Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Otrais kosmiskais ātrums

Indekss Otrais kosmiskais ātrums

Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).

19 attiecības: Astronomisks objekts, Bezgalība, Gravitācija, Gravitācijas konstante, Jupiters (planēta), Kosmiskais ātrums, Marss (planēta), Masa, Mēness, Melnais caurums, Merkurs (planēta), Neitronu zvaigzne, Neptūns (planēta), Saturns (planēta), Saule, Urāns (planēta), Venera (planēta), Zeme, Zemes atmosfēra.

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Bezgalība

Matemātisks simbols, ar kuru apzīmē bezgalību Bezgalība (simbols: ∞) ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu, neierobežotu.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Bezgalība · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gravitācijas konstante

Ņūtona vispasaules gravitācijas likumā Gravitācijas konstante G ir viena no universālajām fizikālajām konstantēm.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Gravitācijas konstante · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kosmiskais ātrums

Keplera parabolu (E). Kosmiskais ātrums vienkāršoti ir ātrums, kas nepieciešams, lai pārvarētu kāda cita objekta pievilkšanas spēku.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Masa · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Mēness · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Neitronu zvaigzne

Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Neitronu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Saule · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Otrais kosmiskais ātrums un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »