Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pečeņegi

Indekss Pečeņegi

Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.

25 attiecības: Austrumromas impērija, Bulgāri, Centrālāzija, Gagauzi, Hazāri, Igors Rurikovičs, Jaroslavs Vladimirovičs, Kijiva, Kijivas lielkņazi, Klejotāji, Konstantinopole, Krievija, Kubaņa, Kumāni, Oguzi, Pirmā Bulgārijas cariste, Severskijdoņeca, Tjurku valodas, Trāķija, Turcija, Ukraina, Ungāri, Uzbekistāna, Vladimirs Svjatoslavičs, Volga.

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Jaunums!!: Pečeņegi un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »

Bulgāri

Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.

Jaunums!!: Pečeņegi un Bulgāri · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Pečeņegi un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Gagauzi

Gagauzi (gagauzu: Gagauzlar) ir apmēram 240 000 cilvēku liela pie tjurku valodu saimes piederošā valodā runājoša pareizticīgo tauta, kuras lielākā daļa (147 500) dzīvo Moldovā, kur pastāv Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība.

Jaunums!!: Pečeņegi un Gagauzi · Redzēt vairāk »

Hazāri

Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.

Jaunums!!: Pečeņegi un Hazāri · Redzēt vairāk »

Igors Rurikovičs

Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.

Jaunums!!: Pečeņegi un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.

Jaunums!!: Pečeņegi un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Pečeņegi un Kijiva · Redzēt vairāk »

Kijivas lielkņazi

Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Pečeņegi un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Klejotāji

Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.

Jaunums!!: Pečeņegi un Klejotāji · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: Pečeņegi un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Pečeņegi un Krievija · Redzēt vairāk »

Kubaņa

Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.

Jaunums!!: Pečeņegi un Kubaņa · Redzēt vairāk »

Kumāni

Kumāni jeb polovcieši, saukti arī par kipčakiem, bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 11.—13.

Jaunums!!: Pečeņegi un Kumāni · Redzēt vairāk »

Oguzi

Oguzu valsts (750—1055) Oguzi, arī oguzu tjurki, bija viduslaiku tjurku tauta, kas sastāvēja no 24 lielām ciltīm un līdz 11.

Jaunums!!: Pečeņegi un Oguzi · Redzēt vairāk »

Pirmā Bulgārijas cariste

Bulgārijas cariste ap 900. gadu Bulgārijas cariste ap 960. gadu Pirmā Bulgārijas cariste bija bulgāru valsts, kas pastāvēja Balkānu pussalā no 681.

Jaunums!!: Pečeņegi un Pirmā Bulgārijas cariste · Redzēt vairāk »

Severskijdoņeca

Severskijdoņeca vai Siverskijdoneca ir upe Krievijā un Ukrainā, Donas labā un tās lielākā pieteka.

Jaunums!!: Pečeņegi un Severskijdoņeca · Redzēt vairāk »

Tjurku valodas

Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).

Jaunums!!: Pečeņegi un Tjurku valodas · Redzēt vairāk »

Trāķija

Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes. Trāķija ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos.

Jaunums!!: Pečeņegi un Trāķija · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: Pečeņegi un Turcija · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Pečeņegi un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ungāri

Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.

Jaunums!!: Pečeņegi un Ungāri · Redzēt vairāk »

Uzbekistāna

Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Jaunums!!: Pečeņegi un Uzbekistāna · Redzēt vairāk »

Vladimirs Svjatoslavičs

Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.

Jaunums!!: Pečeņegi un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Volga

Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).

Jaunums!!: Pečeņegi un Volga · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »