japānas fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sinitiro Tomonaga · Redzēt vairāk »
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Skotija · Redzēt vairāk »
Soči
Soči ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Soči · Redzēt vairāk »
Sols Perlmuters
Sols Perlmuters (dzimis) ir ASV astrofiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sols Perlmuters · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Spektrs · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Spiediens · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Starojums · Redzēt vairāk »
Stšelno
Stšelno (Strzelno) ir pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē Polijā, uz dienvidiem no Inovroclavas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stšelno · Redzēt vairāk »
Stīvens Veinbergs
Stīvens Veinbergs (1933—2021) bija ASV fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stīvens Veinbergs · Redzēt vairāk »
Stiprā mijiedarbība
Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stokholma · Redzēt vairāk »
Strasbūra
Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Strasbūra · Redzēt vairāk »
Subrahmanjans Čandrasekars
Subrahmanjans Čandrasekars (Subrahmanyan Chandrasekhar), pazīstams arī kā Čandra (Chandra; dzimis, miris), bija indiešu izcelsmes ASV matemātiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Subrahmanjans Čandrasekars · Redzēt vairāk »
Supravadītspēja
Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »
Tau daļiņa
Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tau daļiņa · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tērauds · Redzēt vairāk »
Telegrāfs
Telegrāfs (— 'tālu' un γραφειν — 'rakstīt') ir sistēma ziņojumu (telegrammu) pārraidei attālumā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Telegrāfs · Redzēt vairāk »
Teorētiskā fizika
Tārpejas vizualizācija — lai arī tā nekad nav novērota, matemātiskie modeļi un zinātniskās teorijas paredz tās pastāvēšanu Teorētiskā fizika ir fizikas apakšnozare, kurā tiek izstrādāti dabas parādību, kā arī to risināšanas matemātiskie modeļi.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Teorētiskā fizika · Redzēt vairāk »
Termoelektronu emisija
Termoelektronu emisija - brīvu elektronu atdalīšanās no sakarsētiem ķermeņiem jeb elektronu emisijas veids, kas pamatojas uz temperatūras iedarbību.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Termoelektronu emisija · Redzēt vairāk »
Tokija
Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tokija · Redzēt vairāk »
Tranzistors
Dažādi tranzistori Tranzistors (no transfer (pārnest) + resistor (rezistors)) - pusvadītāju ierīce, kas tiek izmantota elektronikā signālu pastiprināšanai, modulēšanai, ģenerēšanai u. c. Izšķir tranzistorus ar divām pusvadītāju pārejām (bipolārie tranzistori jeb tā saucamie pnp un npn tranzistori) un lauktranzistorus (FET).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tranzistors · Redzēt vairāk »
Tuneļefekts
Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tuneļefekts · Redzēt vairāk »
Tvaiks
ūdens tvaika burbuļi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tvaiks · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ungārija · Redzēt vairāk »
Valters Bote
Valters Vilhelms Georgs Bote (dzimis, miris) bija vācu kodolfiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Valters Bote · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Varšava · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vācija · Redzēt vairāk »
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Verners Heizenbergs
Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viļņi · Redzēt vairāk »
Viktors Hess
Viktors Francis Hess (dzimis, miris) bija austriešu-amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viktors Hess · Redzēt vairāk »
Vilards Boils
Vilards Boils (Willard Sterling Boyle; dzimis, miris) bija Kanādas fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilards Boils · Redzēt vairāk »
Vilhelms Rentgens
Vilhelms Konrāds Rentgens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilhelms Rentgens · Redzēt vairāk »
Vilhelms Vīns
Vilhelms Kārlis Verners Oto Fricis Francis Vīns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilhelms Vīns · Redzēt vairāk »
Viljams Alfrēds Faulers
Viljams Alfrēds Faulers (William Alfred Fowler, dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Alfrēds Faulers · Redzēt vairāk »
Viljams Šoklijs
Viljams Šoklijs (dzimis, miris) bija ASV fiziķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Šoklijs · Redzēt vairāk »
Viljams Henrijs Bregs
Sers Viljams Henrijs Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis, ķīmiķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Henrijs Bregs · Redzēt vairāk »
Viljams Lorenss Bregs
Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »
Vilsona kamera
Vilsona kamera Vilsona kamera ir ierīce, kas paredzēta lādētu daļiņu atstāto pēdu (treku) reģistrēšanai.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilsona kamera · Redzēt vairāk »
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Visuma paātrināta izplešanās
W.M.Keka observatorijas teleskopi Havaju salās Visuma paātrināta izplešanās ir efekts, kas izraisa Visuma objektu, piemēram, galaktiku attālināšanos vienai no otras ar pastāvīgi pieaugošu ātrumu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Visuma paātrināta izplešanās · Redzēt vairāk »
Vitālijs Ginzburgs
Vitālijs Ginzburgs (dzimis 1916. gada 4.oktobrī, miris 2009. gada 8. novembrī) bija ebreju tautības PSRS un Krievijas fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vitālijs Ginzburgs · Redzēt vairāk »
Volfgangs Pauli
Volfgangs Ernsts Pauli (Wolfgang Ernst Pauli, dzimis, miris) bija austriešu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Volfgangs Pauli · Redzēt vairāk »
Volters Brateins
Volters Hauzers Brateins (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Volters Brateins · Redzēt vairāk »
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vroclava · Redzēt vairāk »
Zēmaņa efekts
Dzīvsudraba tvaika lampas spektrālās līnijas pie viļņa garuma 546,1 nm, redzams anomālais Zēmaņa efekts. (A) Bez magnētiskā lauka. (B) Ar magnētisko lauku spektrālās līnijas sadalās kā šķērsvirziena Zēmana efekts. (C) Ar magnētisko lauku sadaliet kā garenvirziena Zēmana efekts. Spektrālās līnijas tika iegūtas, izmantojot Fabri – Pero interferometru. Zēmaņa efekts (nosaukts nīderlandiešu fiziķa Pītera Zēmaņa vārdā) ir spektrālās līnijas sašķelšanās vairākās komponentēs statiska ārējā magnētiskā lauka klātbūtnē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zēmaņa efekts · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zeme · Redzēt vairāk »
Zilā krāsa
Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zilā krāsa · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zviedrija · Redzēt vairāk »
10. decembris
10.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un 10. decembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums.
