Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Paleozojs

Indekss Paleozojs

Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.

15 attiecības: Augi, Devons, Dzīvība, Evolūcija, Fanerozojs, Karbons, Kembrijs, Klimats, Mezozojs, Mugurkaulnieki, Ordoviks, Perma-triasa izmiršana, Perms, Pirms mūsdienām, Silūrs.

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Paleozojs un Augi · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Paleozojs un Devons · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Paleozojs un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Evolūcija

Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.

Jaunums!!: Paleozojs un Evolūcija · Redzēt vairāk »

Fanerozojs

Fanerozojs (fanerós — ‘atklāts, redzams’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms, kas sācies pirms apmēram 542 miljoniem gadu, kad parādījās attīstītas dzīvības formas.

Jaunums!!: Paleozojs un Fanerozojs · Redzēt vairāk »

Karbons

Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).

Jaunums!!: Paleozojs un Karbons · Redzēt vairāk »

Kembrijs

Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.

Jaunums!!: Paleozojs un Kembrijs · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Paleozojs un Klimats · Redzēt vairāk »

Mezozojs

Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.

Jaunums!!: Paleozojs un Mezozojs · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Paleozojs un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Ordoviks

Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).

Jaunums!!: Paleozojs un Ordoviks · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.

Jaunums!!: Paleozojs un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Perms

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).

Jaunums!!: Paleozojs un Perms · Redzēt vairāk »

Pirms mūsdienām

Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.

Jaunums!!: Paleozojs un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »

Silūrs

Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).

Jaunums!!: Paleozojs un Silūrs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Paleozoja ēra.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »