Atvērt Google MapsSatura rādītājs
124 attiecības: Akmeņplekste, Amerikas Savienotās Valstis, Angļu valoda, Antarktika, Apvienotā Karaliste, Arktika, Šēra (sala), Āfrika, Āzija, Barenca jūra, Būkmols, Bergena, Buvē sala, Centrāleiropas laiks, Cinks, Dāņu valoda, Dānija, Dzelzs, Edvards Grīgs, Edvards Munks, Eiropa, Eiropas Ekonomikas zona, Eiropas Savienība, Ekonomikas izaugsme, Ezers, Finnmarka, Fjords, Forele, Franču valoda, Galhēpigens, Garneles, Glomma, Golfa straume, Haralds V Gliksburgs, Henriks Ibsens, Hidroelektrostacija, Hokons VII, Iekšzemes kopprodukts, Islande, Jaunnorvēģu valoda, Jūnass Gārs Stēre, Kalmāras ūnija, Karalienes Modas Zeme, Katoļticība, Kaza, Knuts Hamsuns, Kobalts, Konstitucionālā monarhija, Krievija, Lasis, ... Izvērst indekss (74 vairāk) »
Akmeņplekste
Akmeņplekste (Scophthalmus maximus) ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā.
Skatīt Norvēģija un Akmeņplekste
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Norvēģija un Amerikas Savienotās Valstis
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Norvēģija un Angļu valoda
Antarktika
Antarktika ir Zemes polārais reģions, kas aptver Dienvidpolu, pretēji Arktikai, kas aptver Ziemeļpolu.
Skatīt Norvēģija un Antarktika
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Norvēģija un Apvienotā Karaliste
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Skatīt Norvēģija un Arktika
Šēra (sala)
Šeras pie Naantali, Somijā Šēra ir neliela, klinšaina saliņa, visbiežāk — neapdzīvota.
Skatīt Norvēģija un Šēra (sala)
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Norvēģija un Āfrika
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Norvēģija un Āzija
Barenca jūra
Barenca jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas.
Skatīt Norvēģija un Barenca jūra
Būkmols
Būkmols (— ‘grāmatu valoda’), līdz 1929.
Skatīt Norvēģija un Būkmols
Bergena
Bergena ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā.
Skatīt Norvēģija un Bergena
Buvē sala
Buvē sala ir neapdzīvota Norvēģijai piederoša vulkāniskā sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
Skatīt Norvēģija un Buvē sala
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Norvēģija un Centrāleiropas laiks
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Skatīt Norvēģija un Cinks
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Skatīt Norvēģija un Dāņu valoda
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Norvēģija un Dānija
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Norvēģija un Dzelzs
Edvards Grīgs
Edvards Hāgerups Grīgs (Edvard Hagerup Grieg, dzimis Bergenā, miris Bergenā) bija norvēģu komponists un pianists.
Skatīt Norvēģija un Edvards Grīgs
Edvards Munks
Edvards Munks (dzimis, miris) bija norvēģu gleznotājs un grafiķis, viens no ekspresionisma aizsācējiem.
Skatīt Norvēģija un Edvards Munks
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Norvēģija un Eiropa
Eiropas Ekonomikas zona
Eiropas Ekonomiskās telpas dalībvalstis (2013) Eiropas Ekonomikas zona (EEZ - kādreizējā Eiropas Ekonomiskā telpa) ir brīvās tirdzniecības zona, kurā ietilpst Eiropas Savienības (ES) un trīs Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis: Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Skatīt Norvēģija un Eiropas Ekonomikas zona
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Norvēģija un Eiropas Savienība
Ekonomikas izaugsme
Ekonomikas izaugsme ir ražošanas apjoma (reālā iekšzemes kopprodukta (IKP)) palielināšanās temps noteiktā laika periodā.
Skatīt Norvēģija un Ekonomikas izaugsme
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Norvēģija un Ezers
Finnmarka
Finnmarka ir viena no 18 Norvēģijas filkēm.
Skatīt Norvēģija un Finnmarka
Fjords
Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
Skatīt Norvēģija un Fjords
Forele
Forele — nosaukums vairākām zivju sugām un pasugām, kuras visas pieder lašu dzimtai (Salmonidae).
Skatīt Norvēģija un Forele
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Norvēģija un Franču valoda
Galhēpigens
Galhēpigens ir augstākā virsotne Norvēģijā un visā Skandināvijā ar augstumu 2469 m virs jūras līmeņa.
Skatīt Norvēģija un Galhēpigens
Garneles
Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.
Skatīt Norvēģija un Garneles
Glomma
Glomma ir Norvēģijas garākā upe.
Skatīt Norvēģija un Glomma
Golfa straume
Atlantijas okeāna ūdens virsējā slāņa temperatūras sadalījums pie Ziemeļamerikas krastiem. Var saskatīt Golfa straumes plūsmu Golfa straume (— ‘Līča straume’) ir silta un strauja okeāna straume Atlantijas okeāna ziemeļos, kas veidojas pie Floridas krastiem saplūstot kopā Floridas straumei no Meksikas līča ar Antiļu straumi.
Skatīt Norvēģija un Golfa straume
Haralds V Gliksburgs
Haralds V (dzimis) ir Norvēģijas karalis.
Skatīt Norvēģija un Haralds V Gliksburgs
Henriks Ibsens
Henriks Juhans Ibsens (dzimis, miris) bija norvēģu dramaturgs.
Skatīt Norvēģija un Henriks Ibsens
Hidroelektrostacija
Pasaulē lielākā hidroelektrostacija Ķīnā Hidroelektrostacija (saīsināti: HES) ir elektrostacija, kur par enerģijas avotu izmanto ūdens plūsmas enerģiju.
Skatīt Norvēģija un Hidroelektrostacija
Hokons VII
Hokons VII (dzimis Šarlotenlundas pilī netālu no Kopenhāgenas kā Kristians Frederiks Kārlis Georgs Valdemārs Aksels, miris Oslo) bija Norvēģijas karalis no 1905.
Skatīt Norvēģija un Hokons VII
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Skatīt Norvēģija un Iekšzemes kopprodukts
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Skatīt Norvēģija un Islande
Jaunnorvēģu valoda
Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir viena no divām oficiālām norvēģu valodas rakstības formām (otra ir būkmols).
Skatīt Norvēģija un Jaunnorvēģu valoda
Jūnass Gārs Stēre
Jūnass Gārs Stēre (dzimis Oslo) ir norvēģu politiķis.
Skatīt Norvēģija un Jūnass Gārs Stēre
Kalmāras ūnija
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.
Skatīt Norvēģija un Kalmāras ūnija
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Skatīt Norvēģija un Karalienes Modas Zeme
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Norvēģija un Katoļticība
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Skatīt Norvēģija un Kaza
Knuts Hamsuns
Knuts Hamsuns, īstajā vārdā Knuts Pedersens (Knut Hamsun, Knud Pedersen, dzimis 1859. gada 4. augustā, miris 1952. gada 19. februārī), bija norvēģu rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1920).
Skatīt Norvēģija un Knuts Hamsuns
Kobalts
Kobalts ir ķīmiskais elements ar simbolu Co un atomskaitli 27.
Skatīt Norvēģija un Kobalts
Konstitucionālā monarhija
Konstitucionālā monarhija ir monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.
Skatīt Norvēģija un Konstitucionālā monarhija
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Norvēģija un Krievija
Lasis
Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).
Skatīt Norvēģija un Lasis
Latīņamerika
Latīņamerika (vai América Latina) ir Amerikas reģions, kurā dominējošās ir romāņu (latīņu) valodas: spāņu, portugāļu un franču.
Skatīt Norvēģija un Latīņamerika
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Norvēģija un Luterisms
Makreles
Makreles jeb skumbrijas (Scomber) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Norvēģija un Makreles
Melnais metāls (mūzikas žanrs)
Grupa ''Gorgoroth'' koncerta laikā, 2009. gads Melnais metāls jeb blekmetāls, ir smagā metāla apakšžanrs, kuram parasti ir raksturīgi mizantropiski un pret kristietību vērsti dziesmu teksti un mūziķu tēls.
Skatīt Norvēģija un Melnais metāls (mūzikas žanrs)
Mencas
Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.
Skatīt Norvēģija un Mencas
Mjēsa
Mjēsa ir Norvēģijas lielākais ezers.
Skatīt Norvēģija un Mjēsa
Molibdēns
Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42.
Skatīt Norvēģija un Molibdēns
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Norvēģija un Nafta
Narvīka
Narvīkas ostas skats (2018). Narvīka ir pilsēta Nūrlannes filkē Norvēģijas ziemeļos, Narvīkas komūnas administratīvais centrs.
Skatīt Norvēģija un Narvīka
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Norvēģija un NATO
Nūrlanne
Nūrlanne ir viena no 18 Norvēģijas filkēm.
Skatīt Norvēģija un Nūrlanne
Nūrtrendelāga
Nūrtrendelāga bija viena no Norvēģijas filkēm.
Skatīt Norvēģija un Nūrtrendelāga
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Norvēģija un Niķelis
Niobijs
Niobijs, agrāk kolumbijs, ir ķīmiskais elements ar simbolu Nb (agrāk Cb) un atomskaitli 41.
Skatīt Norvēģija un Niobijs
Norvēģijas filkes
Norvēģija ir sadalīta 18 filkēs Filke ir Norvēģijas administratīvā iedalījuma pirmā līmeņa vienība.
Skatīt Norvēģija un Norvēģijas filkes
Norvēģijas himna
„Jā, mēs mīlam šo zemi” ir Norvēģijas Karalistes valsts himna, kuras vārdus sarakstīja Bjērnstjerne Bjērnsons starp 1859.
Skatīt Norvēģija un Norvēģijas himna
Norvēģijas krona
Norvēģijas krona ir Norvēģijas un tās atkarīgo teritoriju oficiālā valūta.
Skatīt Norvēģija un Norvēģijas krona
Norvēģijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā. Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Norvēģijas pilsētas.
Skatīt Norvēģija un Norvēģijas pilsētu uzskaitījums
Norvēģijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Norvēģijas premjerministri jeb valdības vadītāji kopš 1814.
Skatīt Norvēģija un Norvēģijas premjerministru uzskaitījums
Norvēģijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Norvēģijas valdnieki jeb karaļi, sākot ar 872.
Skatīt Norvēģija un Norvēģijas valdnieku uzskaitījums
Norvēģu jūra
Norvēģu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru.
Skatīt Norvēģija un Norvēģu jūra
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Skatīt Norvēģija un Norvēģu valoda
Oslo
Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Skatīt Norvēģija un Oslo
Oslo lidosta
Oslo lidosta ir Norvēģijas starptautiska lidosta Gardermūenē, Vikenes filkē, 35 kilometrus uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas Oslo.
Skatīt Norvēģija un Oslo lidosta
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Norvēģija un Otrais pasaules karš
Parlamentārisms
Parlamentārās sistēmas galvenā pazīme ir pilnīga valdības atbildība parlamentam.
Skatīt Norvēģija un Parlamentārisms
Pētera I Sala
Pētera I Sala ir Norvēģijas pretenzija Antarktikā, Belinshauzena jūrā.
Skatīt Norvēģija un Pētera I Sala
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Skatīt Norvēģija un Piens
Pirīts
Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).
Skatīt Norvēģija un Pirīts
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Skatīt Norvēģija un Polārais loks
Putra
pienu Putra ir šķidrs vai daļēji šķidrs ēdiens, kas pagatavots no putraimiem vai miltiem, kas parasti vārīti ūdenī, pienā vai ūdens un piena maisījumā.
Skatīt Norvēģija un Putra
Rūgalanne
Rūgalanne ir viena no 18 Norvēģijas filkēm.
Skatīt Norvēģija un Rūgalanne
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Skatīt Norvēģija un Roņi
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Skatīt Norvēģija un Sāmi
Sāmu valodas
Sāmu valodas ir somugru saimes makrovaloda, kurā runā sāmu tauta Eiropas ziemeļos.
Skatīt Norvēģija un Sāmu valodas
Sērtrendelāga
Sērtrendelāga bija viena no Norvēģijas filkēm.
Skatīt Norvēģija un Sērtrendelāga
Siļķes
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.
Skatīt Norvēģija un Siļķes
Siers
Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.
Skatīt Norvēģija un Siers
Sigrida Unsete
Sigrida Unsete (dzimusi 1882. gada 20. maijā Kalundborgā, Dānijā; mirusi 1949. gada 10. jūnijā Lillehammerē, Norvēģijā) bija norvēģu rakstniece.
Skatīt Norvēģija un Sigrida Unsete
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Norvēģija un Skandināvija
Sognefjords
Sognefjorda karte Sognefjords ziemā Sognefjords - fjords Norvēģijā, pats garākais fjords pasaulē.
Skatīt Norvēģija un Sognefjords
Somi
Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Norvēģija un Somi
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Norvēģija un Somija
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Skatīt Norvēģija un Spāņu valoda
Stavangere
Stavangere ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, Rūgalannes filkes un Stavangeres komūnas administratīvais centrs, osta Ziemeļjūras krastā.
Skatīt Norvēģija un Stavangere
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Skatīt Norvēģija un Sudrabs
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Skatīt Norvēģija un Svalbāra
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Skatīt Norvēģija un Svins
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Norvēģija un Trešais reihs
Unitāra valsts
Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.
Skatīt Norvēģija un Unitāra valsts
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Skatīt Norvēģija un Urāns (elements)
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Skatīt Norvēģija un Vaļi
Valūta
Jebkādas valūtas simbols Valūta (no — ‘vērtība’) ir maiņas līdzeklis, lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību.
Skatīt Norvēģija un Valūta
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Norvēģija un Varš
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Norvēģija un Vācu valoda
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).
Skatīt Norvēģija un Vikingu laiki
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Norvēģija un Ziemeļamerika
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Norvēģija un Ziemeļeiropa
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Norvēģija un Ziemeļjūra
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Skatīt Norvēģija un Ziemeļvalstis
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Norvēģija un Zivis
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Norvēģija un Zviedrija
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Skatīt Norvēģija un Zviedru valoda
.bv
.bv ir Buvē Salas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Norvēģija un .bv
.no
.no ir Norvēģijas Interneta augstākā līmeņa domēns.
Skatīt Norvēģija un .no
.sj
.sj ir Svalbāras un Jana Majena salas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Norvēģija un .sj
1521. gads
1521.
Skatīt Norvēģija un 1521. gads
17. maijs
17.
Skatīt Norvēģija un 17. maijs
1905. gads
1905.
Skatīt Norvēģija un 1905. gads
1970. gadi
1977. gadā izlaistie personālie datori ''TRS-80 Model I'', ''Apple II'', ''Commodore PET 2001''. 1970.
Skatīt Norvēģija un 1970. gadi
1990. gadi
Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.
Skatīt Norvēģija un 1990. gadi
2007. gads
2007.
Skatīt Norvēģija un 2007. gads
2023. gads
2023.
Skatīt Norvēģija un 2023. gads
6. gadsimts p.m.ē.
6.
Skatīt Norvēģija un 6. gadsimts p.m.ē.
Zināms kā Kongeriket Noreg, Kongeriket Norge, Noreg, Norge, Norvēgija, Norvēģijas Karaliste, Norway.