Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Gothards Frīdrihs Stenders, Grauds, Kazimirs Būga, Klaipēdas Universitāte, Lietuviešu valoda, Martins V, Patrimps, Pekkols, Prūši, Prūšu mitoloģija, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Videvuts, 1418. gads.
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Patrimps un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Grauds
Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.
Jaunums!!: Patrimps un Grauds · Redzēt vairāk »
Kazimirs Būga
Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.
Jaunums!!: Patrimps un Kazimirs Būga · Redzēt vairāk »
Klaipēdas Universitāte
Klaipēdas Universitāte (KU) ir 1991.
Jaunums!!: Patrimps un Klaipēdas Universitāte · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Patrimps un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Martins V
Martins V (dzimis 1369. gada janvārī/februārī; pilsoniskais vārds — Otone Kolonna (Ottone Colonna), miris) bija Romas pāvests no 1417.
Jaunums!!: Patrimps un Martins V · Redzēt vairāk »
Patrimps
Patrimps (dažkārt minēts arī kā Potrimps, Autrimps un Natrimps) prūšu mitoloģijā ir jūras un auglības dievs, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem.
Jaunums!!: Patrimps un Patrimps · Redzēt vairāk »
Pekkols
Videvuta karogs (Pekkols kreisajā pusē) Pekkols, arī Pikuls un Pikols, sākotnēji Patols, ir nāves dievs un mirušo valstības — pazemes valdnieks baltu mitoloģijā, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem.
Jaunums!!: Patrimps un Pekkols · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Patrimps un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūšu mitoloģija
Prūšu mitoloģija bija uz baltu mitoloģijas bāzes veidojusies reliģisko uzskatu sistēma, ar reliģisko kulta centru Romuvā, un hierarhizētu garīdzniecības organizāciju (priesteru — krīvu, — hierarhijas vadībā bija krīvu krīvs).
Jaunums!!: Patrimps un Prūšu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Patrimps un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Jaunums!!: Patrimps un Vārme (zeme) · Redzēt vairāk »
Videvuts
Pērkons un Patrimps. Videvuts (Widewuto) prūšu mitoloģijā bija kultūrvaronis, kurš kopā ar savu brāli Brutenu pa jūru esot ieradies Prūsijā un prūšiem ieviesis sabiedrisko iekārtu, nodibinājis laicīgo varu un ticis iecelts par to valdnieku.
Jaunums!!: Patrimps un Videvuts · Redzēt vairāk »
1418. gads
1418.
Jaunums!!: Patrimps un 1418. gads · Redzēt vairāk »
