Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Gothards Ketlers un Piltenes apgabals
Gothards Ketlers un Piltenes apgabals ir 13 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Frīdrihs Ketlers, Georgs Radvils, Gothards Ketlers, Jānis Hodkevičs, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas karš, Livonijas vietvalži, Polijas—Lietuvas ūnija, Vācu ordenis, Vilhelms Ketlers, 1561. gads.
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Frīdrihs Ketlers un Gothards Ketlers · Frīdrihs Ketlers un Piltenes apgabals ·
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Georgs Radvils un Gothards Ketlers · Georgs Radvils un Piltenes apgabals ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Gothards Ketlers · Gothards Ketlers un Piltenes apgabals ·
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Gothards Ketlers un Jānis Hodkevičs · Jānis Hodkevičs un Piltenes apgabals ·
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Gothards Ketlers un Kurzemes landtāgs · Kurzemes landtāgs un Piltenes apgabals ·
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kurzemes un Zemgales hercogi un Piltenes apgabals ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Gothards Ketlers un Livonijas karš · Livonijas karš un Piltenes apgabals ·
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Gothards Ketlers un Livonijas vietvalži · Livonijas vietvalži un Piltenes apgabals ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Gothards Ketlers un Polijas—Lietuvas ūnija · Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Gothards Ketlers un Vācu ordenis · Piltenes apgabals un Vācu ordenis ·
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Gothards Ketlers un Vilhelms Ketlers · Piltenes apgabals un Vilhelms Ketlers ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Gothards Ketlers · 1561. gads un Piltenes apgabals ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Gothards Ketlers un Piltenes apgabals ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Gothards Ketlers un Piltenes apgabals
Salīdzinājums starp Gothards Ketlers un Piltenes apgabals
Gothards Ketlers ir 59 attiecības, bet Piltenes apgabals ir 111. Tā kā viņi ir kopīgs 13, Jaccard indekss ir 7.65% = 13 / (59 + 111).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Gothards Ketlers un Piltenes apgabals. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
