157 attiecības: Administratīvi teritoriālais iedalījums, Aizsargi (organizācija), Alberts II (Rīga), Aleksandrs III Romanovs, Auči, Augi, Autoceļš A8 (Latvija), Autoceļš P100, Autoceļš P93, Ķekavas novads, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Āne, Babītes pilskalns, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Bauskas novads, Baznīca (celtne), Bibliotēka, Brankas, Ceļš, Cena (ciems), Cena (stacija), Cena (upe), Cenu pagasts, Dabas liegums, Dalbe, Dalbe (stacija), Deja, Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils, Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava, Dzelzceļa stacija, Dzelzceļš, Edvarts Virza, Emburga (Salgales pagasts), Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Fricis Apšenieks, Garoza (Salgales pagasts), Garoza (stacija), Garozas kauja, Garoze (upe), HK Ozolnieki/Monarch, Hokejs, Iecava, Iecava (upe), Iecavas novads, Iecēni, Infrastruktūra, Jaunpēternieki, Jānis Čakste, Jānis Vasarietis, Jēkabs Ketlers, ..., Jelgava, Jelgavas atbrīvošana (1919), Jelgavas komturi, Jelgavas novads, Johans I fon Lūne, Katrīnsils, Kolhozs, Koris, Krievijas Impērija, Kultūra, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvieši, Latvija, Latvijas čempionāta hokejā virslīga, Latvijas baltkrievi, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas galvenie autoceļi, Latvijas krievi, Latvijas lietuvieši, Latvijas poļi, Latvijas PSR, Latvijas reģionālie autoceļi, Latvijas ukraiņi, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lauksaimniecība, Lazdiņas, Lielais piekūns, Lielupe, Lielupes palienes pļavas, Lietuva, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Luterisms, Māls, Mežs, Meliorācija, Misa (upe), Motosports, Muiža, Muzejs, Olaines novads, Orķestris, Ozolnieki, Ozolnieki (stacija), Ozolnieku pagasts, Ozolnieku vidusskola, Pašvaldība, Pāvils I Romanovs, Pieturas punkts, Plāņi, Priedes, Purviņi, Purvs, Ražošana, Raubēni, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rūpniecība, Renceles, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Salgales pagasts, Skola, Smakupe, Suga, Teātris, Tetele, Tirdzniecība, Upe, Upmale (zeme), Valgunde, Vējdzirnavas, Vecākā atskaņu hronika, Veikbordings, Villekens fon Endorps, Volejbols, Zemgaļi, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zemgale, Zemgales bīskapija, Zemgales līdzenums, 1795. gads, 1812. gada karš, 1859. gads, 1869. gads, 1883. gads, 1885. gads, 1894. gads, 1927. gads, 1936. gads, 1937. gads, 1939. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1945. gads, 1950. gads, 1954. gads, 1974. gads, 1979. gads, 20. gadsimts, 2003. gads, 2009. gads, 2011. gads. Izvērst indekss (107 vairāk) »
Administratīvi teritoriālais iedalījums
Pasaules valstu un teritoriju administratīvais iedalījums Administratīvi teritoriālais iedalījums ir valsts teritorijas iedalījums tipveida vienībās, atbilstoši tam veidota valsts pārvaldes sistēma.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Administratīvi teritoriālais iedalījums · Redzēt vairāk »
Aizsargi (organizācija)
Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Aizsargi (organizācija) · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Auči
Auči ir ciems Zemgalē, Jelgavas novada Salgales pagastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Auči · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Augi · Redzēt vairāk »
Autoceļš A8 (Latvija)
| | A8 autoceļš Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene), arī Jelgavas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Jelgavu un tālāk ar Lietuvas robežu.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Autoceļš A8 (Latvija) · Redzēt vairāk »
Autoceļš P100
| | P100 autoceļš Jelgava—Dalbe ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Jelgavas centru caur Ozolniekiem ar autoceļu A8 2 km no Dalbes.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Autoceļš P100 · Redzēt vairāk »
Autoceļš P93
| | P93 autoceļš Jelgava—Iecava ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Jelgavu ar autoceļu A8 un tālāk ar autoceļu A7 Iecavā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Autoceļš P93 · Redzēt vairāk »
Ķekavas novads
Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Ķekavas novads · Redzēt vairāk »
Ķieģeļrūpniecība Latvijā
Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »
Āne
Āne ir apdzīvota vieta Jelgavas novadā Zemgalē.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Āne · Redzēt vairāk »
Babītes pilskalns
Babītes pilskalns jeb Poļu kalns ir pilskalns Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Jūrmalas apvedceļa (A10), Lielupes labajā krastā Babītes ezera austrumu galā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Babītes pilskalns · Redzēt vairāk »
Baltijas Starptautiskā akadēmija
Baltijas Starptautiskā akadēmija ir 1992.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Baltijas Starptautiskā akadēmija · Redzēt vairāk »
Bauskas novads
Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Bauskas novads · Redzēt vairāk »
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »
Bibliotēka
Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Bibliotēka · Redzēt vairāk »
Brankas
Brankas (agrāk — Lielupe) ir ciems Jelgavas novada Cenu pagastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Brankas · Redzēt vairāk »
Ceļš
Kalnu ceļš Alpos, Šveicē Ceļš ir speciāli izveidota zemes josla, kas atvieglo sauszemes transportlīdzekļu, kā arī gājēju kustību.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Ceļš · Redzēt vairāk »
Cena (ciems)
Cena (arī Cenas) ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Cena (ciems) · Redzēt vairāk »
Cena (stacija)
Cena (vietām saukta arī Cenas) ir dzelzceļa stacija, kas atrodas Jelgavas novadā, 34 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Cena (stacija) · Redzēt vairāk »
Cena (upe)
Cena (arī Cenas upīte) ir Misas labā krasta pieteka Mārupes, Jelgavas un Olaines novados.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Cena (upe) · Redzēt vairāk »
Cenu pagasts
Cenu pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Cenu pagasts · Redzēt vairāk »
Dabas liegums
Dabas liegums ir aizsargājama dabas teritorija.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Dabas liegums · Redzēt vairāk »
Dalbe
Dalbe ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Dalbe · Redzēt vairāk »
Dalbe (stacija)
Dalbe ir pieturas punkts, kurš atrodas Jelgavas novadā maršruta Rīga—Jelgava 29.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Dalbe (stacija) · Redzēt vairāk »
Deja
valsi Almaka klubā Londonā (19. gs. karikatūra). Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Deja · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils
Iecavas stacijas Lāčplēsis Daudzevas stacijā Daudzevas stacija Jelgava—Krustpils ir 138 km gara dzelzceļa līnija Latvijā, kura tika uzbūvēta 1904.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava
Elektrovilciens ER2T-7117 pienāk Cukurfabrikas pieturā Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava tika atklāta 1868. gadā un savieno Rīgu ar Jelgavu.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa stacija
Šķirotavas stacija Rīgā Dzelzceļa stacija ir dzelzceļa sadales punkts ar ceļu izvērsi, kur notiek ne tikai vilcienu izmaiņa un apdzīšana, bet arī kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru operācijas; lielākās stacijās — arī vilcienu sastāvu formēšana un sagatavošana nosūtīšanai.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Dzelzceļa stacija · Redzēt vairāk »
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Edvarts Virza
Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »
Emburga (Salgales pagasts)
Emburga ir ciems Jelgavas novada Salgales pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Emburga (Salgales pagasts) · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Fricis Apšenieks
Fricis Apšenieks (Tetelmindes pagasts — Rīga) bija Latvijas šahists, divkārtējs Latvijas šaha čempionātu uzvarētājs, pirmā Pasaules amatieru šaha čempionāta vicečempions (1924).
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Fricis Apšenieks · Redzēt vairāk »
Garoza (Salgales pagasts)
Garoza ir apdzīvota vieta Jelgavas novadā Zemgalē, aptuveni 14 km no Jelgavas.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Garoza (Salgales pagasts) · Redzēt vairāk »
Garoza (stacija)
Garoza ir dzelzceļa stacija līnijā Jelgava I—Krustpils, kas atrodas Jelgavas novada Salgales pagastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Garoza (stacija) · Redzēt vairāk »
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Garozas kauja · Redzēt vairāk »
Garoze (upe)
Garoze (arī: Garoza, Garozis, Garozīte) ir Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Garoze (upe) · Redzēt vairāk »
HK Ozolnieki/Monarch
HK "Ozolnieki/Monarch" bija hokeja klubs, kas piedalījās Latvijas hokeja čempionātā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un HK Ozolnieki/Monarch · Redzēt vairāk »
Hokejs
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Hokejs · Redzēt vairāk »
Iecava
Iecava ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novadā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Iecava · Redzēt vairāk »
Iecava (upe)
Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Iecava (upe) · Redzēt vairāk »
Iecavas novads
Iecavas novads bija pašvaldība Zemgalē, kas pastāvēja no 2003.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Iecavas novads · Redzēt vairāk »
Iecēni
Iecēni ir ciems Jelgavas novada Cenu pagastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Iecēni · Redzēt vairāk »
Infrastruktūra
Infrastruktūra ir tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido transporta, sakaru, tirdzniecības, enerģētikas un ūdenssaimniecības sistēma, kā arī dzīvokļi, skolas, veselības aizsardzības, kultūras, sporta u. tml.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Infrastruktūra · Redzēt vairāk »
Jaunpēternieki
Jaunpēternieki ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Cenu pagastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Jaunpēternieki · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Vasarietis
Jānis Vasarietis (līdz 1940. gadam — Jānis Zommers; 1922) ir latviešu skolotājs un puķkopis, liliju selekcionārs, radījis 260 liliju šķirņu.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Jānis Vasarietis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas atbrīvošana (1919)
Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Jelgavas atbrīvošana (1919) · Redzēt vairāk »
Jelgavas komturi
Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas (''Komth:Mitau'') karte. Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Jelgavas komturi · Redzēt vairāk »
Jelgavas novads
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Jelgavas novads · Redzēt vairāk »
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »
Katrīnsils
Katrīnsils (agrāk — Katrines sils) ir ciems Jelgavas novada Salgales pagastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Katrīnsils · Redzēt vairāk »
Kolhozs
Kolhozs (akronīms no коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) jeb kopsaimniecība bija kopēja saimniekošanas forma laukos Padomju Savienībā un citās Austrumu bloka valstīs 20.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Kolhozs · Redzēt vairāk »
Koris
Angļu skolas koris Koris ir dziedātāju ansamblis, kas pamatā izpilda kora mūziku — mūziku, kas rakstīta koru vajadzībām.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Koris · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Kultūra · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas čempionāta hokejā virslīga
Latvijas hokeja čempionāta virslīga (kopš 2017. gada — Optibet hokeja līga) ir klubu turnīrs, kurā tiek noskaidrota Latvijas un Lietuvas čempionvienība hokejā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas čempionāta hokejā virslīga · Redzēt vairāk »
Latvijas baltkrievi
Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas galvenie autoceļi
Latvijas galveno autoceļu apzīmējums A4 Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas: Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga (no 1836. gada, tagad A13), Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga (no 1857. gada, tagad A8), Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava (no 1849. gada, tagad A2). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja (tagad A7). Galvenie Latvijas autoceļi jeb Augstākās kategorijas autoceļi ir Latvijas valsts autoceļi, kas ietilpst ceļu augstākajā kategorijā un tiem ir nacionāla un starptautiska nozīme.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas galvenie autoceļi · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas lietuvieši
Latvijas lietuvieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas lietuvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas poļi
Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas reģionālie autoceļi
Latvijas reģionālie autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas reģionālie autoceļi · Redzēt vairāk »
Latvijas ukraiņi
Latvijas Nacionālajai operai Latvijas ukraiņi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas ukraiņi · Redzēt vairāk »
Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Lazdiņas
Lazdiņas ir vasarnīcu ciems Jelgavas novada Cenu pagastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Lazdiņas · Redzēt vairāk »
Lielais piekūns
Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Lielupe · Redzēt vairāk »
Lielupes palienes pļavas
Lielupes palienes pļavas ir dabas liegums Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Lielupes palienes pļavas · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Luterisms · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Māls · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Mežs · Redzēt vairāk »
Meliorācija
Suntažu pagastā Meliorācija (— 'uzlabošana', no melior — 'labāk') ir pasākumu kopums augšņu kvalitātes straujai uzlabošanai noteiktā teritorijā, novadot lieko vai pievadot trūkstošo ūdeni, regulējot upju un virszemes ūdeņu noteci, nostiprinot smiltājus un gravas, uzlabojot augsnes ķīmiskās īpašības (kaļķojot skābās un skalojot sāļās augsnes), novācot akmeņus un veicot citus ar zemes uzlabošanu saistītus pasākumus.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Meliorācija · Redzēt vairāk »
Misa (upe)
Misa ir Iecavas labā krasta pieteka Zemgalē.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Misa (upe) · Redzēt vairāk »
Motosports
Motosports ir sporta paveidu grupa, kas galvenokārt ietver motorizētus divriteņu transportlīdzekļus.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Motosports · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Muiža · Redzēt vairāk »
Muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Muzejs ( — ‘mūzu templis’) ir vieta vai ēka, kur glabā un izstāda kultūrai nozīmīgus objektus.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Muzejs · Redzēt vairāk »
Olaines novads
Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Olaines novads · Redzēt vairāk »
Orķestris
Halisko filharmonijas orķestris Orķestris ir salīdzinoši liels instrumentālistu ansamblis.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Orķestris · Redzēt vairāk »
Ozolnieki
Ozolnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Ozolnieki · Redzēt vairāk »
Ozolnieki (stacija)
Ozolnieki ir dzelzceļa pieturas punkts, kas atrodas Jelgavas novadā, 37 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Ozolnieki (stacija) · Redzēt vairāk »
Ozolnieku pagasts
Ozolnieku pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām pie Jelgavas ziemeļu robežas Iecavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Ozolnieku pagasts · Redzēt vairāk »
Ozolnieku vidusskola
Ozolnieku vidusskola ir valsts vidusskola Ozolniekos, kas piedāvā četras izglītības programmas: pamatizglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Ozolnieku vidusskola · Redzēt vairāk »
Pašvaldība
Pašvaldība jeb municipalitāte ( — 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām') ir valsts sastāvā esošas administratīvi teritoriālas vienības (novada vai republikas pilsētas) pārvalde.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Pašvaldība · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pieturas punkts
dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils Dzelzceļa pieturas punkts (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez ceļu izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens).
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Pieturas punkts · Redzēt vairāk »
Plāņi
Plāņi ir apdzīvota vieta Valmieras novada Plāņu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Plāņi · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Priedes · Redzēt vairāk »
Purviņi
Purviņi var būt.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Purviņi · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Purvs · Redzēt vairāk »
Ražošana
Ražošana plašā izpratnē ir process, kurā tiek radīti pārdošanai tirgū domāti produkti.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Ražošana · Redzēt vairāk »
Raubēni
Raubēni ir ciems Jelgavas novada Cenu pagastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Raubēni · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Renceles
Renceles ir ciems Jelgavas novada Salgales pagastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Renceles · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Salgales pagasts
Salgales pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Salgales pagasts · Redzēt vairāk »
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Skola · Redzēt vairāk »
Smakupe
Smakupe (lejtecē — Podzīte) ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas un Jelgavas novados.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Smakupe · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Suga · Redzēt vairāk »
Teātris
Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Teātris · Redzēt vairāk »
Tetele
Tetele ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Tetele · Redzēt vairāk »
Tirdzniecība
Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Upe · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Valgunde
Valgunde ir ciems Jelgavas novada Valgundes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Valgunde · Redzēt vairāk »
Vējdzirnavas
19. gadsimta vidū celtās Āraišu vējdzirnavas. Vējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Vējdzirnavas · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Veikbordings
Veikbordists Veikbordings ir ūdens sporta veids, kas izpaužas kā braukšana ar speciālu veikbordingam paredzētu dēli, kam ir pieskrūvēti speciāli veikborda stiprinājumi, kuros iestiprina kājas, lai varētu noturēties stabili uz dēļa.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Veikbordings · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Volejbols
Volejbols (volley — ‘atsitiens lidojumā’ un ball — ‘bumba’), līdz 1945.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Volejbols · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgaļu sacelšanās (1259)
1259.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Zemgales līdzenums
Zemgales līdzenuma ainava pie Teteles Lielupes krastā Zemgales līdzenums atrodas Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un Zemgales līdzenums · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1859. gads
1859.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1859. gads · Redzēt vairāk »
1869. gads
1869.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1869. gads · Redzēt vairāk »
1883. gads
1883.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1883. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1894. gads
1894.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1894. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1937. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1950. gads
1950.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1950. gads · Redzēt vairāk »
1954. gads
1954.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1954. gads · Redzēt vairāk »
1974. gads
1974.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1974. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 1979. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 2003. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 2009. gads · Redzēt vairāk »
2011. gads
2011.
Jaunums!!: Ozolnieku novads un 2011. gads · Redzēt vairāk »