Atvērt Google MapsSatura rādītājs
29 attiecības: Austrumprūsija, Čerņahovska, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Erihs Mendelsons, Karaļa Prūsija, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvieši, Lina, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Poļi, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Potsdamas konference, Prūši, Prūsija, Prūsijas Karaliste, Sarkanā armija, Toruņa, Trīspadsmitgadu karš, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Vācija, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Versaļas līgums, Zviedrija.
- Varmijas-Mazūrijas vojevodistes pilsētas
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Olština un Austrumprūsija
Čerņahovska
Čerņahovska (līdz 1946. gadam Insterburga) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Olština un Čerņahovska
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Olština un Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Skatīt Olština un Centrāleiropas vasaras laiks
Erihs Mendelsons
Erihs Mendelsons (dzimis, miris) bija Polijā dzimis ebreju izcelsmes vācu arhitekts.
Skatīt Olština un Erihs Mendelsons
Karaļa Prūsija
Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.
Skatīt Olština un Karaļa Prūsija
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Skatīt Olština un Lielais mēris Latvijā
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Olština un Lielais Ziemeļu karš
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Olština un Lietuvieši
Lina
Lina ir upe Polijas ziemeļaustrumos un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā).
Skatīt Olština un Lina
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Olština un Otrais pasaules karš
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Olština un Otrais Ziemeļu karš
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Olština un Poļi
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Olština un Polija
Polijas administratīvais iedalījums
Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido trīs līmeņu administratīvās vienības, kas pastāv kopš 1999.
Skatīt Olština un Polijas administratīvais iedalījums
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Olština un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Potsdamas konference
Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.
Skatīt Olština un Potsdamas konference
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Olština un Prūši
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Olština un Prūsija
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Olština un Prūsijas Karaliste
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Olština un Sarkanā armija
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Skatīt Olština un Toruņa
Trīspadsmitgadu karš
Trīspadsmitgadu karš, saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454.
Skatīt Olština un Trīspadsmitgadu karš
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.
Skatīt Olština un Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Olština un Vācija
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Olština un Vācu ordenis
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Skatīt Olština un Vārme (zeme)
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D.
Skatīt Olština un Versaļas līgums
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Olština un Zviedrija
Skatīt arī
Varmijas-Mazūrijas vojevodistes pilsētas
- Ščitno
- Bartošice
- Barčevo
- Bištineka
- Biskupeca
- Bjala Piska
- Braņevo
- Dobre Mjasto
- Dzjaldovo
- Elblonga
- Elka
- Gižicko
- Goldapa
- Gurovo Ilavecke
- Ilava (Polija)
- Jezjorani
- Kentšina
- Kiselice
- Korše
- Lidzbarka
- Lidzbarka Varmiņska
- Lubava
- Mikolajki
- Milakovo
- Milomlina
- Mlinari
- Moronga
- Mrongovo
- Nove Mjasto Lubavske
- Olština
- Olštineka
- Olecko
- Orneta
- Ostruda
- Ožiša
- Pasima
- Paslenka
- Peņenžno
- Piša
- Rešela
- Rina
- Rucjane-Ņida
- Sempopole
- Suša
- Tolkmicko
- Vengoževo
- Zalevo
- Ņidzica
Zināms kā Allenstein, Allenšteina, Olsztyn.