Ātrāk nekā pārlūku!
136 attiecības: A vitamīns, Ada Jonata, Adsorbcija, Alfrēds Nobels, Alkaloīdi, Amonjaks, Anrī Muasāns, Ar G proteīniem saistītie receptori, Arheoloģija, Arturi Ilmari Virtanens, Atoms, Azizs Sandžars, Ķīmiskais elements, Ķīmiskā saite, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ērvings Lengmīrs, Ādolfs fon Beiers, Ārons Klugs, B2 vitamīns, Blīvuma funkcionāļa teorija, Blekpūla, Braiens Kobilka, Budapešta, C vitamīns, Cukurs, Dīlsa—Aldera reakcija, Džeimss Samners, Dženifera Daudna, Deitērijs, Dens Šehtmans, DNS reparācija, Dorotija Kraufuta Hodžkina, Dzimumhormoni, Eduards Buhners, Enzīmi, Ernests Rezerfords, Fluors, Frānsiss Astons, Frīdrihs Bergiuss, Frederiks Žolio-Kirī, Frederiks Sengers, Frederiks Sodijs, Fricis Hābers, Frics Pregls, Fullerēns, Glenns Sīborgs, Harolds Jūrijs, Harolds Kroto, Hēms, Hermanis Štaudingers, ..., Hermanis Emils Fišers, Hlorofils, Hromatīns, Hromatogrāfija, Iļja Prigožins, Insulīns, Irēna Žolio-Kirī, Izotops, Jakobs van't Hofs, Karotinoīdi, Katalīze, Kioto, Kodolu dalīšanās, Kodolu magnētiskā rezonanse, Koloīds, Koreja, Kurts Alders, Lainuss Polings, Londona, Lopbarība, Marija Sklodovska-Kirī, Maskava, Masspektrometrija, Mehiko, Molekula, Monreāla, Nīderlande, Neorganiskā ķīmija, Nobela miera prēmijas laureāti, Nobela prēmija ķīmijā, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Nukleotīdi, Ogļhidrāti, Oglekļa dioksīds, Olbaltumvielas, Organiskā ķīmija, Organiskās vielas, Osmotiskais spiediens, Oto Hāns, Oto Vallahs, Peters Debajs, Polietilēns, Polimēri, Polimerāzes ķēdes reakcija, Polonijs, Pretorija, Proteasoma, Pusana, Radioaktīvā oglekļa datēšana, Rādijs, Rūdolfs Markuss, Rūgšana, Rentgenstari, Ribonukleāze, Ribosoma, Rietumvācija, Rihards Kūns, Rihards Zigmondi, Roalds Hofmans, Roberts Grabss, Roberts Lefkovics, Sarajeva, Saskatūna, Sērs, Sintēze, Stokholma, Svante Arrēniuss, Taivāna (sala), Tamilnāda, Temperatūra, Terpēni, Testaments, Valters Nernsts, Vācija, Vīne, Vīruss, Viktors Griņārs, Vilhelms Ostvalds, Viljams Lipskombs, Viljams Remzijs, Vitamīni, Vladimirs Prelogs, Zaļi fluorescējošais proteīns, Zoločiva, Zviedrijas krona, 10. decembris. Izvērst indekss (86 vairāk) »
A vitamīns
Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un A vitamīns · Redzēt vairāk »
Ada Jonata
Ada Jonata (dzimusi) ir Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ada Jonata · Redzēt vairāk »
Adsorbcija
Adsorbcija (no latīņu ad — pie, uz, sorbere — sūkt, saistīt) ir dažādu vielu piesaistīšanās pie cietu vai šķidru vielu jeb adsorbentu virsmas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Adsorbcija · Redzēt vairāk »
Alfrēds Nobels
Alfrēds Bernhards Nobels (dzimis Stokholmā, Zviedrijā, miris Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un izgudrotājs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Alfrēds Nobels · Redzēt vairāk »
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Anrī Muasāns
Ferdinands Frederiks Anrī Muasāns (dzimis, miris) bija Francijas ķīmiķis un farmaceits.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Anrī Muasāns · Redzēt vairāk »
Ar G proteīniem saistītie receptori
Ar G proteīniem saistītie receptori ir receptoru klase, kas iekļauj lielu skaitu dažādu receptoru (pēc uzbūves — proteīnu), kas darbojas, nodrošinot organisma sensoro uztveri, jo G proteīna receptori pazīstami arī kā redzes, ožas un garšas receptori, kas atrodas attiecīgajos maņu orgānos, kā arī tie ir receptori, kas saista ļoti lielu skaitu dabīgo ķīmisko signālvielu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ar G proteīniem saistītie receptori · Redzēt vairāk »
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Arturi Ilmari Virtanens
Arturi Ilmari Virtanens (dzimis, miris) bija somu ķīmiķis, 1945.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Arturi Ilmari Virtanens · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Atoms · Redzēt vairāk »
Azizs Sandžars
Azizs Sandžars (dzimis) ir Turcijas un Amerikas Savienoto Valstu bioķīmiķis un molekulārbiologs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Azizs Sandžars · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā saite
ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ķīmiskā saite · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Ērvings Lengmīrs
Ērvings Lengmīrs (Irving Langmuir, dzimis 1881. gada 31. janvārī, miris 1957. gada 16. augustā) — ASV ķīmiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ērvings Lengmīrs · Redzēt vairāk »
Ādolfs fon Beiers
Johanns Frīdrihs Vilhelms Ādolfs fon Beiers vai fon Baiers (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ādolfs fon Beiers · Redzēt vairāk »
Ārons Klugs
Ārons Klugs (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes ķīmiķis un biofiziķis, saņēmis Nobela prēmiju ķīmijā (1982).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ārons Klugs · Redzēt vairāk »
B2 vitamīns
Riboflavīna struktūrformula B2 vitamīns (riboflavīns) ir vitamīns, kas ietilpst fermentu sistēmās, kas nodrošina audu elpošanu, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un B2 vitamīns · Redzēt vairāk »
Blīvuma funkcionāļa teorija
Blīvuma funkcionāļa teorija jeb DFT ir viena no visplašāk izmantotajām ab initio atomu, molekulu, kristālu, virsmu un to mijiedarbību skaitļošanas metodēm.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Blīvuma funkcionāļa teorija · Redzēt vairāk »
Blekpūla
Blekpūla ir pilsēta Apvienotajā Karalistē, Anglijā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Blekpūla · Redzēt vairāk »
Braiens Kobilka
Braiens Kents Kobilka (dzimis 1955. gada maijā) ir amerikāņu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Braiens Kobilka · Redzēt vairāk »
Budapešta
Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Budapešta · Redzēt vairāk »
C vitamīns
L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un C vitamīns · Redzēt vairāk »
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Cukurs · Redzēt vairāk »
Dīlsa—Aldera reakcija
etilēnu. Rodas cikloheksēns (nepilnīgi dehidrogenēts cikloheksāns) Dīlsa—Aldera reakcija jeb diēnu sintēze ir svarīga organiska ciklopievienošanās reakcija, kuras laikā tā saucamie dienofili (vielas, kuru molekulās ir divkāršās saites, kas aktivētas ar kaimiņos esošu elektronakceptoru vai donoru grupu) savienojas ar konjugētajiem diēniem (tādiem diēniem, kuru molekulās starp abām dubultsaitēm ir viena vienkāršā saite jeb 1,3-diēniem).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Dīlsa—Aldera reakcija · Redzēt vairāk »
Džeimss Samners
Džeimss Bečelers Samners (James Batcheller Sumner; dzimis 1887. gada 19. novembrī Kantonā (Canton), Masačūsetsā, miris 1955. gada 12. augustā Bufalo) - ASV ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Džeimss Samners · Redzēt vairāk »
Dženifera Daudna
Dženifera Daudna (dzimusi) ir Amerikas Savienoto Valstu bioķīmiķe, molekulārbioloģe, kristalogrāfe un universitātes profesore.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Dženifera Daudna · Redzēt vairāk »
Deitērijs
Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Deitērijs · Redzēt vairāk »
Dens Šehtmans
Denjels Šehtmans (Daniel Shechtman; dzimis) ir Izraēlas ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Dens Šehtmans · Redzēt vairāk »
DNS reparācija
DNS bojājumi - hromosomu dalīšanās DNS reparācija ir attiecināma uz vairāku procesu kopumu, kad šūna identificē un izlabo bojājumus DNS molekulās, kurās ir iekodēts tā genoms.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un DNS reparācija · Redzēt vairāk »
Dorotija Kraufuta Hodžkina
Dorotija Mērija Kraufuta Hodžkina (dzimusi, mirusi) bija angļu rentgendifraktometrijas speciāliste.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Dorotija Kraufuta Hodžkina · Redzēt vairāk »
Dzimumhormoni
Dzimumhormoni ir hormonu grupa, kas nodrošina attīstību un funkcionēšanu organismiem ar dzimumu atšķirībām pēc vīrišķā un sievišķā tipa, kas pilnībā izpaužas organismiem sasniedzot dzimumbriedumu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Dzimumhormoni · Redzēt vairāk »
Eduards Buhners
Eduards Buhners (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Eduards Buhners · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Fluors · Redzēt vairāk »
Frānsiss Astons
Frānsiss Viljams Astons (dzimis, miris) bija britu ķīmiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Frānsiss Astons · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Bergiuss
Frīdrihs Bergiuss (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Frīdrihs Bergiuss · Redzēt vairāk »
Frederiks Žolio-Kirī
Žans Frederiks Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Žolio (dzimis 1900. gada 19. martā Parīzē, miris 1958. gada 14. augustā Parīzē) bija franču fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Frederiks Žolio-Kirī · Redzēt vairāk »
Frederiks Sengers
Frederiks Sengers (dzimis, miris) bija britu bioķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Frederiks Sengers · Redzēt vairāk »
Frederiks Sodijs
Frederiks Sodijs (dzimis, miris) bija angļu radioķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Frederiks Sodijs · Redzēt vairāk »
Fricis Hābers
Fricis Hābers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Fricis Hābers · Redzēt vairāk »
Frics Pregls
Frics Pregls arī Frideriks Pregls (Fritz Pregl, Friderik Pregl) (dzimis 1869. gada 3.septembrī Ļubļanā, miris 1930.gada 13.decembrī Grācā) bija slovēņu izcelsmes austriešu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Frics Pregls · Redzēt vairāk »
Fullerēns
Bakminsterfullerēna molekulas uzbūve Fullerēns ir oglekļa alotropiskais veids - slēgta tipa molekulas C32, C60, C70, C90 u.c. Vispazīstamākais un visplašāk pielietotais fullerēns ir C60, kas savas simetrijas un stabilitātes dēļ ir izraisījis lielu interesi daudzos zinātniekos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Fullerēns · Redzēt vairāk »
Glenns Sīborgs
Glenns Teodors Sīborgs (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu ķīmiķis, atomfiziķis un universitātes profesors.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Glenns Sīborgs · Redzēt vairāk »
Harolds Jūrijs
Harolds Kleitons Jūrijs (Harold Clayton Urey, —) bija ASV fizikālķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Harolds Jūrijs · Redzēt vairāk »
Harolds Kroto
Sers Harolds "Harijs" Valters Kroto (dzimis kā Krotošiners, miris) ir angļu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Harolds Kroto · Redzēt vairāk »
Hēms
Hēma B molekulas modelis Hēms (no (haima) — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe2+), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Hēms · Redzēt vairāk »
Hermanis Štaudingers
thumb Hermanis Štaudingers (dzimis 1881. gada 23. martā Vormsā; miris 1965. gada 8. septembrī Freiburgā) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Hermanis Štaudingers · Redzēt vairāk »
Hermanis Emils Fišers
Hermanis Emils Fišers (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Hermanis Emils Fišers · Redzēt vairāk »
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Hlorofils · Redzēt vairāk »
Hromatīns
Hromatīns ir no DNS un ar to saistītām olbaltumvielām veidoti pavedieni, kas veido hromosomas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Hromatīns · Redzēt vairāk »
Hromatogrāfija
akrilnitrila koncentrāciju no dažādām laboratorijas vietām. Automatizēts frakciju savācējs un paraugu uzlicējs hromatogrāfijas metodēm Hromatogrāfija (no, chroma — 'krāsa' un, graphein — 'rakstīt') ir laboratorijas tehnoloģiju kopums vielu maisījumu sadalīšanai.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Hromatogrāfija · Redzēt vairāk »
Iļja Prigožins
Iļja Prigožins (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijā dzimis ebreju izcelsmes Beļģijas ķīmiķis, 1977.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Iļja Prigožins · Redzēt vairāk »
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Insulīns · Redzēt vairāk »
Irēna Žolio-Kirī
Irēna Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Kirī (dzimusi Parīzē, mirusi Parīzē), bija franču ķīmiķe (Marijas Sklodovskas-Kirī un Pjēra Kirī meita).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Irēna Žolio-Kirī · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Izotops · Redzēt vairāk »
Jakobs van't Hofs
Jakobs Henriks van't Hofs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu ķīmiķis, darbojās fizikālās ķīmijas un organiskās ķīmijas jomā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Jakobs van't Hofs · Redzēt vairāk »
Karotinoīdi
Karotinoīdi ir tetraterpēni un tetraterpenoīdi, kas formāli ir acikliska priekšteča — Ψ,Ψ-karotīna (likopīna) atvasinājumi: hidrogenizācijas, dehidrogenizācijas, ciklizācijas, oksidācijas produkti vai to kombinācijas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Karotinoīdi · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Katalīze · Redzēt vairāk »
Kioto
Kioto (Kyōto-shi) ir ar valdības rīkojumu noteikta pilsēta Japānas dienvidrietumos, Kansai reģionā, Kioto prefektūras administratīvais centrs un lielākā prefektūras pilsēta.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Kioto · Redzēt vairāk »
Kodolu dalīšanās
Enerģijas izdalīšanās, kodoliem daloties (zilā bultiņa) Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Kodolu dalīšanās · Redzēt vairāk »
Kodolu magnētiskā rezonanse
Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »
Koloīds
Koloīds ir maisījums, kurā viena viela, kas sastāv no mikroskopiski disperģētām nešķīstošām daļiņām, ir suspendēta citā vielā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Koloīds · Redzēt vairāk »
Koreja
Koreja Koreja (Hanguk (Dienvidkorejā) vai 조선, Joseon (Ziemeļkorejā)) ir ģeogrāfisks apgabals Austrumāzijā, kas ietver Korejas pussalu un tai apkārt blakus esošās salas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Koreja · Redzēt vairāk »
Kurts Alders
Kurts Alders (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis, 1950.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Kurts Alders · Redzēt vairāk »
Lainuss Polings
Lainuss Karls Polings (—) bija amerikāņu ķīmiķis, bioķīmiķis, miera aktīvists, rakstnieks un pedagogs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Lainuss Polings · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Londona · Redzēt vairāk »
Lopbarība
Govju barošana Lopbarība ir barība, ko dod mājdzīvniekiem, jo īpaši mājlopiem, lopkopības procesā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Lopbarība · Redzēt vairāk »
Marija Sklodovska-Kirī
Marija Salomea Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Marija Sklodovska-Kirī · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Maskava · Redzēt vairāk »
Masspektrometrija
Toluola elektronu jonizācijas masas spektrs Masspektrometrija ir analītiskā metode, kas izmanto jonu masas un lādiņa attiecību (m/z), lai identificētu savienojumus paraugā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Masspektrometrija · Redzēt vairāk »
Mehiko
Mehiko ir Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Mehiko · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Molekula · Redzēt vairāk »
Monreāla
Monreāla ir pilsēta Kanādas dienvidaustrumos pie Otavas ietekas Sentlorensā (Sv. Labrenča upē).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Monreāla · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Neorganiskā ķīmija
200pxNeorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus (izņemot organiskās vielas, ko pēta organiskā ķīmija).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Neorganiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Nobela miera prēmijas laureāti
Norvēģijas Nobela institūts. Šis institūts palīdz Norvēģijas Nobela komitejai izvēlēties Nobela miera prēmijas laureātus, kā arī organizēt ikgadējo apbalvojuma pasniegšanas ceremoniju Oslo. Nobela miera prēmiju katru gadu piešķir Norvēģijas Nobela komiteja.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Nobela miera prēmijas laureāti · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija ķīmijā
Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Nukleotīdi
Nozīmīgākie nukleotīdi (angļu valodā) Nukleotīdi ir nukleīnskābju monomēri, kas ir svarīgi vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Nukleotīdi · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Osmotiskais spiediens
Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Osmotiskais spiediens · Redzēt vairāk »
Oto Hāns
Oto Hāns (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis, 1944.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Oto Hāns · Redzēt vairāk »
Oto Vallahs
Oto Vallahs (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Oto Vallahs · Redzēt vairāk »
Peters Debajs
Peters Debajs (Peter Debye; dzimis, miris) bija nīderlandiešu izcelsmes vācu un amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Peters Debajs · Redzēt vairāk »
Polietilēns
Polietilēns ir vienkāršākais organiskais polimērs Polietilēns ((−CH2−)n) ir termoplastisks polimērs, kuru iegūst, polimerizējot etilēnu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Polietilēns · Redzēt vairāk »
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Polimēri · Redzēt vairāk »
Polimerāzes ķēdes reakcija
Polimerāzes ķēdes reakcijas termiskais cikls: (1) nukleīnskābes denaturācija 94-96 °C (2) praimeru saistīšanās ar DNS komplementārajām sekvencēm ~ 65 °C (3) Jaunas DNAS sintēze 72 °C. Polimerāzes ķēdes reakcija (PĶR;, PCR) ir plaši izmantota metode miljoniem līdz miljardiem konkrēta DNS parauga kopiju (pilnīgas vai daļējas kopijas) izgatavošanai.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Polimerāzes ķēdes reakcija · Redzēt vairāk »
Polonijs
Polonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Po un atomskaitli 84.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Polonijs · Redzēt vairāk »
Pretorija
Pretorija (Pretoria) ir viena no trim Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētām.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Pretorija · Redzēt vairāk »
Proteasoma
Proteasomas attēlojums. Proteasoma, dažreiz arī proteosoma, ir liels olbaltumvielu komplekss, kurš ir visiem eikariotiem un arhejiem, kā arī daļai no baktērijām.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Proteasoma · Redzēt vairāk »
Pusana
Pusana ir pilsēta Dienvidkorejas dienvidaustrumos pie Korejas šauruma krastā pie Nakdonas (Nakdong) upes.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Pusana · Redzēt vairāk »
Radioaktīvā oglekļa datēšana
Radioaktīvā oglekļa datēšana jeb oglekļa-14 datēšana ir radioizotopiskās datēšanas metode, ar kuru nosaka organisko vielu saturošu objektu absolūto vecumu — gadu skaitu kopš bioloģiskā objekta nāves.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Radioaktīvā oglekļa datēšana · Redzēt vairāk »
Rādijs
Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Rādijs · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Markuss
Rūdolfs Markuss, arī Rūdolfs Markus bija latviešu mežkopības zinātnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Universitātes, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas un citu augstskolu mācībspēks, kā arī akadēmiskās vienības Austrums biedrs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Rūdolfs Markuss · Redzēt vairāk »
Rūgšana
Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Rūgšana · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Ribonukleāze
Riboukleāze (arī RNāze) ir nukleāžu tips, kas katalīzē RNS degradāciju sīkākos komponentos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ribonukleāze · Redzēt vairāk »
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Ribosoma · Redzēt vairāk »
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Rietumvācija · Redzēt vairāk »
Rihards Kūns
Richard Kuhn Rihards Johans Kūns (* 1900. gada 3. decembrī, Vīnē — † 1967. gada 1. augustā, Heidelbergā) - austriešu / vācu bioķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Rihards Kūns · Redzēt vairāk »
Rihards Zigmondi
Rihards Ādolfs Zigmondi (dzimis, miris) bija ungāru izcelsmes austriešu/vācu ķīmiķis, 1925.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Rihards Zigmondi · Redzēt vairāk »
Roalds Hofmans
Roalds Hofmans (dzimis Roalds Safrans) ir Ukrainas ebreju izcelsmes amerikāņu ķīmiķis, 1981.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Roalds Hofmans · Redzēt vairāk »
Roberts Grabss
Roberts Hauards Grabss (dzimis, miris) bija amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas ķīmijā 2005.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Roberts Grabss · Redzēt vairāk »
Roberts Lefkovics
Roberts Džozefs Lefkovics (Robert Joseph Lefkowitz; dzimis) ir amerikāņu ārsts un zinātnieks.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Roberts Lefkovics · Redzēt vairāk »
Sarajeva
Sarajeva ir Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Sarajeva · Redzēt vairāk »
Saskatūna
Saskatūna ir pilsēta Kanādā, iedzīvotāju skaita ziņā lielākā Saskačevanas provinces pilsēta.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Saskatūna · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Sērs · Redzēt vairāk »
Sintēze
Sintēze ir kādu sastāvdaļu apvienošanu, lai radītu ko jaunu.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Sintēze · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Stokholma · Redzēt vairāk »
Svante Arrēniuss
Svante Augusts Arrēniuss (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Svante Arrēniuss · Redzēt vairāk »
Taivāna (sala)
Taivāna jeb Formoza ir lielākā Ķīnas Republikai piederošā sala Dienvidķīnas jūrā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Taivāna (sala) · Redzēt vairāk »
Tamilnāda
Tamilnāda (Tamiḻ Nāṭu, — 'Tamilu zeme') ir Indijas štats valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Tamilnāda · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Terpēni
Priežu sveķi — bagātīgs terpēnu avots Terpēni (— sveķu koks jeb terpentīnkoks) ir augu valstī bieži sastopami ogļūdeņraži.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Terpēni · Redzēt vairāk »
Testaments
Viljama Šekspīra testamenta Testaments ( — ‘vēlmju publikācija’), arī novēlējums vai pēdējā griba, ir noteiktā formā rakstīts un oficiāli apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves, kā un kam pēc nāves pienākas mantojums.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Testaments · Redzēt vairāk »
Valters Nernsts
Valters Hermanis Nernsts (dzimis, miris) bija vācu fizikālais ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Valters Nernsts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Vīne · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Vīruss · Redzēt vairāk »
Viktors Griņārs
Fransuā Ogists Viktors Griņārs (dzimis, miris) ir Francijas ķīmiķis 1912.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Viktors Griņārs · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ostvalds
Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »
Viljams Lipskombs
Viljams Lipskombs (William Nunn Lipscomb, Jr.; dzimis, miris) bija ASV ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Viljams Lipskombs · Redzēt vairāk »
Viljams Remzijs
Viljams Remzijs (dzimis, miris) bija skotu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Viljams Remzijs · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Vitamīni · Redzēt vairāk »
Vladimirs Prelogs
Vladimirs Prelogs Vladimirs Prelogs (Vladimir Prelog; dzimis Sarajevā, miris Cīrihē) bija horvātu ķīmiķis.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Vladimirs Prelogs · Redzēt vairāk »
Zaļi fluorescējošais proteīns
Zaļi fluorescējošā proteīna uzbūve Zaļi fluorescējošais proteīns ((GFP)) ir viena no olbaltumvielām, kura fluorescē zaļā krāsā.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Zaļi fluorescējošais proteīns · Redzēt vairāk »
Zoločiva
Zoločiva ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Zoločivas rajona centrs.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Zoločiva · Redzēt vairāk »
Zviedrijas krona
Zviedrijas krona ir Zviedrijas valūta kopš 1873.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un Zviedrijas krona · Redzēt vairāk »
10. decembris
10.
Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti ķīmijā un 10. decembris · Redzēt vairāk »
