Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija ir 28 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Daugavas kauja, Gambija, Grodņas ūnija (1566), Jezuīti, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latīņu valoda, Latvija, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Livonijas karš, Luterisms, Olivas miera līgums, Osmaņu impērija, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Prūsijas hercogiste, Sigismunds II Augusts, Smoļenska, Stefans Batorijs, Tobāgo, Viļņa.
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Daugavas kauja un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Daugavas kauja un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Gambija
Gambijas Republika (Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā.
Gambija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Gambija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Grodņas ūnija (1566) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Grodņas ūnija (1566) un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jezuīti un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jezuīti un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latīņu valoda · Latīņu valoda un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvija · Latvija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Lielais Ziemeļu karš un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas valsts vadītāji · Lietuvas valsts vadītāji un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija · Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš · Livonijas karš un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luterisms · Luterisms un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Olivas miera līgums · Olivas miera līgums un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Osmaņu impērija · Osmaņu impērija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Otrais Ziemeļu karš · Otrais Ziemeļu karš un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas valdnieku uzskaitījums · Polijas valdnieku uzskaitījums un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Polijas—Lietuvas ūnija un Prūsijas hercogiste ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sigismunds II Augusts · Polijas—Lietuvas ūnija un Sigismunds II Augusts ·
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Smoļenska · Polijas—Lietuvas ūnija un Smoļenska ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs · Polijas—Lietuvas ūnija un Stefans Batorijs ·
Tobāgo
Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tobāgo · Polijas—Lietuvas ūnija un Tobāgo ·
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņa · Polijas—Lietuvas ūnija un Viļņa ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija
Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija
Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220 attiecības, bet Polijas—Lietuvas ūnija ir 141. Tā kā viņi ir kopīgs 28, Jaccard indekss ir 7.76% = 28 / (220 + 141).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
