Satura rādītājs
298 attiecības: Abduss Salams, Absolūti melns ķermenis, Adelaide, Alžīrija, Albērs Fērs, Alberts Einšteins, Alberts Maikelsons, Aleksandrs Prohorovs, Aleksejs Abrikosovs, Alfrēds Kastlers, Alfrēds Nobels, Alotropija, Amerikas Savienotās Valstis, Andre Geims, Anrī Bekerels, Apbalvojums, Apertūra, Argons, Arno Penziass, Artūrs Šavlovs, Arturs Komptons, Astrofizika, Atmosfēra, Atoma kodols, Atompulkstenis, Atoms, Austrālija, Austroungārija, Šanhaja, Šarls Gijoms, Šķidrais kristāls, Īvars Jēvers, Ķīna, Ļevs Landaus, Žans Perēns, Žoržs Šarpaks, Žoress Alfjorovs, Čandrasekhara Venkata Rāmans, Čārlzs Barkla, Čārlzs Taunss, Čārlzs Vilsons, Čerenkova—Vavilova starojums, Čikāga, Ādams Rīss, Bāka, Bergena, Boja, Braiens Šmits, Braiens Džozefsons, Braiens Kobilka, ... Izvērst indekss (248 vairāk) »
Abduss Salams
Abduss Salams (dzimis, miris) bija pakistāniešu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Abduss Salams
Absolūti melns ķermenis
Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Absolūti melns ķermenis
Adelaide
Adelaide, arī Adelaida, ir pēc iedzīvotāju skaita piektā lielākā Austrālijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidos Sentvinsenta līča krastā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Adelaide
Alžīrija
Alžīrija (Al Jaza'ir), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alžīrija
Albērs Fērs
Albērs Fērs (Albert Fert; dzimis) ir franču fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Albērs Fērs
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alberts Einšteins
Alberts Maikelsons
Alberts Abrahams Maikelsons (Albert Abraham Michelson, —) bija Prūsijā (mūsdienu Polijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alberts Maikelsons
Aleksandrs Prohorovs
Aleksandrs Mihailovičs Prohorovs (dzimis, miris) bija Padomju Savienības un Krievijas fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Aleksandrs Prohorovs
Aleksejs Abrikosovs
Aleksejs Abrikosovs (dzimis, miris) bija PSRS, Krievijas un amerikāņu fiziķis teorētiķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Aleksejs Abrikosovs
Alfrēds Kastlers
Frederiks Anrī Alfrēds Kastlers (dzimis, miris) bija Francijas fiziķis, dzejnieks un universitātes profesors.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alfrēds Kastlers
Alfrēds Nobels
Alfrēds Bernhards Nobels (dzimis Stokholmā, Zviedrijā, miris Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un izgudrotājs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alfrēds Nobels
Alotropija
Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alotropija
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Amerikas Savienotās Valstis
Andre Geims
Andre Konstantīns Geims (Andre Konstantin Geim; dzimis Andrejs Geims) ir Krievijā dzimis Nīderlandes/Lielbritānijas fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Andre Geims
Anrī Bekerels
Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Anrī Bekerels
Apbalvojums
Kara krusts un citi apbalvojumi (Lielbritānija) Apbalvojums ir kaut kas, ko pasniedz kā pateicību par nopelniem vai izcilību.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Apbalvojums
Apertūra
Objektīva liela un maza apertūra Apertūra ( — ‘atvērts, atklāts, vaļējs’) ir termins fizikā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Apertūra
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Argons
Arno Penziass
Arno Allans Penziass (dzimis) ir Vācijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Arno Penziass
Artūrs Šavlovs
Artūrs Leonards Šavlovs (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Artūrs Šavlovs
Arturs Komptons
Arturs Holijs Komptons (—) bija amerikāņu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Arturs Komptons
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Astrofizika
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atmosfēra
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atoma kodols
Atompulkstenis
Atompulkstenis ir iekārta laika mērīšanai, kurā kā periodiska signāla avots tiek izmantotas atomu vai molekulu svārstības, kas ar elektronisku shēmu palīdzību tiek salīdzinātas ar izmērāmo laika periodu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atompulkstenis
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atoms
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Austrālija
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Austroungārija
Šanhaja
Šanhaja ir pilsēta Ķīnas austrumos, Jandzi upes grīvā Austrumķīnas jūras krastā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Šanhaja
Šarls Gijoms
Šarls Eduārs Gijoms (dzimis, miris) bija šveiciešu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Šarls Gijoms
Šķidrais kristāls
Šķidrie kristāli ir organiskas vielas, kuras pie noteiktas temperatūras intervāla un šķīdinātāja ir vienlaicīgi apveltītas ar cietās vielas kristālam un šķidrumam raksturīgajām īpašībām.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Šķidrais kristāls
Īvars Jēvers
Īvars Jēvers, pazīstams arī kā Aivers Džaijevers (Ivar Giæver, dzimis Bergenā) ir norvēģu izcelsmes ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Īvars Jēvers
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ķīna
Ļevs Landaus
Ļevs Landaus (dzimis, miris) bija ebreju tautības PSRS fiziķis teorētiķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ļevs Landaus
Žans Perēns
Žans Batists Perēns (dzimis, miris) bija franču fiziķis un fizikālķīmiķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Žans Perēns
Žoržs Šarpaks
Žoržs Šarpaks (dzimis, miris) bija Ukrainas ebreju izcelsmes franču fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Žoržs Šarpaks
Žoress Alfjorovs
Žoress Alfjorovs (dzimis, miris) bija Baltkrievijā dzimis krievu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Žoress Alfjorovs
Čandrasekhara Venkata Rāmans
Čandrasekhara Venkata Rāmans (Chandrasekhara Venkata Raman; dzimis, miris) bija Indijas fiziķis, kas 1930.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čandrasekhara Venkata Rāmans
Čārlzs Barkla
Čārlzs Glovers Barkla (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čārlzs Barkla
Čārlzs Taunss
Čārlzs Hārds Taunss (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis un pedagogs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čārlzs Taunss
Čārlzs Vilsons
Čārlzs Tomsons Rīss Vilsons (dzimis, miris) - skotu izcelsmes britu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čārlzs Vilsons
Čerenkova—Vavilova starojums
ASV) Čerenkova—Vavilova starojums jeb Čerenkova starojums ir elektromagnētiskais starojums, kas rodas, lādētām daļiņām kustoties vidē ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas izplatīšanās ātrumu šajā vidē.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čerenkova—Vavilova starojums
Čikāga
Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čikāga
Ādams Rīss
Ādams Gajs Rīss (dzimis 1969. gada decembrī) ir amerikāņu astrofiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ādams Rīss
Bāka
Vesterheversandas bāka Vācijā Ušvajā, Argentīnā Bāka ir celtne, parasti kā tornis, jūras krastā vai jūrā, ko izmanto jūras navigācijā, norādot jūrniekiem viņu atrašanās vietu, iezīmējot kuģu ceļus un brīdinot par potenciālajām briesmām.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Bāka
Bergena
Bergena ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Bergena
Boja
Daugavā Boja ir speciālas konstrukcijas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis, kas kalpo kuģu ceļu, jūras vai ostu kanālu, enkurvietu, kuģošanai bīstamu šķēršļu un citu jūras navigācijai bīstamu vietu iezīmēšanai.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Boja
Braiens Šmits
Braiens Šmits (dzimis) ir ASV-Austrālijas astrofiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Braiens Šmits
Braiens Džozefsons
Braiens Deivids Džozefsons (dzimis) ir Apvienotās Karalistes fiziķis un profesors Kembridžas Universitātē.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Braiens Džozefsons
Braiens Kobilka
Braiens Kents Kobilka (dzimis 1955. gada maijā) ir amerikāņu ķīmiķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Braiens Kobilka
Bratislava
Bratislava ir Slovākijas galvaspilsēta un tās lielākā pilsēta.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Bratislava
Britu Indija
Britu Indija jeb Britu Rādža bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes kolonija Indijas subkontinentā laikā no 1858.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Britu Indija
Budapešta
Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Budapešta
Cīrihe
Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Cīrihe
CERN
Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un CERN
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Citplanēta
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Daļiņu detektors
Dž. Dž. Tomsons
Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Dž. Dž. Tomsons
Džeimss Čedviks
Sers Džeimss Čedviks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džeimss Čedviks
Džeimss Franks
Džeimss Franks (James Franck, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas un ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džeimss Franks
Džeimss Reinvoters
Leo Džeimss Reinvoters (dzimis, miris) bija ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džeimss Reinvoters
Dženova
Dženova (ligūriešu: Zena) ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Vidusjūras piekrastē.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Dženova
Džons Bardīns
Džons Bardīns (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis, kurš līdz šim ir vienīgais, kas divas reizes ir ieguvis Nobela prēmiju fizikā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džons Bardīns
Džons Kokrofts
Sers Džons Daglass Kokrofts (dzimis, miris) - britu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džons Kokrofts
Džons Strats
Sers Džons Viljams Strats, Trešais barons Relejs (dzimis, miris) - britu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džons Strats
Džordžs Tomsons
Sers Džordžs Padžets Tomsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džordžs Tomsons
Džulians Švingers
Džulians Seimūrs Švingers (dzimis, miris) - ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džulians Švingers
Deivids Vainlends
Deivids Džefrijs Vainlends (. encinahighschool.com dzimis) ir amerikāņu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Deivids Vainlends
Deniss Gabors
Deniss Gabors (dzimis Dēnešs Gābors Budapeštā, miris Londonā) bija ungāru izcelsmes britu elektrotehnikas inženieris un fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Deniss Gabors
Difrakcija
Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Difrakcija
Diode
Simbols, ar kuru shēmās apzīmē diodes Dažāda veida pusvadītāju diodes Diode (no grieķu di divreiz + elektrods) ir elektroniska pusvadītāju ierīce (radiodetaļa) ar diviem izvadiem, kurā elektriskā strāva plūst vienā virzienā, un kuru veido viena elektronu-caurumu (p-n) pāreja.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Diode
Donalds Gleizers
Donalds Arturs Gleizers (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Donalds Gleizers
Donna Striklenda
Donna Teo Striklenda (dzimusi) ir Kanādas fiziķe un universitātes profesore.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Donna Striklenda
Doplera efekts
Viļņu avots kustas uz kreiso pusi. Līdz ar to viļņa frekvence šajā virzienā palielinās, bet pretējā virzienā (attēlā pa labi) samazinās. Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Doplera efekts
Dordrehta
Dordrehta ir pilsēta Nīderlandē, Dienvidholandes provincē.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Dordrehta
Edvards Epltons
Sers Edvards Viktors Epltons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Edvards Epltons
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektriskais lauks
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektriskais lādiņš
Elektroniskais pastiprinātājs
Elektronu lampu Hi-Fi pastiprinātājs Elektroniskais pastiprinātājs ir ierīce, kura pastiprina signāla jaudu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektroniskais pastiprinātājs
Elektronmikroskops
Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektronmikroskops
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektrons
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elementārdaļiņa
Elementārdaļiņu fizika
Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elementārdaļiņu fizika
Emīlio Segrē
Emīlio Džino Segrē (dzimis, miris) bija itāļu un amerikāņu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Emīlio Segrē
Enriko Fermi
Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Enriko Fermi
Entonijs Hjūišs
Entonijs Hjūišs (dzimis, miris) bija britu radioastronoms.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Entonijs Hjūišs
Ernests Lorenss
Ernests Orlando Lorenss ( —) bija ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ernests Lorenss
Ernests Voltons
Ernests Tomass Sintons Voltons (dzimis, miris) - angļu izcelsmes īru fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ernests Voltons
Ernsts Ruska
Ernsts Augusts Frīdrihs Ruska (dzimis, miris) bija Vācijas fiziķis, izgudrotājs un universitātes profesors.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ernsts Ruska
Ervīns Šrēdingers
Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ervīns Šrēdingers
Fēlikss Blohs
Fēlikss Blohs (Felix Bloch; dzimis, miris) bija Šveices un ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fēlikss Blohs
Filips Lenards
Filips Lenards (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Filips Lenards
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fotoelektriskais efekts
Fotogrāfija
Fotoaparāts - ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas Fotogrāfija (— gaisma, γράφειν (graphein) — rakstīt, zīmēt) ir tehnoloģiska attēlu iegūšana, kurā atstarotos gaismas starus apkopo un fokusē uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fotogrāfija
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fotons
Fransuā Anglērs
Fransuā Anglērs (dzimis) ir beļģu fiziķis teorētiķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fransuā Anglērs
Frics Zernike
Frics Zernike jeb Fricis Cernike (dzimis, miris) bija Nīderlandes fiziķis, matemātiķis un izgudrotājs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Frics Zernike
Gabriels Lipmans
Gabriels Lipmans (Gabriel Lippmann, —) bija Luksemburgā dzimis franču fiziķis un izgudrotājs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gabriels Lipmans
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gaisma
Gaismas diode
3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gaismas diode
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gamma stari
Gerards 't Hofts
Gerards 't Hofts (dzimis) ir Nīderlandes fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gerards 't Hofts
Gerds Binnigs
Gerds Binnigs (dzimis) ir Vācijas fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gerds Binnigs
Gerlica
Gerlica ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Gerlicas apriņķa centrs, pie Neises upes, kas kopš 1945.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gerlica
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Globālā sasilšana
Grafēns
grafīta kristālā; tos atdalot, var iegūt grafēnu Grafēns ir oglekļa viena atoma biezuma slānis, kas veidots ar sp² starpatomu saitēm heksagonālā divdimensiju kristāliskajā režģī.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Grafēns
Gravitācijas viļņi
Divdimensionāla gravitācijas viļņu shēma, kurus rada divas vienas ap otru riņķojošas neitronu zvaigznes Gravitācijas viļņi ir šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārīgās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeņi vai to formas izmaiņa.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gravitācijas viļņi
Guljelmo Markoni
Guljelmo Markoni (izrunā, dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un izgudrotājs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Guljelmo Markoni
Gustavs Dalens
Nilss Gustavs Dalens (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un inženieris.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gustavs Dalens
Gustavs Hercs
Gustavs Ludvigs Hercs (dzimis, miris.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gustavs Hercs
Hanness Alfvēns
Hanness Ūlofs Jesta Alfvēns (dzimis, miris) bija zviedru elektrotehnikas inženieris un plazmas fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hanness Alfvēns
Hanss Bēte
Hanss Albrehts Bēte (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hanss Bēte
Hanss Jensens
Johaness Hanss Daniels Jensens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hanss Jensens
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hēlijs
Hēlijs-3
Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hēlijs-3
Heike Kamerlings Oness
Heike Kamerlings Oness (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Heike Kamerlings Oness
Henaņa
Henaņas province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Henaņa
Hendriks Lorencs
Hendriks Antons Lorencs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas 1902.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hendriks Lorencs
Hideki Jukava
Hideki Jukava (dzimis, miris) bija japāņu fiziķis teorētiķis, pirmais Nobela prēmijas laureāts no Japānas.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hideki Jukava
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Higsa bozons
Hirosi Amano
Hirosi Amano (dzimis) ir japāņu fiziķis, inženieris un izgudrotājs, specializējies pusvadītāju tehnoloģiju jomā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hirosi Amano
Hologrāfija
Hologramma Hologrāfija (no (hòlòs) — ‘viss, vesels’; γραφή (grafè) — ‘rakstīšana’) ir zinātne par hologrammu izgatavošanu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hologrāfija
Iļja Franks
Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Iļja Franks
Igors Tamms
Igors Tamms (dzimis, miris) bija padomju fiziķis teorētiķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Igors Tamms
Integrālā shēma
Atmel ''Diopsis 740 System on Chip'' integrālā shēma, kur redzami elektroniskie bloki Mikroshēmas, kas paredzētas virspusējai montāžai Integrālā shēma jeb IS, bieži saukta arī par mikroshēmu ir miniaturizēta elektroniska shēma (ko pārsvarā veido pusvadītāju elementi, kā arī pasīvi komponenti), kas iestrādāta plāna pusvadītāja materiāla pamata virsmā un ievietota neatdalāmā korpusā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Integrālā shēma
Interference
Zaļais un zilais vilnis ceļo pretējos virzienos, to interference ir sarkanais vilnis Interference ir viļņu (mehānisko, elektromagnētisko u.c.) pārklāšanās telpā un savstarpējā mijiedarbība.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Interference
Isamu Akasaki
Isamu Akasaki (dzimis, miris) bija japāņu inženieris un fiziķis, specializējies pusvadītāju tehnoloģiju jomā, vislabāk pazīstams ar spilgtas gallija nitrīda (GaN) p-n pārejas zilas gaismas diodes izgudrošanu 1989.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Isamu Akasaki
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Itālija
Izidors Rabi
Izidors Aizeks Rabi (dzimis, miris) - Galīcijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Izidors Rabi
Jans Džeņnins
Jans Džeņnins, amerikanizētais variants - Čeņnins (Frenks) Jangs (Chen-Ning Frank Yang / 楊振寧 (piņjiņā: Yáng Zhènníng), -) - ķīniešu/ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jans Džeņnins
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Japāna
Jūdžīns Vīgners
Jūdžīns Pols Vīgners jeb Jenē Pāls Vigners (dzimis, miris) bija Austroungārijā dzimis Amerikas Savienoto Valstu fiziķis, pēc tautības — ebrejs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jūdžīns Vīgners
Johaness Dideriks van der Vālss
Johaness Dideriks van der Vālss (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Johaness Dideriks van der Vālss
Johanness Štarks
Johanness Štarks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Johanness Štarks
Joičiro Nambu
Joičiro Nambu (dzimis, miris) bija Japānas un ASV fiziķis un Čikāgas Universitātes profesors.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Joičiro Nambu
Jonosfēra
Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jonosfēra
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jons
Kajs Sīgbāns
Kajs Manne Bērje Sīgbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kajs Sīgbāns
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kanāda
Karlo Rubija
Karlo Rubija (dzimis) ir Itālijas fiziķis un inženieris.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Karlo Rubija
Katovice
Katovice ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistes centrs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Katovice
Kārlis Ferdinands Brauns
Kārlis Ferdinands Brauns (dzimis, miris) bija vācu izgudrotājs un fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kārlis Ferdinands Brauns
Kārls Deivids Andersons
Kārls Deivids Andersons (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kārls Deivids Andersons
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Keramika
Klauss fon Klicings
Klauss fon Klicings (dzimis) ir vācu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Klauss fon Klicings
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Klimats
Klintons Deivisons
Klintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, -) - ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Klintons Deivisons
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kodolfizika
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kodolreakcija
Kodolu magnētiskā rezonanse
Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kodolu magnētiskā rezonanse
Koherence
Augšā attēloti koherenti viļņi ar nemainīgu fāžu starpību, apakšā — nekoherenti, kam fāžu starpība mainās laikā Koherence (- saķeršanās, sasaistīšanās) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Koherence
Kompaktais mionu solenoīds
Kompaktais mionu solenoīds (KMS) ir viens no Eiropas kodolpētījumu centra CERN Lielā hadronu pretkūļu paātrinātāja daļiņu detektoriem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kompaktais mionu solenoīds
Komptona efekts
Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Komptona efekts
Kondensēšanās
Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kondensēšanās
Konstantīns Novosjolovs
Sers Konstantīns Novosjolovs ir krievu izcelsmes britu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Konstantīns Novosjolovs
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kosmiskais starojums
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kristāls
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kvants
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kvantu mehānika
Kvarki
standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kvarki
Lahora
Lahora ir pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos pie Rāvi upes, netālu no Indijas robežas.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lahora
Lādiņpārneses ierīce
Lādiņpārneses ierīce jeb lādiņsaites matrica (saīsināti CCD) ir starojuma uztvērējs — fotoelektrisku pusvadītāju matrica ar ļoti augstu jutību.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lādiņpārneses ierīce
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lāzers
Leo Esaki
Reona Esaki (dzimis), pazīstams arī kā Leo Esaki, ir Japānas fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leo Esaki
Leons Kūpers
Leons N Kūpers (dzimis) ir ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leons Kūpers
Leons Ledermans
Leons Makss Ledermans (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leons Ledermans
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leptoni
Li Džendao
Li Džendao, amerikanizētais variants - Cundao Lī (Tsung-Dao Lee / 李政道 (piņjiņā: Lǐ Zhèngdào), dzimis) ir ķīniešu/ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Li Džendao
Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
LIGO
LIGO (no — "lāzera interferometrijas gravitācijas viļņu observatorija") ir apjomīgs fizikas eksperiments, kas paredzēts gravitācijas viļņu atklāšanai.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un LIGO
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Londona
Luijs de Brojī
Luijs de Brojī (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Luijs de Brojī
Luiss Alvaress
Luiss Volters Alvaress ( —) — bija ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Luiss Alvaress
Luksemburga (pilsēta)
Luksemburga (luksemburgiešu: Lëtzebuerg) ir pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidu daļā, pie Petruses ietekas Alzetē.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Luksemburga (pilsēta)
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Magnētiskais lauks
Magnetohidrodinamika
Magnetohidrodinamika (MHD) ir fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošu gāzu vai šķidrumu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Magnetohidrodinamika
Makoto Kobajaši
Makoto Kobajaši (dzimis) ir Japānas fiziķis, pazīstams ar ieguldījumu elementārdaļiņu fizikas teorijā, ar darbu pie lādiņa konjugācijas paritātes simetrijas pārkāpumiem (CP pārkāpumiem).
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makoto Kobajaši
Makss Borns
Makss Borns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makss Borns
Makss fon Laue
Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makss fon Laue
Makss Planks
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makss Planks
Manne Sīgbāns
Kārls Manne Jēorgs Sīgbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Manne Sīgbāns
Marija Geperte-Maiere
Marija Geperte-Maiere (dzimusi, mirusi) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķe.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Marija Geperte-Maiere
Marija Sklodovska-Kirī
Marija Salomea Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Marija Sklodovska-Kirī
Marijs Gells-Manns
Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Marijs Gells-Manns
Martins Rails
Sers Martins Rails (dzimis, miris) - britu radioastronoms.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Martins Rails
Masatosi Kosiba
Masatosi Kosiba (dzimis, miris) bija Japānas fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Masatosi Kosiba
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Melnais caurums
Metroloģija
Metroloģija (no sengrieķu μέτρον — "mērs" un λόγος — "vārds, mācība") ir zinātne par mērīšanu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Metroloģija
Mezoni
Mezoni (no grieķu μέσος - vidējais) ir subatomāras daļiņas — bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Mezoni
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Minhene
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nīderlande
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Neitrīno
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Neitrons
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Niķelis
Nikolajs Basovs
Nikolajs Basovs (dzimis, miris) bija PSRS un Krievijas fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nikolajs Basovs
Nikolāss Blūmbergens
Nikolāss Blūmbergens (dzimis, miris) bija Nīderlandes, vēlāk Amerikas Savienoto Valstu, fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nikolāss Blūmbergens
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nilss Bors
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nobela prēmija
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nobela prēmija fizikā
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Norvēģija
Nukloni
Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nukloni
Oge Bors
Oge Nilss Bors (dzimis, miris) bija Dānijas kodolfiziķis un profesors Koenhāgenas Universitātē.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Oge Bors
Optiskā šķiedra
Optiskās šķiedras Optiskā šķiedra ir caurspīdīga, elastīga dielektriska materiāla šķiedra, kas izgatavota, stiepjot stiklu (silīcija dioksīdu) vai plastmasu diametrā, kas ir nedaudz biezāka nekā cilvēka mats.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Optiskā šķiedra
Oscilators
Oscilators (- šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Oscilators
Oto Šterns
Oto Šterns (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas, vēlāk ASV fiziķis, 1943.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Oto Šterns
Ouens Čemberlens
Ouens Čemberlens (Owen Chamberlain, —) bija ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ouens Čemberlens
Ouens Ričardsons
Sers Ouens Villanss Ričardsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ouens Ričardsons
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Padomju Savienība
Patriks Blekets
Patriks Meinards Stjuarts Blekets, barons Blekets (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Patriks Blekets
Pauli princips
kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pauli princips
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pārnova
Pāvels Čerenkovs
Pāvels Čerenkovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pāvels Čerenkovs
Pīters Higss
Pīters Veirs Higss (dzimis) ir britu fiziķis teorētiķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pīters Higss
Pīters Zēmanis
Pīters Zēmanis ( —) bija nīderlandiešu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pīters Zēmanis
Persijs Viljamss Bridžmens
Persijs Viljamss Bridžmens (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Persijs Viljamss Bridžmens
Peters Grīnbergs
Peters Grīnbergs (dzimis, miris fz-juelich.de) bija vācu fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Peters Grīnbergs
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Piena Ceļš
Pjērs Kirī
Pjērs Kirī (dzimis, miris) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pjērs Kirī
Pjotrs Kapica
Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pjotrs Kapica
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Plazma
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Polija
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Polijas Karaliste (1815—1915)
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Polimēri
Pols Diraks
Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pols Diraks
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pozitrons
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Protons
Pulsārs
Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pulsārs
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pusvadītājs
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Radioaktivitāte
Reliktstarojums
Reliktstarojums ir zemas intensitātes kosmiskais radiostarojums, kas aizpilda Visumu un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Reliktstarojums
Rentgendifraktometrija
Rentgendifraktometrija jeb rentgenstruktūranalīze ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rentgendifraktometrija
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rentgenstari
Ričards Fainmens
Ričards Filipss Fainmens (dzimis, miris) bija amerikāņu zinātnieks un polimāts.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ričards Fainmens
Rikardo Džakoni
Rikardo Džakoni (Riccardo Giacconi) (dzimis 1931. gada 6. oktobrī) ir itāliešu izcelsmes ASV astrofiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rikardo Džakoni
Roberts Lefkovics
Roberts Džozefs Lefkovics (Robert Joseph Lefkowitz; dzimis) ir amerikāņu ārsts un zinātnieks.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Roberts Lefkovics
Roberts Milikens
Roberts Endrū Milikens (Robert Andrews Millikan, -) bija ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Roberts Milikens
Roberts Vilsons
Roberts Vudrovs Vilsons (dzimis Hjūstonā, Teksasā, ASV) ir ASV astronoms un fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Roberts Vilsons
Rodžers Penrouzs
Sers Rodžers Penrouzs (dzimis) ir britu matemātiķis un fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rodžers Penrouzs
Rudolfs Mesbauers
Rudolfs Ludvigs Mesbauers (Rudolf Ludwig Mößbauer; dzimis, miris) bija Vācijas fiziķis, darbojies atoma kodolu un elementārdaļiņu fizikas jomā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rudolfs Mesbauers
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sārmi
Seržs Arošs
Seržs Arošs (dzimis) ir franču fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Seržs Arošs
Sesils Pauels
Sesils Frenks Pauels (dzimis, miris) - britu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sesils Pauels
Sidneja
Sidneja (angļu: Sydney) ir lielākā Austrālijas pilsēta, Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sidneja
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Siltums
Simetrija
Pa kreisi redzams aksiāli simetrisks zīmējums, bet pa labi — asimetrisks zīmējums Simetrija (symmetría — ‘atbilstība’, ‘samērīgums’) ir īpašība, kuras rezultātā ģeometriskas figūras vai ķermeņi saskan paši ar sevi, ja izpilda noteiktas pārveidošanas darbības.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Simetrija
Simons van der Mērs
Simons van der Mērs (Simon van der Meer; dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas strādāja daļiņu paātrinātāju jomā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Simons van der Mērs
Sinitiro Tomonaga
Sinitiro Tomonaga (dzimis, miris) bija Japānas fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sinitiro Tomonaga
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Skotija
Soči
Soči ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Soči
Sols Perlmuters
Sols Perlmuters (dzimis) ir ASV astrofiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sols Perlmuters
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Spektroskopija
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Spektrs
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Spiediens
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Starojums
Stšelno
Stšelno (Strzelno) ir pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē Polijā, uz dienvidiem no Inovroclavas.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stšelno
Stīvens Veinbergs
Stīvens Veinbergs (1933—2021) bija ASV fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stīvens Veinbergs
Stiprā mijiedarbība
Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stiprā mijiedarbība
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stokholma
Strasbūra
Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Strasbūra
Subrahmanjans Čandrasekars
Subrahmanjans Čandrasekars (Subrahmanyan Chandrasekhar), pazīstams arī kā Čandra (Chandra; dzimis, miris), bija indiešu izcelsmes ASV matemātiķis un fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Subrahmanjans Čandrasekars
Supravadītspēja
Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Supravadītspēja
Tau daļiņa
Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tau daļiņa
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tērauds
Telegrāfs
Telegrāfs (— 'tālu' un γραφειν — 'rakstīt') ir sistēma ziņojumu (telegrammu) pārraidei attālumā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Telegrāfs
Teorētiskā fizika
Tārpejas vizualizācija — lai arī tā nekad nav novērota, matemātiskie modeļi un zinātniskās teorijas paredz tās pastāvēšanu Teorētiskā fizika ir fizikas apakšnozare, kurā tiek izstrādāti dabas parādību, kā arī to risināšanas matemātiskie modeļi.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Teorētiskā fizika
Termoelektronu emisija
Termoelektronu emisija - brīvu elektronu atdalīšanās no sakarsētiem ķermeņiem jeb elektronu emisijas veids, kas pamatojas uz temperatūras iedarbību.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Termoelektronu emisija
Tokija
Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tokija
Tranzistors
Dažādi tranzistori Tranzistors (no transfer (pārnest) + resistor (rezistors)) - pusvadītāju ierīce, kas tiek izmantota elektronikā signālu pastiprināšanai, modulēšanai, ģenerēšanai u. c. Izšķir tranzistorus ar divām pusvadītāju pārejām (bipolārie tranzistori jeb tā saucamie pnp un npn tranzistori) un lauktranzistorus (FET).
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tranzistors
Tuneļefekts
Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tuneļefekts
Tvaiks
ūdens tvaika burbuļi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tvaiks
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ungārija
Valters Bote
Valters Vilhelms Georgs Bote (dzimis, miris) bija vācu kodolfiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Valters Bote
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Varšava
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vācija
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vājā mijiedarbība
Verners Heizenbergs
Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Verners Heizenbergs
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viļņi
Viktors Hess
Viktors Francis Hess (dzimis, miris) bija austriešu-amerikāņu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viktors Hess
Vilards Boils
Vilards Boils (Willard Sterling Boyle; dzimis, miris) bija Kanādas fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilards Boils
Vilhelms Rentgens
Vilhelms Konrāds Rentgens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilhelms Rentgens
Vilhelms Vīns
Vilhelms Kārlis Verners Oto Fricis Francis Vīns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilhelms Vīns
Viljams Alfrēds Faulers
Viljams Alfrēds Faulers (William Alfred Fowler, dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Alfrēds Faulers
Viljams Šoklijs
Viljams Šoklijs (dzimis, miris) bija ASV fiziķis un izgudrotājs.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Šoklijs
Viljams Henrijs Bregs
Sers Viljams Henrijs Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis, ķīmiķis un matemātiķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Henrijs Bregs
Viljams Lorenss Bregs
Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Lorenss Bregs
Vilsona kamera
Vilsona kamera Vilsona kamera ir ierīce, kas paredzēta lādētu daļiņu atstāto pēdu (treku) reģistrēšanai.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilsona kamera
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vispārīgā relativitātes teorija
Visuma paātrināta izplešanās
W.M.Keka observatorijas teleskopi Havaju salās Visuma paātrināta izplešanās ir efekts, kas izraisa Visuma objektu, piemēram, galaktiku attālināšanos vienai no otras ar pastāvīgi pieaugošu ātrumu.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Visuma paātrināta izplešanās
Vitālijs Ginzburgs
Vitālijs Ginzburgs (dzimis 1916. gada 4.oktobrī, miris 2009. gada 8. novembrī) bija ebreju tautības PSRS un Krievijas fiziķis teorētiķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vitālijs Ginzburgs
Volfgangs Pauli
Volfgangs Ernsts Pauli (Wolfgang Ernst Pauli, dzimis, miris) bija austriešu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Volfgangs Pauli
Volters Brateins
Volters Hauzers Brateins (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Volters Brateins
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vroclava
Zēmaņa efekts
Dzīvsudraba tvaika lampas spektrālās līnijas pie viļņa garuma 546,1 nm, redzams anomālais Zēmaņa efekts. (A) Bez magnētiskā lauka. (B) Ar magnētisko lauku spektrālās līnijas sadalās kā šķērsvirziena Zēmana efekts. (C) Ar magnētisko lauku sadaliet kā garenvirziena Zēmana efekts.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zēmaņa efekts
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zeme
Zilā krāsa
Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zilā krāsa
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zvaigzne
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zviedrija
10. decembris
10.
Skatīt Nobela prēmijas laureāti fizikā un 10. decembris
Zināms kā Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums.
, Bratislava, Britu Indija, Budapešta, Cīrihe, CERN, Citplanēta, Daļiņu detektors, Dž. Dž. Tomsons, Džeimss Čedviks, Džeimss Franks, Džeimss Reinvoters, Dženova, Džons Bardīns, Džons Kokrofts, Džons Strats, Džordžs Tomsons, Džulians Švingers, Deivids Vainlends, Deniss Gabors, Difrakcija, Diode, Donalds Gleizers, Donna Striklenda, Doplera efekts, Dordrehta, Edvards Epltons, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektroniskais pastiprinātājs, Elektronmikroskops, Elektrons, Elementārdaļiņa, Elementārdaļiņu fizika, Emīlio Segrē, Enriko Fermi, Entonijs Hjūišs, Ernests Lorenss, Ernests Voltons, Ernsts Ruska, Ervīns Šrēdingers, Fēlikss Blohs, Filips Lenards, Fotoelektriskais efekts, Fotogrāfija, Fotons, Fransuā Anglērs, Frics Zernike, Gabriels Lipmans, Gaisma, Gaismas diode, Gamma stari, Gerards 't Hofts, Gerds Binnigs, Gerlica, Globālā sasilšana, Grafēns, Gravitācijas viļņi, Guljelmo Markoni, Gustavs Dalens, Gustavs Hercs, Hanness Alfvēns, Hanss Bēte, Hanss Jensens, Hēlijs, Hēlijs-3, Heike Kamerlings Oness, Henaņa, Hendriks Lorencs, Hideki Jukava, Higsa bozons, Hirosi Amano, Hologrāfija, Iļja Franks, Igors Tamms, Integrālā shēma, Interference, Isamu Akasaki, Itālija, Izidors Rabi, Jans Džeņnins, Japāna, Jūdžīns Vīgners, Johaness Dideriks van der Vālss, Johanness Štarks, Joičiro Nambu, Jonosfēra, Jons, Kajs Sīgbāns, Kanāda, Karlo Rubija, Katovice, Kārlis Ferdinands Brauns, Kārls Deivids Andersons, Keramika, Klauss fon Klicings, Klimats, Klintons Deivisons, Kodolfizika, Kodolreakcija, Kodolu magnētiskā rezonanse, Koherence, Kompaktais mionu solenoīds, Komptona efekts, Kondensēšanās, Konstantīns Novosjolovs, Kosmiskais starojums, Kristāls, Kvants, Kvantu mehānika, Kvarki, Lahora, Lādiņpārneses ierīce, Lāzers, Leo Esaki, Leons Kūpers, Leons Ledermans, Leptoni, Li Džendao, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, LIGO, Londona, Luijs de Brojī, Luiss Alvaress, Luksemburga (pilsēta), Magnētiskais lauks, Magnetohidrodinamika, Makoto Kobajaši, Makss Borns, Makss fon Laue, Makss Planks, Manne Sīgbāns, Marija Geperte-Maiere, Marija Sklodovska-Kirī, Marijs Gells-Manns, Martins Rails, Masatosi Kosiba, Melnais caurums, Metroloģija, Mezoni, Minhene, Nīderlande, Neitrīno, Neitrons, Niķelis, Nikolajs Basovs, Nikolāss Blūmbergens, Nilss Bors, Nobela prēmija, Nobela prēmija fizikā, Norvēģija, Nukloni, Oge Bors, Optiskā šķiedra, Oscilators, Oto Šterns, Ouens Čemberlens, Ouens Ričardsons, Padomju Savienība, Patriks Blekets, Pauli princips, Pārnova, Pāvels Čerenkovs, Pīters Higss, Pīters Zēmanis, Persijs Viljamss Bridžmens, Peters Grīnbergs, Piena Ceļš, Pjērs Kirī, Pjotrs Kapica, Plazma, Polija, Polijas Karaliste (1815—1915), Polimēri, Pols Diraks, Pozitrons, Protons, Pulsārs, Pusvadītājs, Radioaktivitāte, Reliktstarojums, Rentgendifraktometrija, Rentgenstari, Ričards Fainmens, Rikardo Džakoni, Roberts Lefkovics, Roberts Milikens, Roberts Vilsons, Rodžers Penrouzs, Rudolfs Mesbauers, Sārmi, Seržs Arošs, Sesils Pauels, Sidneja, Siltums, Simetrija, Simons van der Mērs, Sinitiro Tomonaga, Skotija, Soči, Sols Perlmuters, Spektroskopija, Spektrs, Spiediens, Starojums, Stšelno, Stīvens Veinbergs, Stiprā mijiedarbība, Stokholma, Strasbūra, Subrahmanjans Čandrasekars, Supravadītspēja, Tau daļiņa, Tērauds, Telegrāfs, Teorētiskā fizika, Termoelektronu emisija, Tokija, Tranzistors, Tuneļefekts, Tvaiks, Ungārija, Valters Bote, Varšava, Vācija, Vājā mijiedarbība, Verners Heizenbergs, Viļņi, Viktors Hess, Vilards Boils, Vilhelms Rentgens, Vilhelms Vīns, Viljams Alfrēds Faulers, Viljams Šoklijs, Viljams Henrijs Bregs, Viljams Lorenss Bregs, Vilsona kamera, Vispārīgā relativitātes teorija, Visuma paātrināta izplešanās, Vitālijs Ginzburgs, Volfgangs Pauli, Volters Brateins, Vroclava, Zēmaņa efekts, Zeme, Zilā krāsa, Zvaigzne, Zviedrija, 10. decembris.