Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Plukšķis

Indekss Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Satura rādītājs

  1. 71 attiecības: Acs, Aizkaukāzs, Amerikas Savienotās Valstis, Apkakles strazds, Aprīlis, Augļi, Augsne, Augusts, Austrumsibīrija, Baltijas valstis, Baltkrievija, Bērzi, Bezmugurkaulnieki, Centimetrs, Dārzs, Dziedātājputni, Dziedātājstrazds, Eirāzija, Eiropa, Fēru Salas, Grams, Grenlande, Igaunija, Irāna, Islande, Japāna, Jūlijs, Kanāda, Kaspijas jūra, Kāja, Kārlis Linnejs, Knābis, Krabji, Krūms, Krievija, Kukaiņi, Latvija, Ligzda, Maijs, Mežastrazdi, Mežastrazdu dzimta, Mežs, Melnais mežastrazds, Nakts, Oga, Ola, Parks, Pīlādži, Pelēkais strazds, Polija, ... Izvērst indekss (21 vairāk) »

  2. Mežastrazdi
  3. Āzijas putni

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Skatīt Plukšķis un Acs

Aizkaukāzs

Dienvidkaukāza reģions Reģiona etnogrāfiskā karte, 1880 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Aizkaukāzs jeb Dienvidkaukāzs ir politiski–ģeogrāfisks apzīmējums teritorijām uz dienvidiem no Lielā Kaukāza kalnu grēdas.

Skatīt Plukšķis un Aizkaukāzs

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Plukšķis un Amerikas Savienotās Valstis

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Skatīt Plukšķis un Apkakles strazds

Aprīlis

Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.

Skatīt Plukšķis un Aprīlis

Augļi

Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.

Skatīt Plukšķis un Augļi

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.

Skatīt Plukšķis un Augsne

Augusts

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.

Skatīt Plukšķis un Augusts

Austrumsibīrija

Austrumsibīrija ir Sibīrijas daļa, ko norobežo Jeņisejas upe rietumos, Ziemeļu ledus okeāns ziemeļos, Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdas austrumos un Krievijas robeža dienvidos.

Skatīt Plukšķis un Austrumsibīrija

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Skatīt Plukšķis un Baltijas valstis

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Skatīt Plukšķis un Baltkrievija

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Skatīt Plukšķis un Bērzi

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Skatīt Plukšķis un Bezmugurkaulnieki

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Skatīt Plukšķis un Centimetrs

Dārzs

Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.

Skatīt Plukšķis un Dārzs

Dziedātājputni

Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.

Skatīt Plukšķis un Dziedātājputni

Dziedātājstrazds

Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.

Skatīt Plukšķis un Dziedātājstrazds

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Skatīt Plukšķis un Eirāzija

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Plukšķis un Eiropa

Fēru Salas

Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.

Skatīt Plukšķis un Fēru Salas

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Skatīt Plukšķis un Grams

Grenlande

Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Skatīt Plukšķis un Grenlande

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Plukšķis un Igaunija

Irāna

Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Skatīt Plukšķis un Irāna

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Skatīt Plukšķis un Islande

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Skatīt Plukšķis un Japāna

Jūlijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.

Skatīt Plukšķis un Jūlijs

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Skatīt Plukšķis un Kanāda

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Skatīt Plukšķis un Kaspijas jūra

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Skatīt Plukšķis un Kāja

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Skatīt Plukšķis un Kārlis Linnejs

Knābis

Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).

Skatīt Plukšķis un Knābis

Krabji

Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.

Skatīt Plukšķis un Krabji

Krūms

Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.

Skatīt Plukšķis un Krūms

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Plukšķis un Krievija

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Skatīt Plukšķis un Kukaiņi

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Plukšķis un Latvija

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Skatīt Plukšķis un Ligzda

Maijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.

Skatīt Plukšķis un Maijs

Mežastrazdi

Mežastrazdi (Turdus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 84 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.

Skatīt Plukšķis un Mežastrazdi

Mežastrazdu dzimta

Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Skatīt Plukšķis un Mežastrazdu dzimta

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Skatīt Plukšķis un Mežs

Melnais mežastrazds

Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.

Skatīt Plukšķis un Melnais mežastrazds

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Skatīt Plukšķis un Nakts

Oga

Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).

Skatīt Plukšķis un Oga

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Skatīt Plukšķis un Ola

Parks

Vācijā Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā.

Skatīt Plukšķis un Parks

Pīlādži

Pīlādži (Sorbus) ir rožu dzimtas ģints.

Skatīt Plukšķis un Pīlādži

Pelēkais strazds

Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.

Skatīt Plukšķis un Pelēkais strazds

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Plukšķis un Polija

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Skatīt Plukšķis un Rietumeiropa

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Skatīt Plukšķis un Sēkla

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Skatīt Plukšķis un Sibīrija

Sila strazds

Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.

Skatīt Plukšķis un Sila strazds

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Skatīt Plukšķis un Skotija

Skujkoku klase

Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.

Skatīt Plukšķis un Skujkoku klase

Sliekas

Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.

Skatīt Plukšķis un Sliekas

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Skatīt Plukšķis un Somija

Spārnu plētums

Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.

Skatīt Plukšķis un Spārnu plētums

Strazdu dzimta

Strazdu dzimta (Sturnidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Skatīt Plukšķis un Strazdu dzimta

Taiga

Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.

Skatīt Plukšķis un Taiga

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Skatīt Plukšķis un Tārpi

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Skatīt Plukšķis un Tēviņš

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Skatīt Plukšķis un Tundra

Tuvie Austrumi

Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.

Skatīt Plukšķis un Tuvie Austrumi

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Skatīt Plukšķis un Ukraina

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Skatīt Plukšķis un Vidusjūra

Visēdāji

Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.

Skatīt Plukšķis un Visēdāji

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Plukšķis un Ziemeļamerika

Ziemeļāfrika

Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.

Skatīt Plukšķis un Ziemeļāfrika

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Skatīt Plukšķis un Ziemeļeiropa

Skatīt arī

Mežastrazdi

Āzijas putni

Zināms kā Turdus iliacus.

, Rietumeiropa, Sēkla, Sibīrija, Sila strazds, Skotija, Skujkoku klase, Sliekas, Somija, Spārnu plētums, Strazdu dzimta, Taiga, Tārpi, Tēviņš, Tundra, Tuvie Austrumi, Ukraina, Vidusjūra, Visēdāji, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Ziemeļeiropa.