Atvērt Google MapsSatura rādītājs
141 attiecības: Altmarkas pamiers, Andrusovas pamiers, Anrī III Valuā, Augusts II Stiprais, Augusts III Saksis, Austrijas erchercogiste, Austrumprūsija, Ķēdaiņi, Ķēdaiņu ūnija, Ļubļinas ūnija, Ļvivas apgabals, Žeimele, Žemaitija, Žitomiras apgabals, Ņasviža, Baltkrievija, Bjalistoka, Bohdans Hmeļnickis, Brestas apgabals, Brestas ūnija, Cēsis, Daugavas kauja, Dņepra, Dņestra, Drohičinas līgums, Feodosija, Fjodors I, Galīcija, Gambija, Gomeļas apgabals, Grodņa, Grodņas apgabals, Grodņas ūnija (1566), Hmeļnickas apgabals, Inflantijas vaivadija, Ivanofrankivskas apgabals, Ivans IV, Jagellonu dinastija, Jans II Kazimirs Vāsa, Jans III Sobeskis, Janvāra sacelšanās, Jātvingi, Jūdaisms, Jūlija kalendārs, Jezuīti, Jonušs Radvils, Kalvinisms, Karaļa Prūsija, Katehisms, Kazaki, ... Izvērst indekss (91 vairāk) »
Altmarkas pamiers
Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Altmarkas pamiers
Andrusovas pamiers
Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Andrusovas pamiers
Anrī III Valuā
Anrī III (dzimis, miris) bija Valuā dinastijas Francijas karalis no 1574.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Anrī III Valuā
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Augusts II Stiprais
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Augusts III Saksis
Austrijas erchercogiste
Erchercogiste ap 1477. gadu Austrijas erchercogiste (vācu: Erzherzogtum Österreich) bija viena no Svētās Romas impērijas valstīm, kas pastāvēja no 1453.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Austrijas erchercogiste
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Austrumprūsija
Ķēdaiņi
Ķēdaiņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Ķēdaiņi
Ķēdaiņu ūnija
Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Ķēdaiņu ūnija
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Ļubļinas ūnija
Ļvivas apgabals
Ļvivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Ļvivas apgabals
Žeimele
Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Žeimele
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Žemaitija
Žitomiras apgabals
Žitomiras apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Žitomiras apgabals
Ņasviža
Ņasviža jeb Ņesviža ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Ņasvižas rajona centrs.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Ņasviža
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Baltkrievija
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Bjalistoka
Bohdans Hmeļnickis
Bohdans Zinovijs Hmeļnickis (dzimis (tradicionāls uzskats), miris) bija Zaporižjas kazaku hetmanis, kura vadībā 1648.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Bohdans Hmeļnickis
Brestas apgabals
Brestas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Brestas apgabals
Brestas ūnija
Brestas ūnija bija Polijas-Lietuvas Konstantinopoles patriarhāta Kijivas mitropolijas bīskapu 1596.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Brestas ūnija
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Cēsis
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Daugavas kauja
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Dņepra
Dņestra
Dņestra ir upe Austrumeiropā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Dņestra
Drohičinas līgums
Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Drohičinas līgums
Feodosija
Feodosija vai Kefe ir sena pilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas Autonomajā Republikā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Feodosija
Fjodors I
Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Fjodors I
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Galīcija
Gambija
Gambijas Republika (Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Gambija
Gomeļas apgabals
Gomeļas apgabals jeb Homjeļas apgabals, ir viens no Baltkrievijas apgabaliem valsts dienvidaustrumos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Gomeļas apgabals
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Grodņa
Grodņas apgabals
Grodņas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Grodņas apgabals
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Grodņas ūnija (1566)
Hmeļnickas apgabals
Hmeļnickas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumdaļā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Hmeļnickas apgabals
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Inflantijas vaivadija
Ivanofrankivskas apgabals
Ivanofrankivskas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Ivanofrankivskas apgabals
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Ivans IV
Jagellonu dinastija
Jagellonu dinastijas ģerbonis — dubultais (Svētā Vladislava) krusts Viduseiropas karte ar valstīm, kurās valdīja Jagellonu dinastijas pārstāvji — Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija (ap 1490—1526) Jagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Jagellonu dinastija
Jans II Kazimirs Vāsa
Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Jans II Kazimirs Vāsa
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Jans III Sobeskis
Janvāra sacelšanās
1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Janvāra sacelšanās
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Jātvingi
Jūdaisms
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Jūdaisms
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Jūlija kalendārs
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Jezuīti
Jonušs Radvils
Jonušs Radvils, arī Janušs II Radzivils (dzimis, miris) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Jonušs Radvils
Kalvinisms
Žana Kalvina portrets Kalvinisms ir kristīgā mācība Žana Kalvina interpretējumā, viena no protestantisma mācībām.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Kalvinisms
Karaļa Prūsija
Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Karaļa Prūsija
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Katehisms
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Kazaki
Konstantins Ostrožskis
lielhetmanis Konstantins Ostrožskis Konstantīns Ostrožskis (ukr. Острозький Костянтин Іoнович,, 1460.-1530.) bija kņazs, Braclavas un Vinnicas stārasts, Traķu vojevoda, Lietuvas lielkņazistes lielhetmanis no 1497.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Konstantins Ostrožskis
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Kontrreformācija
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Korfi
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Krakova
Krēvas ūnija
Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Krēvas ūnija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Krievijas Impērija
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Krimas haniste
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Latīņu valoda
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Latgale
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Latvija
Liberum veto
Liberum veto (no latīņu valodas - "brīvais veto") bija Polijas—Lietuvas ūnijas parlamentārās uzbūves princips, ka jebkuram Sejma deputātam bija tiesības pārtraukt jebkura jautājuma apspriešanu vai Seima darbību (un tā jau pieņemtos lēmumus) kā tādu.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Liberum veto
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Lielais Ziemeļu karš
Lielpolija
Lielpolijas vojevodistes ģerbonis ar Pjastu dinastijas zīmi — balto ērgli. Lielpolija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas rietumdaļā Vartas un Notecas upju baseinos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Lielpolija
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas statūti
1529. gada statūtu titullapa Lietuvas statūti bija trīs 16.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Lietuvas statūti
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Lietuvas valsts vadītāji
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Livonija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Livonijas karš
Lucka
Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Lucka
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Luterisms
Maksimiliāns II Hābsburgs
Maksimiliāns II (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1564.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Maksimiliāns II Hābsburgs
Martīna Mažvīda katehisms
Viens no diviem saglabājušamies katehisma eksemplāriem, Viļņas Universitātes bibliotēka Martīna Mažvīda katehisms ir Martīna Mažvīda lietuviski sarakstīta un Hansa Veinreiha 1547.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Martīna Mažvīda katehisms
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Maskavija
Mazkrievija
Krievijas caristes iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada Andrusovas pamiera līguma. Mazkrievija, jeb Mazā Krievija (kalks no viduslaiku) ir dažādu Ukrainas zemju vēsturisks nosaukums.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Mazkrievija
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Mazovija
Mazpolija
Mazpolijas vojevodistes ģerbonis ar kronētu Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazpolija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas dienvidos Vislas augštecē.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Mazpolija
Mihals Koributs Višņoveckis
Mihals Koributs Višņoveckis (dzimis, miris) bija Višņovecku dinastijas Polijas karalis no 1669.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Mihals Koributs Višņoveckis
Minskas apgabals
Minskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Minskas apgabals
Mogiļevas apgabals
Mogiļevas jeb Mahiļovas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Mogiļevas apgabals
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Moldāvija
Monarhija
Subnacionālā monarhija Monarhija (monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Monarhija
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Monarhs
Mscislava
Mscislava jeb Mstislavļa ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Mscislavas rajona centrs pie Vihras upes.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Mscislava
Nikolajs Radvils Melnais
Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Nikolajs Radvils Melnais
Novembra sacelšanās
Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Novembra sacelšanās
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Olivas miera līgums
Orša
Orša ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Oršas rajona centrs pie Oršicas upes ietekas Dņeprā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Orša
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Osmaņu impērija
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Otrais Ziemeļu karš
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Pareizticība
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Piltenes apgabals
Poļesje
Poļesjes teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Poļesjes teritorija sadalīta starp Turovas-Pinskas kņazisti un Kijevas kņazisti. Poļesje ir vēsturisks novads Pripetes baseinā Poļesjes zemienē Austrumeiropā, kurā atrodas Ukrainas Volīnijas, Rivnes, Žitomiras un Kijivas apgabalu ziemeļu daļas, kā arī Baltkrievijas Brestas un Gomeļas apgabalu dienvidu daļa.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Poļesje
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu valoda
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Polija
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas kroņa zemes
Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Polijas kroņa zemes
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Polocka
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Poltavas kauja
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Poznaņa
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Prūsijas hercogiste
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Prūsijas Karaliste
Rietumprūsija
1878. gada karte Rietumprūsija (vācu: Westpreußen) bija Prūsijas province abos Vislas lejteces krastos, kas pastāvēja no 1773.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Rietumprūsija
Rivnes apgabals
Rivnes apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Rivnes apgabals
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Romas Katoļu baznīca
Rutēņu valoda
Franciska Skarinas rutēņu valodā tulkotā un iespiestā Bībele (1517—1519). Rutēņu valoda (руська мова, проста мова) ir izzudusi austrumslāvu valoda, kurā runāja Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijā dzīvojošie rutēņi.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Rutēņu valoda
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Sigismunds II Augusts
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Sigismunds III Vāsa
Slucka
Slucka var būt: Apdzīvotas vietas.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Slucka
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Smoļenska
Smoļenskas apgabals
Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Smoļenskas apgabals
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Staņislavs Poņatovskis
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Stefans Batorijs
Ternopiļas apgabals
Ternopiļas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Ternopiļas apgabals
Tobāgo
Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Tobāgo
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Ukraina
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Varšava
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Vācu ordenis
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Vārme (zeme)
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Viļņa
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Vidzeme
Vinnicas apgabals
Vinnicas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Vinnicas apgabals
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Vitebskas apgabals
Vitenberga
Vitenberga ir pilsēta Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, Vācijā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Vitenberga
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Vladislavs IV Vāsa
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Volīnija
Volīnijas apgabals
Volīnijas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un Volīnijas apgabals
1569. gads
1569.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un 1569. gads
1793. gads
1793.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un 1793. gads
1795. gads
1795.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un 1795. gads
1801. gads
1801.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un 1801. gads
1830. gads
1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un 1830. gads
1831. gads
1831.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un 1831. gads
1863. gads
1863.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un 1863. gads
1864. gads
1864.
Skatīt Polijas—Lietuvas ūnija un 1864. gads
Zināms kā Lietuva-Polija, Polija - Lietuva, Polija-Lietuva, Polija-Lietuva ūnija, Polijas un Lietuvas kopvalsts, Polijas-Lietuvas kopvalsts, Polijas-Lietuvas savienība, Polijas-Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts, Polija—Lietuva, Reča Pospoļita, Ržečpospolita, Ržečpospoļita.