Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Platons

Indekss Platons

Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.

48 attiecības: Apziņa, Aristofans, Aristokrātija, Aristotelis, Atēnas, Atika, Austrumromas impērija, Ēzops, Ābrams Feldhūns, Babilonija, Cilvēka ķermenis, Dvēsele, Epistemoloģija, Filozofija, Florence, Griba, Hērakleits, Hēsiods, Homērs, Izglītība, Latīņu valoda, Literatūra, Marsīlio Fičīno, Matemātiķis, Māksla, Militārisms, Orfisms, Palestīna, Panteisms, Parmenīds, Patiesība, Pilsētvalsts, Pitagors, Platona akadēmija, Prāts, Protagors, Retorika, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Sengrieķu valoda, Sokrats, Solons, Taisnīgums, Tikums, Tirāns, Valsts (Platons), Viduslaiki, Zinātne.

Apziņa

Apziņa ir augsti attīstītas matērijas — cilvēka smadzeņu īpašība, kas nodrošina spēju psiholoģiskā darbībā atspoguļot, proti, analizēt ārpasauli un pašam sevi, nošķirot savu "es" no ārējās vides un mērķtiecīgi iedarbojoties uz šo vidi un sevi.

Jaunums!!: Platons un Apziņa · Redzēt vairāk »

Aristofans

Aristofans (dzimis ap 448./446. gadu p.m.ē., miris ap 386. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, komēdiju autors.

Jaunums!!: Platons un Aristofans · Redzēt vairāk »

Aristokrātija

Aristokrātija ((aristokratia), no ἄριστος (aristos) — 'labākais'; κράτος (kratos) — 'vara') ir valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju loka — aristokrātu — rokās.

Jaunums!!: Platons un Aristokrātija · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Platons un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Atēnas

Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Platons un Atēnas · Redzēt vairāk »

Atika

Atika (Attikí) ir pussala un viens no lielākajiem dienvidaustrumu Vidusgrieķijas apgabaliem, kur atrodas Grieķijas galvaspilsēta Atēnas.

Jaunums!!: Platons un Atika · Redzēt vairāk »

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Jaunums!!: Platons un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »

Ēzops

Ēzops (Αἴσωπος, dzīvojis, iespējams, 6.gs. p.m.ē.) bija sengrieķu fabulists, viņš tradicionāli tiek uzskatīts par fabulas žanra aizsācēju.

Jaunums!!: Platons un Ēzops · Redzēt vairāk »

Ābrams Feldhūns

Ābrams Feldhūns (1915—2009) bija Latvijas ebreju izcelsmes valodnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Platons un Ābrams Feldhūns · Redzēt vairāk »

Babilonija

Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).

Jaunums!!: Platons un Babilonija · Redzēt vairāk »

Cilvēka ķermenis

Leonardo da Vinči zīmējums "Vitrūvija cilvēks" Cilvēka ķermenis ir cilvēka organisms tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.

Jaunums!!: Platons un Cilvēka ķermenis · Redzēt vairāk »

Dvēsele

Viljama Adolfa Bugro glezna DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).

Jaunums!!: Platons un Dvēsele · Redzēt vairāk »

Epistemoloģija

''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.

Jaunums!!: Platons un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Platons un Filozofija · Redzēt vairāk »

Florence

Florence (izrunā) ir pilsēta Itālijas ziemeļdaļā, Toskānā pie Arno upes, Toskānas administratīvais centrs un Florences provinces centrs.

Jaunums!!: Platons un Florence · Redzēt vairāk »

Griba

Griba jeb gribasspēks ir cilvēkam piemītoša īpašība, kas izpaužas viņa spējā pārvaldīt savu psihi un rīcību.

Jaunums!!: Platons un Griba · Redzēt vairāk »

Hērakleits

Hērakleits (sengrieķu: Ἡράκλειτος ὁ Ἐφέσιος, Hērákleitos ho Ephésios; dzimis aptuveni 535. gadā p.m.ē., miris aptuveni 475. gadā p.m.ē.) bija grieķu pirmssokratiķu filozofs no Efesas.

Jaunums!!: Platons un Hērakleits · Redzēt vairāk »

Hēsiods

Hēsiods Gistava Moro glezna Hēsiods (dzīvojis ap 700. gadu p.m.ē. Boiotijā, Senajā Grieķijā) bija sengrieķu dzejnieks.

Jaunums!!: Platons un Hēsiods · Redzēt vairāk »

Homērs

Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.

Jaunums!!: Platons un Homērs · Redzēt vairāk »

Izglītība

Izglītība ir zināšanu apgūšana vai šī procesa rezultāts.

Jaunums!!: Platons un Izglītība · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Platons un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Literatūra

Literatūra (no — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi.

Jaunums!!: Platons un Literatūra · Redzēt vairāk »

Marsīlio Fičīno

Marsīlio Fičīno (dzimis, miris) bija renesanses laika itāļu neoplatonisma filozofs, garīdznieks un tulks, kurš dzīvoja 15.

Jaunums!!: Platons un Marsīlio Fičīno · Redzēt vairāk »

Matemātiķis

Leonards Eilers ir viens no dižākajiem matemātiķiem vēsturēMatemātiķis ir persona, kurai matemātikā ir plašas zināšanas, un kura tās izmanto savā darbā, parasti risinot dažādas matemātiskas problēmas.

Jaunums!!: Platons un Matemātiķis · Redzēt vairāk »

Māksla

Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.

Jaunums!!: Platons un Māksla · Redzēt vairāk »

Militārisms

Ziemeļkorejā Militārisms ir valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām valstīm, kā arī ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm.

Jaunums!!: Platons un Militārisms · Redzēt vairāk »

Orfisms

Orfisms var būt.

Jaunums!!: Platons un Orfisms · Redzēt vairāk »

Palestīna

Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: Platons un Palestīna · Redzēt vairāk »

Panteisms

Panteisms (no ('pan').

Jaunums!!: Platons un Panteisms · Redzēt vairāk »

Parmenīds

Parmenids (Παρμενίδης; no 6. gs. otrās puses p.m.ē līdz 5. gs. p.m.ē vidum) bija sengrieķu filozofs.

Jaunums!!: Platons un Parmenīds · Redzēt vairāk »

Patiesība

Patiesība ir visa tā informācija, kas atbilst īstenībai (realitātei) un faktiem, kā arī visi tie apgalvojumi, kas ir patiesi.

Jaunums!!: Platons un Patiesība · Redzēt vairāk »

Pilsētvalsts

Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.

Jaunums!!: Platons un Pilsētvalsts · Redzēt vairāk »

Pitagors

Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (ho Pūthagoras ho Samios, Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.

Jaunums!!: Platons un Pitagors · Redzēt vairāk »

Platona akadēmija

Pompejos) Platona akadēmija bija ap 387.

Jaunums!!: Platons un Platona akadēmija · Redzēt vairāk »

Prāts

Prāts ir ar psihi saistītu norišu un individualitātes īpašību kopa, kas veido iespēju ar mērķtiecīgu darbību panākt subjektīvu, ar jēdzieniem pastarpinātu īstenības attēlojumu, izzināt objektu un parādību visaptverošās un raksturīgās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot iepriekš uzkrāto informāciju.

Jaunums!!: Platons un Prāts · Redzēt vairāk »

Protagors

Protagors (Protagóras, dzimis ap 486. gadu p.m.ē., miris ap 411. gadu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas filozofs, sofisma kustības pamatlicējs.

Jaunums!!: Platons un Protagors · Redzēt vairāk »

Retorika

Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.

Jaunums!!: Platons un Retorika · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Platons un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Platons un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Sengrieķu valoda

Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.

Jaunums!!: Platons un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »

Sokrats

Sokrats ((Sōkrátēs); 469—399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.

Jaunums!!: Platons un Sokrats · Redzēt vairāk »

Solons

Solons Solons (638-558 pr.Kr.) - Atēnu valstsvīrs, likumdevējs un dzejnieks.

Jaunums!!: Platons un Solons · Redzēt vairāk »

Taisnīgums

Taisnīgums ir morālās pareizības jēdziens, kas balstās uz ētiku, racionalitāti, likumu, dabas likumiem, reliģiju, taisnības tiesībām un godīgumu.

Jaunums!!: Platons un Taisnīgums · Redzēt vairāk »

Tikums

Tikumi atbilst noteiktiem morāles principiem, normām Tikums ir morāles princips, norma, to kopums.

Jaunums!!: Platons un Tikums · Redzēt vairāk »

Tirāns

Mūsdienu valodā tirāns ir vienpersonisks valdnieks, kam ir absolūta vara valstī vai kādā organizācijā.

Jaunums!!: Platons un Tirāns · Redzēt vairāk »

Valsts (Platons)

Darba fragments "Valsts" ir dialogs, kura autors ir Platons.

Jaunums!!: Platons un Valsts (Platons) · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Platons un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Platons un Zinātne · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Aristokls.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »