Satura rādītājs
36 attiecības: Aizpute, Austrumeiropas laiks, Balduīns no Alnas, Daugmale, Dānijas karaļu uzskaitījums, Frederiks II, Grobiņa, Ivans IV, Jelgava, Johans IV fon Minhauzens, Krievija, Kuldīga, Kuršu ķoniņi, Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Sāmsalas bīskapija, Lamekins, Livonija, Livonijas karaliste, Magnuss (Livonijas karalis), Piltenes apgabals, Piltenes viduslaiku pils, Sāmsala, Tallina, Turaida (zeme), Valdemārs II Estridsens, Vecventa, Venta, Ventspils, Ventspils novads, Ventspils rajons, Vikingi, Zobenbrāļu ordenis, Zvirbuļupe, 13. gadsimts, 1557. gads.
- Bijušās Dānijas kolonijas
- Ventspils apriņķis
- Ventspils novads
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Skatīt Piltene un Aizpute
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Skatīt Piltene un Austrumeiropas laiks
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Piltene un Balduīns no Alnas
Daugmale
Daugmale ir apdzīvota vieta Ķekavas novada Daugmales pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Piltene un Daugmale
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Skatīt Piltene un Dānijas karaļu uzskaitījums
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Skatīt Piltene un Frederiks II
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Skatīt Piltene un Grobiņa
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Piltene un Ivans IV
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Piltene un Jelgava
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572.
Skatīt Piltene un Johans IV fon Minhauzens
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Piltene un Krievija
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Piltene un Kuldīga
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Skatīt Piltene un Kuršu ķoniņi
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Piltene un Kurzeme
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Piltene un Kurzemes bīskapija
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija (brūnā krāsā) Dānijas kontrolē. Kurzemes un Sāmsalas bīskapa ģerbonis (1554). Kurzemes un Sāmsalas bīskapija bija īslaicīgi pastāvējusi Livonijas Konfederācijas valsts (1542—1560), kurā bīskapa Johana Minhauzena valdīšanas laikā apvienojās Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija un viņš kļuva par šo zemju bīskapu.
Skatīt Piltene un Kurzemes un Sāmsalas bīskapija
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Piltene un Lamekins
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Piltene un Livonija
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Skatīt Piltene un Livonijas karaliste
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Piltene un Magnuss (Livonijas karalis)
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Piltene un Piltenes apgabals
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Skatīt Piltene un Piltenes viduslaiku pils
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Piltene un Sāmsala
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Piltene un Tallina
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Skatīt Piltene un Turaida (zeme)
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Skatīt Piltene un Valdemārs II Estridsens
Vecventa
Vecventa ir Ventas labā krasta atteka Ventspils novadā.
Skatīt Piltene un Vecventa
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Skatīt Piltene un Venta
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Piltene un Ventspils
Ventspils novads
Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.
Skatīt Piltene un Ventspils novads
Ventspils rajons
Ventspils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1962, 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Piltene un Ventspils rajons
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Skatīt Piltene un Vikingi
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Piltene un Zobenbrāļu ordenis
Zvirbuļupe
Zvirbuļupe ir Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
Skatīt Piltene un Zvirbuļupe
13. gadsimts
13.
Skatīt Piltene un 13. gadsimts
1557. gads
1557.
Skatīt Piltene un 1557. gads
Skatīt arī
Bijušās Dānijas kolonijas
Ventspils apriņķis
- Dundaga
- Dundagas pils
- Piltene
- Ventspils
- Ēdoles pils
Ventspils novads
- Ance (ciems)
- Ances pagasts
- Irbene
- Jaunciems (Tārgales pagasts)
- Jūrkalne
- Jūrkalnes pagasts
- Lielirbe
- Lūžņa
- Miķeļtornis
- Ovišu bāka
- Piltene
- Piltenes pagasts
- Piltenes viduslaiku pils
- Popes pagasts
- Puzes pagasts
- Tārgale
- Tārgales pagasts
- Ugāles pagasts
- Usmas pagasts
- Užava
- Užavas lejtece
- Užavas pagasts
- Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs
- Ventspils novads
- Vārves pagasts
- Ziru pagasts
- Zlēku pagasts
Zināms kā Pilten, Piltenes pilsēta, Piltijn.