Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pauls Kundziņš

Indekss Pauls Kundziņš

Pauls Kundziņš (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, etnogrāfs un Latvijas Universitātes profesors.

42 attiecības: Allažu baznīca, Arhitektūra, Baltijas Universitāte, Eižens Laube, Esplanāde (Rīga), Etnogrāfija, Etnoloģija, Helifeksa, Ikšķiles luterāņu baznīca, Kanāda, Kārlis Kundziņš, Krievijas Impērija, Latvieši, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Universitāte, Lielvārdes luterāņu baznīca, Nītaures luterāņu baznīca, Otrais pasaules karš, Pieminekļu valde, Pirmais pasaules karš, Profesors, Rīga, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Smiltenes pagasts, Tartu, Triju Zvaigžņu ordenis, Usmas baznīca, Uzvaras piemineklis Cēsīs, Valkas apriņķis, Vācija, VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vidzemes guberņa, Viesītes luterāņu baznīca, 1888. gads, 1907. gads, 1908. gads, 1913. gads, 1919. gads, 1924. gads, 1933. gads, 1952. gads.

Allažu baznīca

Allažu evaņģēliski luteriskā baznīca atrodas Siguldas novada, Allažu pagasta Stīveros.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Allažu baznīca · Redzēt vairāk »

Arhitektūra

Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Arhitektūra · Redzēt vairāk »

Baltijas Universitāte

Baltijas Universitātes halle Hamburgā ar trīs Baltijas valstu un universitātes fakultāšu ģerboņiem (1946). Baltijas Universitāte bija universitāte pārvietotajām personām (bēgļiem) no Baltijas valstīm, kas pēc Otrā pasaules kara darbojās britu okupācijas zonā Hamburgā (1946) un vēlāk Pinebergā (1947—1949).

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Baltijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Esplanāde (Rīga)

Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no  — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Esplanāde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Etnogrāfija

Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Etnogrāfija · Redzēt vairāk »

Etnoloģija

Etnoloģija ir antropoloģijas novirziens, kas salīdzina un analizē cilvēces un dažādu cilvēku grupu izcelsmi, izplatību, tehnoloģijas, reliģiju, valodu un sociālās struktūras.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Etnoloģija · Redzēt vairāk »

Helifeksa

Helifeksa vai Helifeksas reģionālā pašvaldība (Halifax Regional Municipality) ir pilsēta Kanādā, Jaunskotijas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Helifeksa · Redzēt vairāk »

Ikšķiles luterāņu baznīca

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1933.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Ikšķiles luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kārlis Kundziņš

Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Kārlis Kundziņš · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālās padomes memorands

1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir 1924.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Lielvārdes luterāņu baznīca

Lielvārdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Edgara Kauliņa alejā 21, Lielvārdē.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Lielvārdes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Nītaures luterāņu baznīca

Nītaures evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Cēsu novada Nītaures pagasta Nītaurē, Mergupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Nītaures luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pieminekļu valde

Pieminekļu valde bija kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija Latvijā no 1923.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Pieminekļu valde · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Profesors

Profesors lasa lekciju (1350. gads) Profesors (— 'skolotājs, pasniedzējs') ir augstākais augstskolas akadēmiskā personāla zinātniskā darbinieka nosaukums un amats.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Profesors · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Smiltenes pagasts

Smiltenes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Smiltenes pagasts · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Tartu · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »

Usmas baznīca

Usmas baznīca var būt.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Usmas baznīca · Redzēt vairāk »

Uzvaras piemineklis Cēsīs

Uzvaras piemineklis Cēsīs ir Latvijas un Igaunijas karaspēka uzvarai Cēsu kaujās Latvijas brīvības cīņu laikā veltīts piemineklis, kas atrodas Vienības laukumā, Cēsīs.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Uzvaras piemineklis Cēsīs · Redzēt vairāk »

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Valkas apriņķis · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Vācija · Redzēt vairāk »

VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts. Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki bija pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Viesītes luterāņu baznīca

Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Viesītes Brīvības baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Viesītē Sēlijā.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un Viesītes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: Pauls Kundziņš un 1952. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »