Atvērt Google MapsSatura rādītājs
116 attiecības: Aizpute, Akmene, Alīta, Alfrēds fon Goslers, Apvienotā Baltijas hercogiste, Augustova, Augusts Vinnigs, Austrumprūsija, Autonomā Igaunijas guberņa, Šauļi, Širvintas, Ķēdaiņi, Ļida, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Baltkrievija, Baltkrievijas Tautas Republika, Bauska, Bavārijas Karaliste, Bādene-Virtemberga, Belska Podlaska, Berlīnes papildvienošanās (1918), Birži (Lietuva), Bjalistoka, Bresta (Baltkrievija), Brestļitovskas miera līgums, Dobele, Georgs Mihaeliss, Grobiņa, Grodņa, Grodņas guberņa, Ietekmes zona, Igaunija, Igaunijas Pagaidu valdība, Igaunijas Zemes padome, Iskolats, Jelgava, Jonišķēle, Kaišadore, Karosta, Kauņa, Kauņas guberņa, Kretinga, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Kudirkas Naumieste, Kuldīga, Kupišķi, Kuršēni, Kurzemes guberņa, Kurzemes landtāgs, ... Izvērst indekss (66 vairāk) »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Skatīt Oberosts un Aizpute
Akmene
Akmene ir pilsēta Ziemeļlietuvā uz ziemeļrietumiem no Šauļiem pie Dabiķenes upes.
Skatīt Oberosts un Akmene
Alīta
Alīta ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Skatīt Oberosts un Alīta
Alfrēds fon Goslers
Alfrēds fon Goslers (1867—1946) bija Oberosta Kurzemes pārvaldes apgabala pārvaldes vadītājs Jelgavā, vēlāk Rīgā (1917—1918).
Skatīt Oberosts un Alfrēds fon Goslers
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Oberosts un Apvienotā Baltijas hercogiste
Augustova
Augustova jeb Augustava ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz dienvidiem no Suvalkiem.
Skatīt Oberosts un Augustova
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Skatīt Oberosts un Augusts Vinnigs
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Oberosts un Austrumprūsija
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī.
Skatīt Oberosts un Autonomā Igaunijas guberņa
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Skatīt Oberosts un Šauļi
Širvintas
Širvintas ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā, uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Širvintas upes.
Skatīt Oberosts un Širvintas
Ķēdaiņi
Ķēdaiņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas.
Skatīt Oberosts un Ķēdaiņi
Ļida
Ļida ir pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā, Grodņas apgabalā 160 kilometrus no Minskas pie Ļidzejas upes.
Skatīt Oberosts un Ļida
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Skatīt Oberosts un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Oberosts un Baltkrievija
Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.
Skatīt Oberosts un Baltkrievijas Tautas Republika
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Skatīt Oberosts un Bauska
Bavārijas Karaliste
Karalistes lielais ģerbonis Bavārijas karaliste Vācijas Impērijas sastāvā Ludvigs I Bavārijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Skatīt Oberosts un Bavārijas Karaliste
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Skatīt Oberosts un Bādene-Virtemberga
Belska Podlaska
Podlases Belska jeb Belska Podlaska (poļu: Bielsk Podlaski) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz dienvidiem no Bjalistokas.
Skatīt Oberosts un Belska Podlaska
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Oberosts un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Birži (Lietuva)
Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.
Skatīt Oberosts un Birži (Lietuva)
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Skatīt Oberosts un Bjalistoka
Bresta (Baltkrievija)
Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.
Skatīt Oberosts un Bresta (Baltkrievija)
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Oberosts un Brestļitovskas miera līgums
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Skatīt Oberosts un Dobele
Georgs Mihaeliss
Georgs Mihaeliss (dzimis, miris) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs 1917.
Skatīt Oberosts un Georgs Mihaeliss
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Skatīt Oberosts un Grobiņa
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Oberosts un Grodņa
Grodņas guberņa
Guberņas ģerbonis (1878). Grodņas guberņa Krievijas Impērijas kartē Grodņas guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota pēc Lietuvas guberņas sadalīšanas 1801.
Skatīt Oberosts un Grodņas guberņa
Ietekmes zona
Britu un Krievijas ietekmes Irānā norobežošana Ietekmes zona jeb ietekmes sfēra ir teritorija ārpus valsts robežām, kurā valsts īsteno kultūras, ekonomiskā, militārā vai politiskā ietekmi.
Skatīt Oberosts un Ietekmes zona
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Oberosts un Igaunija
Igaunijas Pagaidu valdība
Igaunijas Pagaidu valdība bija 1918.
Skatīt Oberosts un Igaunijas Pagaidu valdība
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Skatīt Oberosts un Igaunijas Zemes padome
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Skatīt Oberosts un Iskolats
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Oberosts un Jelgava
Jonišķēle
Jonišķēle ir pilsēta Lietuvā uz rietumiem no Pasvales.
Skatīt Oberosts un Jonišķēle
Kaišadore
Kaišadore, agrāk Košedari, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē uz austrumiem no Kauņas.
Skatīt Oberosts un Kaišadore
Karosta
Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.
Skatīt Oberosts un Karosta
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Oberosts un Kauņa
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Skatīt Oberosts un Kauņas guberņa
Kretinga
Kretinga ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas rietumos, pilsētas un arī apkārtnes seņūnijas centrs.
Skatīt Oberosts un Kretinga
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Oberosts un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Oberosts un Krievijas PFSR
Kudirkas Naumieste
Kudirkas Naumieste ir Lietuvas pilsēta pie Širvintas upes ietekas Šešupē uz dienvidrietumiem no Šaķiem pie Krievijas robežas.
Skatīt Oberosts un Kudirkas Naumieste
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Oberosts un Kuldīga
Kupišķi
Kupišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs ziemeļaustrumu Lietuvā Levuo un Kupas upju krastos.
Skatīt Oberosts un Kupišķi
Kuršēni
Kuršēni ir pilsēta Lietuvas ziemeļos uz rietumiem no Šauļiem pie Ventas upes.
Skatīt Oberosts un Kuršēni
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Oberosts un Kurzemes guberņa
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Oberosts un Kurzemes landtāgs
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Skatīt Oberosts un Kurzemes ofensīva
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Oberosts un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Oberosts un Kurzemes Zemes padome
Kurzemes Zemes sapulce
Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Oberosts un Kurzemes Zemes sapulce
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Skatīt Oberosts un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Oberosts un Latviešu strēlnieki
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Oberosts un Latvija
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Oberosts un Latvijas Pagaidu valdība
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Oberosts un Liepāja
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Oberosts un Lietuva
Lietuvas karaliste (1918)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.
Skatīt Oberosts un Lietuvas karaliste (1918)
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Oberosts un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas Padome
Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun.
Skatīt Oberosts un Lietuvas Padome
Marijampole
Marijampole (no 1955. līdz 1989. gadam - Kapsuka) ir Lietuvas pilsēta, atrodas 56 km uz dienvidrietumiem no Kauņas, pašvaldības centrs un Lietuvas Suvalkijas lielākā pilsēta.
Skatīt Oberosts un Marijampole
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Oberosts un Mēklenburga-Priekšpomerānija
Minskas guberņa
Guberņas ģerbonis Minskas guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota pēc 2.
Skatīt Oberosts un Minskas guberņa
Mogiļevas guberņa
Guberņas ģerbonis (1878). Mogiļevas guberņa Krievijas Impērijas kartē. Mogiļevas guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota pēc pirmās Polijas dalīšanas 1772.
Skatīt Oberosts un Mogiļevas guberņa
Molēti
Molēti ir pilsēta Lietuvas ziemeļaustrumu daļā, populāra kūrortpilsēta Viļņas iedzīvotājiem.
Skatīt Oberosts un Molēti
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).
Skatīt Oberosts un Ostlande
Otrā Mazūrijas ezeru kauja
Otrās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Otrā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1915.
Skatīt Oberosts un Otrā Mazūrijas ezeru kauja
Pabrade
Pabrade ir pilsēta Lietuvā, uz ziemeļaustrumiem no Viļņas pie Žeimenas upes.
Skatīt Oberosts un Pabrade
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Skatīt Oberosts un Panevēža
Pauls fon Hindenburgs
Pauls Ludvigs Hanss Antons fon Benekendorfs un fon Hindenburgs (biežāk pazīstams kā Pauls fon Hindenburgs; dzimis, miris) bija vācu feldmaršals un politiķis.
Skatīt Oberosts un Pauls fon Hindenburgs
Pārvācošana
čehu valodā Pārvācošana jeb ģermanizācija ir vācu valodas un kultūras izplatīšana nevācu tautu vidū brīvprātīgas vai piespiedu pārtautošanas ceļā.
Skatīt Oberosts un Pārvācošana
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Oberosts un Pirmais pasaules karš
Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi
Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.
Skatīt Oberosts un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Oberosts un Polija
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Oberosts un Prūsijas Karaliste
Raseiņi
Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.
Skatīt Oberosts un Raseiņi
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Oberosts un Rīga
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12.
Skatīt Oberosts un Rīgas operācija
Rokišķi
Rokišķi ir pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Utenas.
Skatīt Oberosts un Rokišķi
Seda (Lietuva)
Seda ir pilsēta Lietuvā uz dienvidrietumiem no Mažeiķiem pie Varduvas upes.
Skatīt Oberosts un Seda (Lietuva)
Sejni
Sejni — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz austrumiem no Suvalkiem.
Skatīt Oberosts un Sejni
Skaudvile
Skaudvile ir pilsēta Lietuvā uz ziemeļaustrumiem no Tauraģes.
Skatīt Oberosts un Skaudvile
Smoļenskas guberņa
Guberņas ģerbonis (1856). Smoļenskas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Smoļenskas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Skatīt Oberosts un Smoļenskas guberņa
Sokulka
Sokulka ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Bjalistokas.
Skatīt Oberosts un Sokulka
Suvalki
Suvalki ir pilsēta Polijas galējos ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē seno jātvingu zemē — Sūduvā apmēram 30 km no Lietuvas robežas.
Skatīt Oberosts un Suvalki
Svislača
Svislača jeb Svisloča ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidiem no Grodņas.
Skatīt Oberosts un Svislača
Talsi
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.
Skatīt Oberosts un Talsi
Telši
Telši (žemaišu: Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.
Skatīt Oberosts un Telši
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Skatīt Oberosts un Tukums
Ukmerģe
Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.
Skatīt Oberosts un Ukmerģe
Utena
Utena ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos.
Skatīt Oberosts un Utena
Vavkaviska
Vavkaviska jeb Volkoviska ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidiem no Grodņas.
Skatīt Oberosts un Vavkaviska
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Oberosts un Vācijas Impērija
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Oberosts un Vācu ordenis
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Oberosts un Ventspils
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Oberosts un Viļņa
Viļņas guberņa
Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.
Skatīt Oberosts un Viļņas guberņa
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Oberosts un Vidzemes guberņa
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Skatīt Oberosts un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Skatīt Oberosts un Vilhelms II Hoencollerns
Vilkavišķi
Vilkavišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidrietumos uz rietumiem no Marijampoles.
Skatīt Oberosts un Vilkavišķi
Vinniga nota
T.s. Vinninga nota — Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs 1918. gada 26. novembra paziņojums par Latvijas Pagaidu valdības atzīšanu Vinniga nota bija provizoriska Latvijas Pagaidu valdības varas atzīšana, ko 1918.
Skatīt Oberosts un Vinniga nota
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Oberosts un Vitebskas guberņa
12. aprīlis
12.
Skatīt Oberosts un 12. aprīlis
19. novembris
19.
Skatīt Oberosts un 19. novembris
1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.
Skatīt Oberosts un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1917.
Skatīt Oberosts un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1917. gads
1917.
Skatīt Oberosts un 1917. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Oberosts un 1918. gads
22. septembris
22.
Skatīt Oberosts un 22. septembris
27. augusts
27.
Skatīt Oberosts un 27. augusts
5. novembris
5.
Skatīt Oberosts un 5. novembris
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Oberosts un 8. armija (Vācijas Impērija)
Zināms kā Ober Ost.